Rit 95. gads, kopš izveidots un darbu selekcijas jomā un izlases sēklas ražošanā veic Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts.
Pagājušajā nedēļā institūtā notika ikgadējā lauku diena un zinātnisko institūtu skate, taču šī ir tikai daļa no šogad plānotajiem pasākumiem. Jūlijā pirmo reizi norisināsies institūta organizēta starptautiska konference, kam gatavošanās darbi jau tuvojas noslēgumam. Konferencē piedalīsies ne tikai Latvijas, bet arī vairāk nekā desmit citu valstu zinātnieki. Konferences rezultātā varētu veidoties jauni sadarbības projekti.
Veiksmīgi turpinās arī selekcijas darbs. Šogad Latvijas augu šķirņu katalogā ierakstīta jauna kartupeļu šķirne – 'Imanta', turklāt analīzēm un testiem nodotas vēl divas jaunas šķirnes. Turpinās darbs pie vairāku jaunu graudaugu, tai skaitā tritikāles šķirņu izveides.
Šomēnes apstiprināts nozīmīgs dokuments – Priekuļu laukaugu institūta darbības stratēģija 2008. – 2011. gadam. Pagaidām stratēģiju izstrādāt un apstiprināt paspējis vēl tikai viens zinātniskais institūts – Dobeles augļkopības institūts. Priekuļu laukaugu selekcijas institūta direktors Ritvars Leitens skaidro, ka dokuments nepieciešams gan plānošanai, gan lai pretendētu uz finansējumu projektu konkursos.
Stratēģijā noteikts, ka galvenā prioritāte tuvākajiem gadiem nemainīsies, tā ir kartupeļu selekcija. Institūta zinātnieki šajā nozarē darbojas arī kā eksperti ministrijas un valdības līmenī. Otra prioritāte ir pētījumi graudkopībā, īpašu uzmanību pievēršot rudziem, tritikālei, kā arī
miežiem. Turpina zāļu un zirņu selekciju, kā arī citus pētījumus. „Prioritātes var mainīties. Kad attīstīta un pilnveidota būs viena nozare, uzmanība tiks pievērsta citām,” atzīst R. Leitens.
Kartupeļu selekcionāre Gunta Bebre vērtē, ka kartupeļu prioritārais statuss ir nozīmīgs: „Ar kartupeļu selekciju Latvijā būtībā neviens cits nenodarbojas, mūsu institūtā šis darbs attīstās jau gadu gadiem.” Pērn atjaunots jumts kartupeļu pagrabam, tāpat radīta dzesēšanas iespēja. G. Bebre neslēpj, ka šie bija svarīgi darbi, jo jumts tecēja, kartupeļi lietus laikā nebija pasargāti no ūdens, bet dzesēšana ļauj veiksmīgi saglabāt sēklu.
Lai turpinātu pilnveidot materiāli tehnisko bāzi kartupeļu pētījumiem, šogad izstrādāti divi projekti. Viens paredz turpināt kartupeļu pagraba rekonstrukciju, atbilstoši prasībām iekārtojot pagraba daļu, kurā zinātnieki strādā pie jaunu šķirņu izveidošanas. Otrs projekts paredz iegādāties tuvā infrasarkanā starojuma analizatoru bioķīmisko rādītāju noteikšanai, ar ko būtu iespējams analizēt kartupeļu un graudu ķīmisko sastāvu. Iepriekš, lai veiktu šādas analīzes, vērtīgo materiālu nācās samalt, taču analizatorā iespējams ievietot veselu graudu, ko pēc tam var iesēt un pavairot. Selekcijai tik svarīgā sēkla neietu zudumā. Ja iecere saņems atbalstu, Priekuļu institūtā būtu Latvijā trešā šāda iekārta.
„Kartupeļu pagraba pārveidošanu un jaunu iekārtu iegāde nepieciešama, lai mēs varētu konkurēt ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, turklāt nodrošinātu kartupeļu atbilstošu glabāšanu un pētījumu vidi. Ceram, ka Zemkopības ministrija projektus atbalstīs. Tas ir Latvijas tautsaimniecības interesēs, jo valstī problēmas rada kartupeļu vīrusu izplatība, kā arī kartupeļu kvalitātes samazināšanās glabāšanas periodā. Mums tuvākajos trijos gados ar šiem jautājumiem jātiek galā,” uzskata R. Leitens. Tam piekrīt arī G. Bebre, uzsverot, ka jāturpina arī paaugstināt sēklas kvalitāti.
„Gribētu, lai mums būtu krietni vairāk kartupeļu šķirņu, kas konkurētu ar ārzemju piedāvājumu, taču mūsu spēki un finansējums pašlaik to neatļauj. Vācijā katru gadu valsts šķirņu salīdzināšanai tiek nodotas gandrīz 35 šķirnes, mums šādu iespēju nav. Tomēr pamazām attīstāmies, un darbs iet uz priekšu,” pastāstīja G. Bebre.
Lai gan pagaidām nav iespējams ik gadu radīt vairākus desmitus jaunu kartupeļu šķirņu, tomēr R. Leitens uzskata, ka Latvijā un tieši Priekuļu institūtā selekcija attīstījusies veiksmīgi: „Iepazīstoties ar līdzīga institūta darbību Igaunijā, netālu no Tallinas, mani pārsteidza, ka igauņi zaudējuši savas pozīcijas nacionālās selekcijas programmā.”
Igaunijā ļoti maz tiek izmantotas valstī radītās lauksaimniecības augu šķirnes. R. Leitens vērtē, ka Priekuļu selekcijas institūtā izveidotās šķirnes sējumos un stādījumos Latvijā aizņem procentuāli ievērojami lielāku daļu nekā Igaunijā visas vietējās šķirnes kopumā: „No Latvijā audzētajiem kartupeļiem apmēram 17 procenti ir Priekuļu šķirnes. Pirmajā mirklī tas nešķiet daudz, tomēr jāņem vērā, ka kartupeļi ir viens no lauksaimniecības augiem, kuram ir vislielākais ārzemju šķirņu piedāvājums. Latvijas kartupeļu sēklas tirgū līdz ar mūsu institūtu piedalās vēl piecas Eiropā ietekmīgas selekcijas firmas. Tām finansiālās un tehnoloģiskās iespējas ir ievērojami lielākas, tomēr spējam saglabāt līdzvērtīgu pozīciju. Ja ar ministrijas atbalstu institūta prioritāte – kartupeļu nozare – attīstīsies, kļūsim spēcīgāki. Iespējams, spēcīgāki par ārvalstu firmām. Ja pēc gadiem Priekuļu institūtā radītās šķirnes parādīsies ārvalstu tirgū, tas būtu ne tikai nepieciešams, bet arī loģisks iznākums mūsu darbībai.”
Komentāri