Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Darbi dārzā un saimniecībā

Līga Eglīte
23:00
24.04.2021
63
Krokusi 17 1

Pavasaris ir ieradies! Vēl pāris nedēļas, un darbu saraksts augs garumā ar “gaismas ātrumu”. Pie kā ķerties?

Ar grābekli, lāpstu un zāģi

Cerams, jau esat palīdzējis vieglāk sazaļot zālienam. Ja ne, vēl to var darīt. Sausā laikā ar lapu grābekli jāsavāc vēja sapūstās pērnās lapas, vecā zāle, sūnas, nobirušie sīkie zariņi un nezāļu stublāji. Šis materiāls, izņemot atkritumus, noderēs augstās dobes apakšējo kārtu pildījumam vai kompostam. Kurmju rakumu zemi zālienā var izlīdzināt vai arī savākt, lai papildinātu dobes, jo tā ir auglīga. Ja pieejams aerators, zālienu var apstrādāt ar to.

Ar lāpstu jāatdur velēnas, atjaunojot maliņas celiņiem, flīzētām vai bruģētām taciņām un dobēm.

Kad naktīs vairs nav sala, var apgriezt dzīvžogu, sakopt vainagus augļu kokiem, veidot formu košumkrūmiem un skujeņiem. Izzāģējot vecos zarus, apkopjot stādījumus, sakārtojot lecektis un siltumnīcu, iekrāsies kaudze ar dažāda izmēra “nestandarta” kokmateriāliem. Tievākos zarus var sašķeldot vai sacirst īsākos posmos un ieklāt zem augstās dobes, lai pamazām satrūd. No resnākajiem zariem un bluķīšiem var iekārtot dārzā vai pie mājas kādu atpūtas stūrīti, savdabīgu “vides objektu” vai nojumi darbarīkiem, spaiņiem un lejkannām, bet pārpalikumu izmantot malkai.

Ja rudenī pēc ražas novākšanas nav sakārtota siltumnīca, tā jādezinficē, jānomazgā stikli vai plēve, jāizvāc auklas, puķupodi un piederumi. Ja nepieciešams, jānomaina augsne. Jāizvēdina un jāsakārto pagrabs.

Dobes jau gaida 

Aprīlī sāk vēsumu mīlošo augu – redīsu, rukolas un salātu – sēju lecektī un neapkurināmajā siltumnīcā. Dārzā var eksperimentāli sēt burkānus, sarkanās bietes un sīpolus, agros kartupeļus var ienest siltākā un gaišākā vietā diedzēšanai, rabarberus apsegt ar plēves jumtiņu ātrākai ražai. Ja nav izdevies rīkoties kā senajā ticējumā, ka zirņi jāsēj gada simtajā dienā, nav jāraizējas, drīzāk tā ir norāde, ka zirņi jāsēj pēc iespējas agrāk.

Jāuzmana pirmo nezāļu – pieneņu, vārpatu, gārsu – parādīšanās un, kamēr augsne vēl mīksta, jācenšas izraut vai izrakt ar visām saknēm.
Puķudobēs laiks izlietot gatavo kompostu, bagātinot augsni dobēs un ap krūmiem.

Pēdējais laiks pārlūkot darbarīku krājumus, notīrīt rūsu no asmeņiem, iestiprināt jaunos kātos. Vērts iegādāties augsnes un gaisa termometru, kā arī pasūtīt kādam vietējam amatniekam kurmju biedējamās dzirnaviņas.

Senais aizmirstais atgriežas

Ja šosezon piemājas zemē ieplānota vieta modē nākušajai augstajai jeb kompostdobei, tad pild­materiālam noderēs ne tikai pārpalikumi no dārza sakopšanas. Apakšējās kārtās var pildīt satrupējušu malku, dēļus vai skaidas, papes kastes, pērno sienu vai salmus. Dārzkopībā sācies draudzīgas maiņas, izpalīdzēšanas un bartera laiks līdzīgi, kā tas bija pagājušā gadsimta 90.gados. Varbūt kādam jāpalīdz apcirpt dzīvžogs, un ieguvums būs materiāls, ko pildīt jaunajā kompostdobē. Varu ieteikt draudzēties ar tuviem un tāliem kaimiņiem, kam paliek pāri rudenī vāktās lapas. Laukos un piepilsētā pierasts ik pavasari nodedzināt ugunskurā daudz dabisko materiālu, kas noderētu kompostēšanai. Esmu priecīga par sarunu ar dārzkopības zinātāju un žurnālisti Initu Šteinbergu, jo uzzināju, ka var nededzināt kaitēkļa invadētās, rūsainās kastaņu lapas, bet ierakt komposta dobes apakšā, kur tās nevienam neskādēs.

Ļauties eksperimentam

Pavasara nojautās ar sparu atjaunojas dārzkopju diskusijas par brīnumiem, ko var izaudzēt Latvijas vasarā.

Lai izaudzētu zemesriekstus, jāiegādājas tie, kuri ir pākstīs, jāizloba un jāmērcē ūdenī, lai izveidojas dīgsts. Riekstus stāda ap 30 centimetrus platā māla podā, vieglā un irdenā substrātā, lai pākstīm būtu vieglāk izveidoties. Apakšā saber sauju sīku akmentiņu drenāžai, tad nedaudz smilti un pārējo piepilda ar irdenu, trūdvielām bagātu augsni. Nedrīkst pārlaistīt. Zemesriekstus var audzēt arī siltumnīcā vai dārzā aizvējā, sausā un saulainā vietā.

Vasarā izaug zaļš, lapots krūms, kas zied koši dzelteniem ziediņiem. Zemesrieksts prognozē laik­apstākļus: ja gaidāms lietus, lapas sakļaujas kopā. Rudenī raža jāmeklē augsnē zem “krūma”. Parasti neizaug daudz, taču eksperiments ļoti patīk bērniem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
5

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
44

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
373

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
131

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
572

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi