Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Dabā nenotiek pēc cilvēka prāta. Bet cilvēks to ietekmē

Sarmīte Feldmane
00:00
05.06.2025
103
Dep Vide1

Diskusijā. Kristaps Bergs (no kreisās), Jānis Jenerts, Inese Suija-Markova, Artis Rasmanis, Mārtiņš Šteins, Ainārs Amantovs izsaka viedokļus par Madaras Merles ierosinātām tēmām. FOTO: Sarmīte Feldmane

Mākslas telpā “MALA”, Cēsīs, iniciatīva “Zaļais barometrs” organizēja priekšvēlēšanu diskusiju ar Cēsu novada deputātu kandidātiem. Tēma -  klimata, dabas un vides politikas jautājumi. Paust uzskatus un diskutēt bija uzaicināti novada pašvaldību vēlēšanu sešu sarakstu kandidāti.

“Diskusijas rīkojam Rīgā, Jelgavā, Cēsīs un Liepājā. Bija četri kritēriji, pēc kuriem vērtējām partijas un to apvienības. Kas tiem neatbilda, neaicinājām. Mums svarīgi piemērot vienādus kritērijus visās četrās pilsētās,” skaidroja diskusijas vadītāja, Lat­vijas Dabas fonda interešu aizstāvības koordinatore Madara Merle.

Diskusijai Cēsīs pēc vienotās atlases metodoloģijas bija uzaicināti: “Kustība “Par!”, to pārstāvēja Mārtiņš Šteins; “Jaunā Vie­notība” bija deleģējusi Inesi Suiju-Markovu; Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēv­zemei un Brīvībai/LNNK” – Aināru Amantovu; Zaļo un Zem­nieku savienība, “Latvijas attīstībai”, Vid­zemes partija, Lat­vijas Zaļā partija – Arti Rasmani; “Latvija pirmajā vietā” – Kristapu Bergu; “Pro­g­resīvie”- Jāni Jenertu.

Par dabas un vides, klimata pārmaiņām katram ir savs viedoklis. Diskusijas dalībnieki ar nelielām niansēm daudzos jautājumos bija vienisprātis. Par to, ko partijas domā par vēja parkiem, “Druva” jau rakstīja. Atbalsts iedzīvotāju pretestībai to būvniecībai arī šoreiz izskanēja no visiem. Tiesa, līdztekus arī pateiktais, ka tā ir valsts politika, bet tomēr jāmēģina iespraukties varas kabinetos un rīkoties atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām.

Uz plašāku diskusiju deputātu kandidāti tika rosināti par Cēsu novada integrēto ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu līdz 2030. gadam. Tajā minēti gan riski, kas mūs sagaida nākotnē, gan jādomā par pielāgošanos pārmaiņām. Atjaunīgā enerģija, ēku siltināšana, energoefektivitātes pasākumi -    pēdējos gados ikdienā tik bieži dzirdētie vārdi papildināja daudzu teikto.

“Piedzīvojam aizvien ekstremālākus laikapstākļus, lietavas un vēju. Cik piemērota ir infrastruktūra? Lietus ūdeņu savākšana, ceļu uzturēšana, par to jādomā,” sacīja I.Suija-Markova, bet A.Ras­manis uzsvēra, ka jāiztīra grāvji, lai ūdeņi var aizplūst, nevis tiem jātek pa ceļu, pārvēršot to upē. A.Amantovs atgādināja par kanalizācijas sistēmu sakārtošanu.

“Līgatnē izbūvētas mūsdienīgas attīrīšanas iekārtas, bet lietus laikā tās nespēj veikt savu funkciju un neattīrīti notekūdeņi nonāk Gaujā. Pašvaldība par to maksā sodu,” atgādināja A.Rasmanis, bet I.Suija-Markova pastāstīja, ka novadā agrākos gados nav ieguldīts attīrīšanas iekārtu sakārtošanā un uzturēšanā. Ir nokartētas visas attīrīšanas iekārtas novadā, jāvērtē konkrētas situācijas, jāizstrādā programma, kā tās sakārtot.

J.Jenerts atgādināja, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām ir cīņa ar sekām. “Izmantot  finansējumu, kas paredzēts, lai pielāgotos, iedzīvotāju informēšanai. Būs karstuma viļņi, kā apēnot mājas, kur glabāt pārtiku, ja nav elektrības,” bilda J.Jenerts, bet M.Šteins atzina, ka iedzīvotājiem jāpalīdz vienoties par ēku renovāciju.       

J.Jenerts atgādināja, ka jārisina notekūdeņu jautājums Cēsīs, Vie­nības laukumā. I.Suija-Mar­kova paskaidroja, ka pašvaldībā strādā pie novada zaļināšanas, top plāns uz dabā balstītiem risinājumiem.

Tā bija viedokļu apmaiņa par ļoti konkrētu tēmu, kurā dalībniekiem līdz šim dažādas zināšanas un arī pieeja tam, ko un kā pašvaldība iecerējusi vai risina kādu problēmu. Domes priekšsēdētāja vietnieces I.Suijas-Markovas darba pienākumi četrus gadus bijuši saistīti ar vidi. Ne viena vien kandidāta kāda neizdarīta darba pieminējums vai teiktais, ka tas jādara, bija jau domei zināma problēma, kas tiek risināta, top, vai jau ir konkrēts plāns.

Protams, var pārmest deputāta kandidātiem, ka nav iepazinušies, kāpēc nezina, ko pašvaldībā dara, ja jau tuvā nākotnē domā pieņemt lēmumus labākai dzīvei. Taču par plāniem, ko lemj darba grupās, kādi projekti iecerēti, ko tie dos sabiedrībai, publisku informāciju neatrast.

Deputātu kandidāti arī pauda viedokli par bioreģionu, ko tas dos.  Kad tika pieminēts šis vārds, kāds diskusijas klausītājs noteica, ka atkal kaut kādas Eiropas prasības. I.Suija-Mar­kova paskaidroja, ka tā ir pašu iniciatīva, ka četras pašvaldības parakstījušas memorandu, ar kuru var iepazīties internetā.    Pro­tams, ja seko līdzi vides jautājumiem, garām nevar palaist. A.Amantovs vērtēja, ka bioreģiona mājaslapā nekā jauna nav. Tas gan, ka saņemta balva par bioreģionu. “Saldsērīgi pasniegts, bet ir jāstrādā ar labām domām par nākotni,” teica A.Amantovs. Savukārt J.Jenerts uzsvēra, ka bioreģiona ideju atbalsta, bet tās pamatā jābūt ekonomikai. A. Rasmanis atzina, ka bioreģiona iniciatīva ir pozitīva, bet, lai kaut ko darītu, jāsakārto infrastruktūra. “Vai tūrists brauks uz bioloģisko saimniecību tālu no pilsētas pa neizbraucamu ceļu,” atgādināja A.Rasmanis.

K.Bergs un M.Šteins ikvienā vides jautājumā pauda pārliecību, ka iedzīvotāji jāizglīto, sākot ar procesiem dabā, klimata pārmaiņām, atkritumu šķirošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.    “Jāinformē iedzīvotāji, lai veidotos sapratne par vidi, atjaunīgo enerģiju,” uzsvēra K.Bergs, bet J.Jernerts atgādināja, ka visas problēmas izraisa cilvēki. “Ri­sinājums ir veicināt izpratni,” sacīja deputāta kandidāts un piebilda, ka tiek īstenoti ļoti daudzi projekti un nepietiks entuziastu, kuri to dara.

Ir daudz tēmu par vidi, dabu, klimatu un cilvēku. Tie visi ir vienoti. Trāpīgi teica J.Jenerts: “Runāt zaļi nenozīmē zaļi darīt.” To, ko runā, dzirdam, kaut arī ne vienmēr, bet tas, ko darām pareizi vai nepareizi, vai nu paliek nepamanīts, vai par to nezinām.

Deputātu kandidātu diskusija pierādīja, ka katram vides jautājumi ir būtiski, tos nedrīkst atlikt uz vēlāku laiku, jāvērtē, kas    svarīgākais, un jādomā, lai rīt nerastos jaunas problēmas. Vides jautājumiem šogad pašvaldības budžetā paredzēti 1,9 miljoni eiro, pērn bija 2,4 miljoni eiro. Cik nākamgad, to lems jau jaunā dome.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
19

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
351

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
121

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
556

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi