Mājsaimniecību ekonomiskajā situācijā 2011.gadā ir vērojamas pozitīvas tendences, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktās aptaujas par mājsaimniecību labklājību rezultāti. Lai gan tikai 5% mājsaimniecību atzina, ka to materiālā situācija ir uzlabojusies, taču būtiski ir samazinājies mājsaimniecību skaits, kas ir veikušas taupības pasākumus. Savukārt 14% mājsaimniecību, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas. Tomēr gandrīz 40% mājsaimniecību ir norādījušas, ka gada laikā to materiālā situācija ir pasliktinājusies. 2010.gada pirmajā ceturksnī aptuveni 75% mājsaimniecību atzina, ka to situācija gada laikā ir pasliktinājusies. Kā galvenie iemesli tiek minēti – darba samaksas samazināšanās, pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanos, darba zaudēšana. Ja 2010.gada pirmajā ceturksnī galvenais labklājības pasliktināšanās iemesls bija darba samaksas samazināšanās, ko norāda 73% mājsaimniecību, tad 2011.gada ceturtajā ceturksnī šo iemeslu min vairs tikai 12% respondentu. Sākot ar 2010.gada trešo ceturksni, vairāk nekā 80% mājsaimniecību pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanos vērtēja kā galveno labklājības pasliktināšanās iemeslu. 2011.gada ceturtajā ceturksnī 49% mājsaimniecību ekonomisku apsvērumu dēļ ierobežoja vai atlika apģērba iegādi, kas ir par 17 procentpunktiem mazāk nekā 2010.gada pirmajā ceturksnī, savukārt vizīti pie ārsta atlika 17% mājsaimniecību, kas ir par 15 procentpunktiem mazāk nekā aptaujas sākumā. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2011.gada ceturtajā ceturksnī tikai 14% no kopējā mājsaimniecību skaita, kurās dzīvojošie meklēja darbu, pēdējo trīs mēnešu laikā kāds no viņiem to bija atradis. Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai svarīgi ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi, ar kuriem mājsaimniecība varētu iztikt vismaz mēnesi, ja tai nebūtu citu iztikas avotu. Apmēram četras piektdaļas mājsaimniecību atzina, ka tādu uzkrājumu vispār nav, turklāt kopš pētījuma uzsākšanas šis rādītājs ir nedaudz palielinājies – no 79% 2010.gada pirmajā ceturksnī līdz 81% 2011.gada ceturtajā ceturksnī. Ekonomiskās situācijas uzlabošanai mājsaimniecības saņem gan valsts un pašvaldību, gan radu un draugu materiālo palīdzību. Palīdzību no valsts un pašvaldībām saskaņā ar aptaujas datiem saņēmuši 12% mājsaimniecību (2010.gada pirmajā ceturksnī – 10%). Nedaudz samazinājusies to mājsaimniecību daļa, kas saņēmušas materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem. Ja aptaujas sākumā 2010.gada pirmajā ceturksnī palīdzību no radiem Latvijā saņēma 13% mājsaimniecību, tad 2011.gada ceturtajā ceturksnī – 11%, savukārt 4% mājsaimniecību palīdzēja radi vai draugi, kuri dzīvo ārzemēs. Lai iegūtu informāciju par mājsaimniecību labklājību, CSP šo aptauju veica divus gadus. Katru ceturksni CSP ieguva informāciju vidēji no 3500 mājsaimniecību, un iegūtie dati tika vispārināti uz visām privātajām mājsaimniecībām valstī. Aptaujas laikā viena persona no mājsaimniecības sniedza informāciju par ekonomiskās situācijas izmaiņām visā mājsaimniecībā pēdējo 12 mēnešu laikā. Detalizētāka informācija tiks publicēta informatīvajā apskatā “Par izmaiņām mājsaimniecību labklājībā 2010.-2011.gadā”, kas tiks sagatavots, izmantojot divu gadu garumā veiktās aptaujas rezultātus. Aptauja tika sagatavota ar Pasaules Bankas ekspertu atbalstu. Aptauja par izmaiņām mājsaimniecību labklājībā 2012.gadā vairs netiks veikta. NOZARE.LV
Komentāri