Viltīgas un spēcīgas līdakas, vientiesīgi ķīši, cerēto foreļu vietā … gailis, lomu pilni spaiņi un tukšas ķeseles, bīstami līgani ezeru krasti un par rubli pārdoti āliņģi – tas viss un vēl daudzi citi gan anekdotiski, gan pamācoši makšķernieka piedzīvojumi vairāk nekā simts lappusēs. Tā ir cēsnieka, pensionētā “Druvas” žurnālista, rakstnieka Oskara Mauriņa astotā grāmata, kas tā arī nosaukta – “Makšķernieka piedzīvojumi”. Autors smejot stāsta, ka ideja pieder viņa sievai Silvijai. Nebijis īsti, aiz kā aizķerties, lai sāktu jaunu romānu, dzīvesbiedre sacījusi – tu taču esi makšķernieks, raksti par pieredzēto.
Makšķerēšana – tā ir otra (ne otrā) rakstnieka kaislība līdzās literārai darbībai. Nu tās abas sastapušās vienā darbā. Atšķirībā no iepriekšējiem, šis ir dokumentāls. Tajā apkopots paša piedzīvotais un redzētais. Ar humoru, pašironiju un reizē dokumentāla stāsta lietišķumu rakstnieks izstaigā makšķernieka gaitas no 50.gadiem līdz pat mūsdienām, notikumus grupējot pēc to saistības ar konkrētu ūdenstilpi – lielākām un mazākām upītēm, desmitiem ezeru, lielākoties mūsu rajonā.
“Makšķernieka piedzīvojumi” ik pa brīdim izmet kādu negaidītu līkloci, gluži kā Gauja, kas Osvaldam Mauriņam – makšķerniekam ir tik cieši līdzās gadus desmitus. Gaujā piedzīvoti lieli lomi un arī gandrīz vai dramatiskas situācijas. Reiz, metoties pakaļ desmitkilogramīgai līdakai, aizmirsts par dzīvības briesmām. Tikai, kad ūdens līdz
kaklam, bet kājas grimušas aizvien dziļāk dūņās, makšķernieka kaislība zaudējusi izdzīvošanas instinktam. Un netrūkst arī draisku piedzīvojumu. Vasaras pēcpusdienā, kopā ar dēlu ejot mājup no makšķerēšanas Gaujā, uz puskilogramu smaga asara noķerta … jautra kompānija – divas maskavietes no Cīrulīšu atpūtas nama un vietējie vīrieši. Uzprasījušies pirkt zivi, aicinājuši piesēst, dēlu cienājot ar dārgām šokolādes konfektēm, bet pašu makšķernieku ar labu armēņu konjaku un deficīta gardumiem. Lūk, cik labi reizēm ķeras uz dzīvās ēsmas!
Vecākā cēsnieku paaudze “Makšķernieka piedzīvojumos” sastaps arī daudzu pazīstamu, savulaik populāru cilvēku vārdus. Autors makšķerēt reti braucis viens. Kompanjonu bijis daudz, bet atmiņā palikušas neparastākās personības. Spiningot Gaujā 50.gadu beigās mācījis kaimiņš, toreizējais pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs Jānis Grizāns, kuram vienmēr ķēries, kamēr iesācējam nācies iet mājās tukšām rokām. Bet Cēsu tipogrāfijas direktors Dunkurs gribējis noķertās zivis likt kopējā katlā un dalīt uz pusēm. Čakls līdzbraucējs uz foreļupītēm bijis rakstnieks Miervaldis Birze. Lielisks copmanis bijis neredzīgo biedrības uzņēmuma direktors Kims Polis, kurš par spīti savām redzes problēmām pratis ļoti trāpīgi mest makšķeri. Kopā ar populāro Cēsu makšķernieku Jāni Godiņu foreļu vietā noķerts … gailis. Pēc gruntsmakšķeru pārbaudīšanas, atpakaļ uz telti ejot, iztraucēta lapsa, kas nesusi zobos aizkostu gaili. Kūmiņš aizmucis, putnu atstājot. Abi makšķernieki lēmuši, kuram to nest mājās. Bet ar draugu Kārli Žagaru vēlā rudenī mazajā Rijas ezerā uz pussaliņas ieraudzījuši aunu. Zemes iežmauga lietavās pārplūdusi, dzīvnieks nograuzis zemi melnu un pagalam nomērējis. Un tā nu zivju vietā mājās mugursomās vesta gaļa.
Laikraksta “Cīņa” korespondents Ilmārs Rašmeijers, “Sovestkaja Latvija” korespondents Arkādijs Bulatovs, rakstnieks Ēvalds Vilks un citi ar žurnālistiku un literatūru saistīti cilvēki ir dalījuši kopīgo aizraušanos – makšķerēšanu. Ūdeņos ievilināti arī darba biedri – rajona avīzes žurnālisti Uldis Vīķelis un Vilis Mežvēvers.
“Makšķernieka piedzīvojumi” jau dažiem lasītājiem zināmi, tie bija publicēti turpinājumos žurnālā “Copes Lietas”, nu tos grāmatā lasītājam nodevis apgāds “Garā pupa”. Izdevums būs nopērkams Cēsu grāmatnīcā “Sprīdītis”. Bet
rakstniekam jau padomā nākamais darbs – otrā daļa romānam “Otrā jaunība”.
Osvalds Mauriņš
Komentāri