Šis gads lauksaimniekiem nesis daudz pārbaudījumu. Arī graudaudzētājiem raižu pietiek, jo ilgstoši lija, grūti bija labību nokult, mitrums negatīvi ietekmējis graudu kvalitāti.
Raiskuma pagasta zemnieku saimniecības „Dumbrāji” saimnieks Einārs Lācis izmanto ik mirkli, lai kultu. 450 hektāros audzēti mieži, kvieši, rudzi un rapsis. No 140 hektāru lielās rudzu platības nokulti 50 hektāri, taču lauksaimnieks lēš, ka no 90 hektāriem vēl nenokulto rudzu puse paliks uz lauka un, visticamāk, tiks iearti. Mieži sēti 175 hektāros, no tiem 15, kur paredzēja vislabāko ražu, arī būs jāiear. Tomēr arī iearšana prasa ievērojamus līdzekļus. E. Lācis skaidro, ka arī pārējās platībās būs apmēram 30% zaudējumi. Turklāt graudu kvalitāte ir zema pārlieku mitrā laika dēļ.
„Tā nav bijis nevienu gadu, ka vēl jāvāc raža, kad jau jāsēj ziemāji. Man platību nokulšanai parasti nepieciešamas 20 dienas. Šogad laika apstākļu dēļ pusotra mēneša laikā strādāt izdevies vien divas nedēļas,” situāciju raksturo E. Lācis.
Bažas raisa arī izmaksu palielināšanās un graudaugu iepirkuma cenu samazināšanās. „Rezultāts vēl nav zināms, vēl daudz jānokuļ. Tomēr katra lietainā diena rada aizvien lielākus zudumus – vārpas vienkārši nav iespējams pacelt uz augšu. Arī kaltēšanas izmaksas ļoti lielas. Ja pērn vidējais mitrums bija 16%, tad šogad 22%,” neslēpj E. Lācis.
Tā kā E. Lācim lielākā daļa apsaimniekoto platību ir nomas zeme, nākas saskarties ar vēl kādu tendenci, kas palielina izmaksas – daļa iznomātāju paaugstina nomas maksas.
Pērn bija augstas graudu iepirkuma cenas un liels pieprasījums, šogad ir neskaidrības gan par samaksu, gan noietu. E. Lācis piekrīt – pērnais gads patiešām bijis pozitīvs izņēmums, kad samaksa par ražu bijusi ļoti laba. Peļņa ļāvusi turpināt darbu – iepirkt minerālmēslus, kuru cena pavasarī palielinājās ievērojami, kā arī augu aizsardzības līdzekļus. Taču šogad iepirkuma cenas ir krietni mazākas. Lielas bažas ir par rudzu noietu.
E. Lācis skaidro, ka ir ļoti grūti paredzēt, kurām kultūrām būs izdevīgākas iepirkuma cenas un pieprasījums. Ja pirms astoņiem gadiem saimniekošanu E. Lācis uzsācis ar apmēram 30 hektāriem griķu, šogad griķus vairs neaudzē, jo nav noieta. „Visu nosaka tirgus – ja graudus nav kur likt, kāda jēga audzēt? Pirms vairākiem gadiem lauksaimniekus mudināja audzēt griķus, jo esot neierobežots noieta tirgus, taču tagad Latvijā griķus vairs nevajag. Nezinu, iespējams, iemesls tam bija no Ukrainas un Baltkrievijas ievestie griķi, kas samazināja cenu un pieprasījumu,” pastāstīja E. Lācis. Tagad izskan prognozes un ieteikumi mazākās platībās sēt rudzus. Taču grūti paredzēt, vai līdz ar to neveidosies kviešu pārprodukcija.
Noieta tirgus meklējumos liela nozīme ir dalībai Vidzemes agroekonomiskajā
kooperatīvajā sabiedrībā. Kooperatīvam tiek pārdots izaudzētais, turklāt E. Lācis neslēpj – tas atvieglo arī minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu iegādes, kā arī graudu kaltēšanas jautājumus.
Lauksaimnieks atzīst – gandrīz kā juzdams ekonomiskās situācijas sarežģīšanos, viņš šogad nav uzsācis jaunus projektus un nav uzņēmies jaunas saistības, lai gan vajadzību ir daudz. Vajadzētu uzbūvēt angāru, kur uzglabāt graudus, būtu jāatjauno tehnika. „Attīstībā apstāties nedrīkst. Ja neiet līdzi laikam, lauksaimniecības tendencēm, saimniecība atpaliek un sākas lejupslīde,” secina E. Lācis. Viņš atzīst, ka jāizvērtē arī, kādas graudaugu šķirnes sēt. Ja no kādas neiegūst plānoto iekūlumu, jāmeklē piemērotākas, ražīgākas un kvalitatīvākas. Tā šogad pirmo gadu sēs hibrīdos rudzus. Jau izmēģināta un iepatikusies kāda ārzemju kviešu šķirne. Lielākoties tomēr „Dumbrāju” laukos tiek audzētas Latvijā veidotas šķirnes, kuras atzītas par piemērotākajām.
Komentāri