Ungurmuiža, kas pazīstama ar kultūrvēstures un dabas vērtībām, bija izraudzīta par vietu, kur Vidzemē tika atklāta Dabas skaitīšana – Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu jeb dzīvotņu izplatības un kvalitātes apzināšana. “Dabas skaitīšana jeb inventarizācija ir kā revīzijas veikšana savā saimniecībā, proti, mēs iegūsim zinātniski pamatotu informāciju, kādas un cik daudz dabas vērtības Latvijā saglabājušās, kas savukārt palīdzēs ieinteresēto nozaru un pušu diskusijās salāgot dabas saglabāšanas un tautsaimniecības attīstību,” skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne, savukārt Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš atgādināja: “Beigu beigās mēs aizsargāsim tikai to, ko mēs mīlam; mēs mīlēsim to, ko mēs saprotam; mēs sapratīsim tikai to, ko esam mācījušies – šāda frāze ir teikta jau tālajā 1968.gadā Pasaules saglabāšanas kongresā. Izpratne, sirds pieķeršanās un aizsardzība ir loģiska ķēde, kuras sākumā ieliekam IZPĒTI jeb dabas skaitīšanu. Iegūstot informāciju par Latvijas dabas pērlēm, mēs varēsim daudz veiksmīgāk diskutēt ar visām ieinteresētajām pusēm. Vidzemē dabas skaitīšanas procesā uzzināsim daudz dziļāk par visām mūsu vērtībām, sākot no Rīgas jūras līča kāpām, cauri tūkstošgadu seniem purviem, Gaujas ielejai un Veclaicenes nogāzēm līdz pat Gaiziņkalna virsotnei.”
Dabas skaitīšana aptvers visu Latviju, katru īpašumu. 170 ekspertu trijos gados apsekos purvus un pļavas, kalnienes un gravas, mežus un izveidos vienotu datu bāzi, kas būs pieejama katram interesentam. Tiks secināts, cik bagāta ir mūsu augu valsts, kādi retumi te sastopami. Pēc tam varēs rēķināt, cik un kas Latvijā ir jāsaudzē, kas ir labā stāvoklī, ko varam mainīt dabas aizsardzībā.
Dabas skaitīšanas atklāšanas reizē Gunta Gabrāne arī atgādināja, ka mērķis ir iegūt informāciju, nevis palielināt vai samazināt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaitu. Tas šobrīd bija īpaši svarīgi, jo jau izskan informācija, ka zemnieki var iegūt vienīgi kādus ierobežojumus saimniekošanai.
Ungurmuižas pagalmā eksperte Anete Pošiva – Bunkovska parādīja, kā dabā strādās eksperti. Dažs pabrīnījās, kā var pazīt tik daudzus augus. Zālāja kvadrātmetrā pretī parādes durvīm viņa atrada 18 dažādus augus. “Tas ir labs rādītājs. Te ir zālājs, kas tiek apsaimniekots kā mauriņš. Zāles smalcināšana samazinājusi daudzveidību,” viņa vērtēja un pastāstīja, ka Latvijā zālājos augstākie rādītāji ir līdz 40 dažādu augu, savukārt Igaunijā ir pļavas, kur var atrast pāri par 60 sugu. Tas arī ir augstākais rādītājs Eiropā.
Eksperte arī demonstrēja darba ekipējumu. Visa savāktā informācija tiks ievadīta datu bāzē “Ozols”, GPS parādīs eksperta gaitas. “Viņš vērtēs pļavu, arī sarunās ar īpašnieku izzinās, kā tā tiek apsaimniekota – vai zāle tiek nopļauta, vai tiek ganīts,” stāstīja Anete Pošiva – Bunkovska.
Pašvaldību pārstāvjus, kuri piedalījās atklāšanā, uzreiz interesēja, kā zemju īpašnieki pazīs ekspertus un zinās, vai viņi vispār jālaiž pļavā vai mežā. Sugu un biotopu aizsardzības likums liek laist ekspertus īpašumā, jo nedrīkst kavēt ekspertu darbu. “Visi zemju īpašnieki, kuru teritorijās šogad tiks veikta kartēšana, ir saņēmuši vēstules, jo tās tika izsūtītas pagājušajā nedēļā. Daudzi zvana un interesējas, kas un kā notiks, labprāt stāstām,” sacīja projekta “Dabas skaitīšana” vadītāja Irisa Mukāne un atgādināja, ka to, kurā dienā un cikos kurā vietā eksperts ieradīsies, gan pateikt nevar.
Vēl un vēl tika jautāts, kāpēc tāda skaitīšana vajadzīga. Tika arī atgādināts, kā savulaik daudzi nesaprata “Natura 2000” ierobežojumus un vēlāk bija vīlušies. Gunta Gabrāne paskaidroja, ka 2003.gadā ātri bez sarunām ar iedzīvotājiem, bez kompensāciju sistēmas izstrādes tika noteiktas “Natura 2000” teritorijas. 2004. gadā, kad iestājāmies ES, cilvēki saprata – manā īpašumā ir “Natura 2000”, izrādījās, ka viņi vairs daudz ko nedrīkst darīt. “Tagad visā valstī tiks veikta inventarizācija. Ja eksperts kaut ko konstatēs, īpašnieks saņems vēstuli. Bet, kamēr nebūs informācijas par visu valsti, nekas nenotiks,” skaidroja ģenerāldirektora vietniece.
Kādi būs ieguvumi? Samazināsies administratīvais slogs, jo tagad, lai dabūtu saskaņojumu, zemju īpašniekam vai pašvaldībai jāmaksā ekspertam. Kad eksperts būs novērtējis, atliks ieiet datu bāzē, varēs redzēt, kā konkrētajā vietā drīkst saimniekot,” bilda Irisa Mukāne, bet ģenerāldirektora vietniece atzina, ka zaudējumi varētu būt, “jo mēs nezinām stāvokli dabā, iespējams, konstatēsim, ka mūsu daba nav tādā stāvoklī, kā esam domājuši līdz šim”.
Komentāri