Cēsu Pils parku pārņems “Māls”

“Ar patīkamu satraukumu gaidu brīvdenas, lai redzētu, kā mums visiem izdosies,” sazvanīta trešdienas vakarā īsā brīvā mirklī starp darbiem, teic koncertuzveduma “Māls” režisore Inga Cipe.

Sestdienas un svētdienas vakaros Cēsu Pils parkā norisināsies multimediāls koncertuzvedums “Māls”. Tajā apvienosies dziesma, deja, amatniecība un rūpniecība, veidojot vienotu stāstu par māla ceļu no zemes dzīlēm līdz zvaigznēm. Tā būs laikmetīga interpretācija par māla nozīmi un klātbūtni cilvēka dzīvē – no praktiska pielietojuma ikdienā līdz simboliskiem un filozofiskiem aspektiem. Uzvedumā piedalīsies vairāk nekā 2000 dalībnieku, tostarp mūzikas grupas “Auļi” un “Latvian Voices”, kā arī kori, deju kolektīvi un dažādu žanru mākslinieki.

Par dalībnieku pulku režisore saka: “Amatiermākslas saime mums ir kupla un ļoti varoša!” Viņa ir gandarīta par ikvienu, kurš iesaistījies ar pilnu atdevi. “Nevar noliegt, ka koncepts, kur apvienojas vairāki žanri, vienmēr ir grūtāks, sarežģītāks,” piebilst režisore, atzīstot, ka tādēļ vēl jo vairāk ir interesanti, kā viss izdosies. Viņa īpaši izceļ vēl kādu koncertuzveduma niansi – ar saviem darbiem – māla skulptūrām- klātesoša Cēsu Pils parkā būs keramiķe Elīna Titāne.

Savukārt “Māla” producents Toms Veiss “Druvai” pastāsta, ka, lai radītu vietu grandiozā koncertuzveduma īstenošanai Cēsu Pils parkā, darbi notiek visu nedēļu. Lai visu īstenotu, iesaistīta aptuveni 100 cilvēku liela komanda. Viņš uzsver arī kolēģa – tehniskā producenta Toma Rodina- būtisko veikumu visu izbūves darbu īstenošanā.

Koncertuzvedums “Māls” ir daļa no plašā kultūras notikumu cikla, ko Cēsu novads īsteno, pildot publiski pausto solījumu realizēt programmu, kas tika izstrādāta Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027. gada pieteikumam. 2025. gadu pašvaldība pasludināja par Latvijas kultūras galvaspilsētu. Kultūras gada devīze: “Kultūras galvās, pilīs, sētās”.

Uzvedumā mālam balsi dos aktieris Vilis Daudziņš, savukārt dejā to atveidos dejotājs Artūrs Nīgalis. Mūzikas partitūrā savīsies māla instrumentu skaņas – marimba, vēja stabules un svilpavnieki –, urbānās rūpniecības trokšņi, kora dziedājumi un ķieģeļu kraušanas ritmi. Deju kompozīcijās iezīmēsies māla molekulas forma, bet vizuālās projekcijas atklās gan vēsturiskas liecības, gan mūsdienu skatījumu uz māla dabu un nozīmi.

Koncertuzveduma idejas autore un režisore ir Inga Cipe, scenogrāfs – Didzis Jaunzems, mūzikas autori – Haralds Sīmanis, Mārtiņš Miļevskis, Laura Jēkab­sone, Kaspars Bārbals, mākslinieciskais vadītājs – Reinis Rešetins.