Bēgļu spējām iedzīvoties kādā no Latvijas pašvaldībām izšķiroša ir pašu patvēruma meklētāju vēlme palikt Latvijā, valsts valodas apguve. Šādu Cēsu novada domes viedokli aģentūrai LETA pauda pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots.
Patvēruma meklētāju uzņemšana nav vienkārša. Pat ja pašvaldībām tiktu laicīgi sniegta informācija par cilvēkiem, kurus plānots uzņemt, nav skaidrs, vai valsts spēs, piemēram, apmaksāt tulkus.
Cilvēku vienkārša fiziska pārvietošana, savlaicīgi neparūpējoties par to, lai viņiem būtu brīvi pieejams un saprotams tulkojums, apmeklējot ārstu, piesakot bērnu skolā, kārtojot sociālās palīdzības un citus jautājumus, nebūtu tālredzīga un nekādi neveicinātu integrāciju, skaidroja Pots.
“Cēsīs ir labi piemēri trešo valstu pilsoņu integrācijai, ja viņi paši to vēlas. Piemēram, skolniece no Ķīnas Tautas Republikas, kura brīvi runā latviski un pārstāv skolu vairāku mācību priekšmetu olimpiādēs un šogad absolvēja 9.klasi ar izcilību, teica Pots, piebilstot, viņa drīzāk ir izņēmums.
LETA jau informēja, ka Eiropas Savienības programmā pārvietotie patvēruma meklētāji ir motivētāki integrēties – mācās valodu, iesaistās integrācijas pasākumos, daļa arī apzinājuši pilsētas Latvijā, uz kurām varētu doties, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” norādījusi biedrības “Patvērums “Drošā māja”” valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane.
Var novērot, ka cilvēki mērķtiecīgi ieradušies Latvijā, līdz ar to arī piekopj citādāku attieksmi, sacīja Zalcmane.
Viņa minēja, ka biedrības speciālisti kopā ar patvēruma meklētājiem ir viesojušies dažādās pilsētās, to vidū arī Jaunpilī, Cēsīs un Liepājā, kur pašvaldību darbinieki iepazīstināti ar mērķa grupu.
Komentāri