Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Cēsu muzeja vēsture un Konstances Ozolas dzīve

Sarmīte Feldmane
00:00
01.02.2025
209
Konstace

Par Konstanci Ozolu var daudz stāstīt. Konstances brāļa mazdēls Arvīds Ozols (no labās) ar dzīvesbiedri sarunājas ar izstādes veidotāju Viju Rozentāli un muzeja direktori Ināru Bulu. FOTO: Sarmīte Feldmane

Ceļā uz muzeja simtgadi muzejnieki atceras un godina tos, kuri atstājuši paliekošas pēdas tā attīstībā un kultūrvēstures saglabāšanā.

Patlaban Jaunās pils 3. stāva izstāžu zālē var uzzināt par muzeja direktori, arheoloģi Konstanci Ozolu, iepazīt viņas personību, darba gaitas, veidojušas Cēsu muzeja pamatu. Muzeja vēsture no 1945.gada līdz 1964. gadam savijas ar K.Ozolas dzīvi un saistās ar viņas vārdu. “Te ir daudz fotogrāfiju, vēsturisku priekšmetu, kas atklāj savu laiku un direktores mērķtiecību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un muzeja krājuma veidošanā,” stāsta viena no izstādes veidotājām Vija Rozentāle un rāda dokumentu, kas iesniegts apriņķa izpildkomitejai, ka muzejam jāpārceļas uz Cēsu pili.

Izstādē mākslinieka Jāņa Rozenberga 1945.gadā gleznotās Cēsis. Muzeja direktore    veidoja sadarbību ar vietējiem māksliniekiem, tā papildināja krājumu un viņus atbalstīja. 1946.gadā izveidoja audēju kopu, un audējas auda muzeja ekspozīcijām. “Muzejs bija kultūrtelpa, kas pulcēja radošos cilvēkus, kolekcionārus,” uzsver V.Rozentāle.

Cēsu muzeja direktore Ināra Bula atgādina, ka kultūras mantojuma nozari satur personības, kuras to virza uz priekšu. “Tāda bija Kontance, kuģa kapteinis, kas iekārtu maiņās, laužot savus principus un ideālus, muzeju vadīja uz priekšu. Kultūra ir tā, kas vislēnāk spēj mainīties, Konstance pulcēja vietējo inteliģenci, veidoja vidi un vietu kultūrai,” vērtē direktore un atzīst, ka    nevar iedomāties, ko nozīmēja iekārtas maiņas brīdī ne tikai vadīt savu komandu, bet arī rūpēties, lai kultūras mantojums, kas ir mūsu identitāte, neaiziet zudībā.

Muzeja krājuma veidošana, prasme saskatīt vērtības ir K.Ozolas saglabātā vēsture, atstātais mantojums. Viņa lika pamatus izpratnei par mūsdienīgu muzeju, kurā apvienojas gan vēstures un mākslas, gan kultūras mantojuma aizsardzība un pētniecība. “Tas bija arī laiks, kad muzeja direktorei nācās ne tikai risināt kara un pēckara problēmas, bet arī kļūt par muzeja krājuma “tīrīšanas” liecinieku no “nevēlamiem eksponātiem”, tiem, kas    neatbilda padomju ideoloģijai. Par spīti visam, muzeja direktore prata muzeju “tīrīt” tā, ka liela daļa no likvidācijas sarakstos iekļautajiem priekšmetiem vēl tagad atrodas muzeja krājumā,” stāsta V.Rozentāle. To laiku labi raksturo Cēsu muzeja zinātniskās līdzstrādnieces Ernas Berkholces    vēstulē  1945.gadā  mākslas vēsturniekam Borisam Viperam rakstītais: “Uzlikām izstādi par Latvijas pastāvēšanas pieciem gadiem,    bija jārīko revolūcijas izstāde. Man liekas, ka esam izstādījušas visu, kas vajadzīgs, tikai ļaudis nenāk skatīties.”

Madonas muzeja ilggadējā direktore Elza Rudenāja teikusi: “Cēsu muzeja vēsture nav atdalāma no Konstances Ozolas. Viņa ir muzeja darbinieka paraugs – ētiski un morāli augsti vērtējams cilvēks, kas katram muzejniekam pieminams ar cieņu.”

Izstādes veidotāji – Vija Rozentāle, Tālis Pumpuriņš, Iveta Berga-Muižniece un Dainis Andersons – atzīst, ka nemaz nav bijis viegli atklāt Konstances Ozolas daudzšķautņaino personību, atklāt tādu, kādu viņu atceras kolēģi.

Ivars Zukulis muzejā sāka strādāt  1975.gadā. “Viņa bija tāds gaišais, viedais tēls. Vienmēr viņu aicinājām uz pasākumiem. Atturīga ar lielu interesi, cieņu pret jaunajiem. Muzejā ienācām kā jaunā paaudze, viņa to uzņēma ar prieku, ka būs, kas turpina, un arī sagaidīja, ka kaut ko mainīsim. Nekritizēja, ieklausījās,” stāsta bijušais muzeja direktors, bet muzejniece Inese Rutmane atceras, ka Konstancei bijis svarīgi ienākt muzejā. “Viņa mums nesa ziedus, ābolus no sava dārza, ikreiz katram atrada kādu labu vārdu, prata ar savu klātbūtni netraucēt,” pauž I.Rutmane.   

Tekstilmāksliniece Dagnija Kupče uzsver, ka K.Ozolas laikā Cēsīs izveidoja Latvijā pirmo lietišķās mākslas studiju. Dagnija to vadīja no 1972.gada, līdz septiņas dienas pirms 50 gadu darbības jubilejas to likvidēja.    “Vitāla, cienījama kundze, kurai bija  svarīgi, lai radošie cilvēki var satikties. Gājām pie viņas uz jubilejām. Tad bija īstas dzīves skolas sarunas par kultūru, rokdarbiem, praktiskām lietām,” pastāsta D.Kupče un uzsver, ka muzeja direktore ielikusi pamatu cēsnieku interesei par tautas lietišķo mākslu.

Etnogrāfe Indra Čekstere savukārt uzsver, ka tikai ar gadu desmitiem novērtējam to, ko saglabājušas iepriekšējās paaudzes. “Cēsu muzejā saglabājusies neuzkrītoša lādīte ar  Veselavas baronu mīlestības vēstulēm, ir tik daudz arheoloģisko priekšmetu, krājumā glabājas Latvijas vēsture,” teic I.Čekstere un ar apbrīnu apskata lielo galdautu, kas ir kā grezna seģene. To audējas audušas muzeja lielajam galdam, pie tā notikuši svinīgākie brīži, pieņemtas amatpersonas.

Izstādē katram priekšmetam, fotogrāfijai ir savs stāsts – gan kādreizējās dabas nodaļas eksponātiem, gan fotogrāfijai, kurā motocikls ar blakusvāģi, kuru vada muzejnieki, gan arheoloģiskajos izrakumos atrastajam, gan gleznām un rokdarbiem. Izstāde ir par Cēsu muzeju pilī un Konstanci Ozolu. Un, protams, par laiku, kas glabā vēsturi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
32
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
158
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
135
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
135
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
5
4
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi