Cēsu klīnika. Valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamība gada nogalē

Garākas rindas uz valsts apmaksātiem ambulatorajiem pakalpojumiem un bažas par vairāku pakalpojumu pieejamību gada nogalē – tā ir situācija, ar kuru saskārušās ārstniecības iestādes.

Pašlaik Latvijas slimnīcās pacientu ambulatoro pakalpojumu saņemšanai ir vairāk nekā piešķirtā finansējuma. Tas ietekmēs slimnīcu darba plānošanu un pacientu apkalpošanu gan šā gada nogalē, gan arī nākamajos gados. Jautājumus par rindām un pakalpojumu pieejamību Cēsu klīnikā skaidro valdes locekle un Pa­kalpojumu reģistrācijas, uzskaites un kvalitātes kontroles daļas vadītāja Olga Rudzīte.

-Kāpēc rindas uz ambulatorajiem pakalpojumiem kļūst garākas?

-Pašlaik iedzīvotāju pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem pārsniedz piedāvājumu. Tas novērojams praktiski visās ārstniecības iestādēs Latvijā, arī Cēsu klīnikā, un nozīmē, ka līdzekļu ambulatorajai palīdzībai nav pietiekami. Tāpēc pagarinās gaidīšana virknei pakalpojumu. Garākās rindas pašlaik Cēsu klīnikā ir, piemēram, nokļūšanai pie fizioterapeitiem, endokrinologa, bērnu neirologa, acu ārstiem. Bez rindas vai ar neilgu gaidīšanu var saņemt elektrokardiogrāfiskos un rentgena izmeklējumus, pediatru un ķirurgu konsultācijas.

Ir aktualizējies arī jautājums par to, ka pietiekami liela daļa līdzekļu, kas plānoti sekundārajai veselības aprūpei, tajā skaitā ambulatorajiem pakalpojumiem, jānovirza par Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļā saņemtiem pakalpojumiem, kur iedzīvotāji vēršas arvien biežāk. Mūsu gadījumā tie ir aptuveni 15%. Piemēram, pacients vēršas ar akūtām vēdera sāpēm. Viņu izmeklē, tiek veikta vēdera dobuma ultrasonogrāfija, iespējams, datortomogrāfija. Pēc izmeklēšanas rezultātiem secina, ka problēma tomēr nav tik liela, lai būtu nepieciešama stacionēšana, pacients var turpināt ārstēties mājās ģimenes ārsta uzraudzībā. Šādos gadījumos izmeklējumu izmaksas jāsedz no ambulatoro pakalpojumu kvotas. Tāpēc mums ir jārēķinās ar reālo situ­āciju, ka pilnīgi visus ambulatorajai palīdzībai paredzētos līdzekļus diemžēl nebūs iespējams novirzīt plānveida pakalpojumiem.

Savā ziņā tas ir kā apburtais loks. Jo grūtāk cilvēkiem pieejams ambulatorais pakalpojums, jo lielāka iespējamība, ka kādā brīdī viņš vērsīsies uzņemšanas nodaļā. Jebkuras veselības aprūpes iestādes šā brīža lielākais izaicinājums ir spēt sabalansēt pakalpojumus ar reālajām iespējām un līgumā noteikto valsts finansējumu. To mēs arī cenšamies izdarīt pēc iespējas labāk.

-Vai pieaugošās rindas joprojām varētu būt arī “Covid-19” sekas, kad iedzīvotājiem pilnībā nebija pieejama plānveida palīdzība?

-Jā, arī tas situāciju ietekmē. Laikā, kad pakalpojumu pieejamība bija ļoti ierobežota, iedzīvotājiem veselības problēmas sāka samilzt. Latvijas Slimnīcu biedrība norāda, ka problēmas ar garākām rindām uz ambulatorajiem pakalpojumiem turpināsies, jo nākamgad būs jāārstē pacienti, kuri rindā iestājās jau šogad. Bet ilgtermiņa jautājums ir arī par ārstu speciālistu nodrošinājumu, vairākās jomās tas ir nepietiekams un neatbilst iedzīvotāju vajadzībām.

-Kas notiek, ja ārstniecības iestāde pārpilda piešķirto finansējumu vai, tieši pretēji, neizstrādā savai iestādei piešķirto valsts kvotu?

-Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem gada laikā notiek sadarbības līguma ar Nacionālo veselības dienestu pārplānošana. Šogad pirmā pārplānošana notika pēc pirmajiem sešiem mēnešiem. Ja ārstniecības iestāde nav izpildījusi nolīgto apjomu vismaz par 80%, finansējums par neizstrādāto daļu attiecīgam pakalpojumam tiek samazināts un šos līdzekļus novirza tuvākajai ārstniecības iestādei, kur attiecīgā programma ir izpildīta. Tā pēc pirmā pusgada vairākas Cēsu klīnikas programmas tika kompensētas pilnīgi, piemēram, neiroloģija, kardioloģija, endokrinoloģija, datortomogrāfija, ultrasonogrāfija, rent­gena izmeklējumi, rehabilitācija dienas stacionārā pieaugušajiem. Daļēji izdarīto kompensēja EHO kardiogrāfijai un veloergometrijai, nefrologa, ausu, kakla un deguna ārsta konsultācijām. Pro­tams, ja kādu programmu ir pārstrādājušas visas ārstniecības iestādes, tur kompensāciju nav, jo tam būtu nepieciešami papildu līdzekļi.

Prognozējams, ka valsts apmaksātie pakalpojumi traumatoloģijas dienas stacionārā Cēsu klīnikā nebūs pieejami no oktobra sākuma. Varēsim sniegt maksas pakalpojumu vai uzņemt pacientus gaidīšanas rindā pakalpojuma saņemšanai nākamajā gadā. Vēl pirms gada beigām kvotas var izbeigties dermatologu venerologu konsultācijām, acu ārstiem, ķirurģijas dienas stacionāram, pulmonoloģijai, izņemot tuberkulozes slimniekus vai tos, kam ir iespēja inficēties, kā arī dažiem citiem pakalpojumiem. Tāpēc šiem pakalpojumiem veidojam gaidītāju rindu. Un tieši tāpēc konsultācijām pie ārstiem speciālistiem, pēc kuriem ir liels pieprasījums un klīnikai ir pietiekams speciālistu nodrošinājums, kā risinājumu varam piedāvāt maksas pakalpojumus, dodot iespēju cilvēkiem saņemt konsultācijas vai izmeklējumus par saviem līdzekļiem.

Taču acu ārstu valsts apmaksātas konsultācijas akūtu slimību gadījumos un pacienti pēc operācijām varēs saņemt arī gada nogalē.

-Kā rīkoties pacientam, ja nevēlas ilgi gaidīt uz izmeklējumu vai konsultāciju?

-Sadarboties ar savu ģimenes ārstu, kurš izvērtēs, cik steidzami izmeklējums nepieciešams. Un, protams, gadījumos, kad izmeklējums ir nepieciešams akūti, mēs to nodrošinām, ņemot vērā klīnikas kapacitāti. Piemēram, ir programmas sirds slimniekiem un onkoloģisko pacientu “Zaļais koridors”, kur palīdzība ir jānodrošina prioritāri. Citos gadījumos ir iespēja meklēt ārstniecības iestādi, kur rindas uz attiecīgo ambulatoro pakalpojumu ir īsākas. Arī uz Cēsu klīniku pacienti brauc no dažādām pilsētām, ja kāds pakalpojums šeit ir pieejamāks. Slimnīcu kapacitāte dažādiem pakalpojumiem ir atšķirīga. To ietekmē arī tas, cik lielu darba apjomu attiecīgās nozares speciālists veic noteiktā ārstniecības iestādē. Varbūt viņš strādā pilnu slodzi vai pusslodzi, bet ir arī speciālisti, kuri ir pieejami vienu vai dažas reizes mēnesī. Noderīgs avots, kur iepazīties ar informāciju par rindām uz valsts apmaksātiem ambulatorajiem pakalpojumiem, ir portāls rindapiearsta.lv.

-Kā ieteicams rīkoties, ja pacients netiek uz plānoto konsultāciju?

-Ir ļoti svarīgi atteikt konsultāciju, jo tā ir reāla iespēja pakalpojumu saņemt kādam citam. Pretējā gadījumā tas ir “tukšais laiks”, kad speciālists fiziski ir pieejams, bet pakalpojums netiek sniegts. Turklāt, saprotot, ka pakalpojums vairs nav aktuāls vai saņemts citā ārstniecības iestādē, atteikt vizīti pēc iespējas ātrāk. To izdarīt var vairākos veidos: aizpildot mājaslapā atteikuma formu, atsakot izmeklējumu vai konsultāciju e-pierakstā, sūtot e-pastu uz registratura@cesuklinika.lv vai sazvanot reģistratūru. Protams, arī klātienē reģistratūrā.

Mēdz gadīties arī tā, ka cilvēki aizmirst par pieteikto vizīti. Visbiežāk, ja bijis ilgāks gaidīšanas laiks. Tāpēc šādos gadījumos ne tikai sūtām atgādinājuma īsziņas, bet arī paši zvanām pacientiem, jo katrs intervāls ir ļoti vērtīgs.

Vēl viens no rindu veidošanās iemesliem ir tāds, ka valstiski nav izveidota vienota rindu sistēma, bet pacients var pieteikties uz vienu un to pašu valsts apmaksātu pakalpojumu vairākās ārstniecības iestādēs. Piemēram, viens pacients uz EHO kardiogrammu var pieteikties piecās ārstniecības iestādēs, un visās šis intervāls būs aizņemts.