Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Cēsniece ēdina valmieriešus

Druva
13:47
12.05.2011
16
Img 3515

Cēsniece Aija Puķāne nepilnus divus gadus strādā Valmierā un ir darba devēja vismaz 30 cilvēkiem. Aija kaimiņpilsētā vada četrus ēdināšanas uzņēmumus.

„Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad nav ko darīt viesmīlībā. Šajā jomā sīkākā kļūda var maksāt klienta zaudējumu. To uzskatu par nepieļaujamu, jo vēlos, lai ēdināšanas un visa tam piesaistošā servisa ziņā esam labākie,” uzsvēra SIA “Akācija E.V.” vadītāja Aija Puķāne, un sarunas laikā bija skaidrs, ka jaunā sieviete to nesaka, lai kaut kādā ziņā izceltu sevi vai ambīciju vadīta.

„Es ik dienu, ik stundu esmu iekšā darbā. Izdomāju receptes, plānoju ēdienkartes, pieņemu banketu pasūtījumus un strādāju ar katru klientu individuāli. Tas laiks, kad vadītājs varēja tikai vadīt, ir pagājis. Nākotnē visstiprākie būs tie uzņēmumi, kas krīzes laikā noturējās un pat attīstījās. Tāpēc vienmēr esmu kopā ar savu kolektīvu un piepalīdzu tur, kur vairāk darba- uzmundrinu, samīļoju, sabaru, bet, ja vajag, tad varu arī pati gan grīdu uzslaucīt, gan kafiju uztaisīt,” tā Aija un piebilda, ka pret darbiniekiem ir stingra, bet arī ar katru runājot, viņa ik dienas motivē strādājošos darīt vairāk un labāk.

Aija pat ar lepnumu stāsta, ka visu, ko ēdināšanas jomā apguvusi, to darījusi gadiem ilgi un lielāko daļu knifu mācījusies no saviem skolotājiem, lasījusi simtiem grāmatu un centusies kāpt pa karjeras kāpnītēm.

„Atceros, kā pēc skolas beigšanas īsti nezināju, ko vēlos darīt. Tieši „Druviņā” izlasīju sludinājumu, ka aicina pavāru kursos. Izdomāju,

pamēģināšu. Pēc dažiem mēnešiem jau biju praktikante „DanLat” hoteļa virtuvē. Ar saviem jautājumiem beidzu nost pavārīti, prasot, kāpēc tā, ko tagad. Tad viņa man pārjautāja, vai vēlos būt pavāre. Un es atkal nezināju atbildi, bet pēc pavisam īsa laika mani jau uzaicināja strādāt hoteļa virtuvē. Vēl kursus nebiju beigusi, kad jau strādāju. Tā apmēram pieci gadi pagāja. Tad sāku strādāt Priekuļos „Tigrā”. Biju pavāre, šefpavāre, tad visas ēdināšanas nodaļas vadītāja. Ja godīgi, tad man jau tobrīd šķita, ka lielāko daļu lietu, ko šajā sfērā nepieciešams zināt, pārvaldu līdz sīkumam. Aizgāju pastrādāt uz Rīgu, un sapratu, ka jāmācās, jāmācās. Studēju, ieguvu

augstāko izglītību. Pirms gadiem trim atkal dzīve sagriezās kājām gaisā,” aizrautīgi stāstīja Aija un līdztekus pauda pārliecību, ka labs un elastīgs vadītājs var būt tieši tas, kurš darbu sācis apakšā un kāpis uz augšu.

Aija neslēpj arī to dzīves posmiņu, kad Rīgas uzņēmumā, kurā strādājusi, notikusi štatu samazināšana. Viņa atgriezusies Cēsīs, kuru uzskatījusi un uzskata par savu pilsētu, un strādājusi kādā kafejnīcā par pavāri. Darījusi to pašu darbu, kuru agrā jaunībā.

„Man patika, bet apkārtējie to nesaprata. Viņiem šķita, ka Aija par zemu nokritusi,” smējās

uzņēmīgā sieviete un piebilda: „Es taču zināju, ka šīs pārmaiņas ir uz laiku. Arī grūtības dzīvē tiek dotas uz īsu laiku, tajā brīdī

ir jādomā pozitīvi. Labās domas tiešām piesaista labo”.

Drīz Aijas dzīvē atkal notikušas būtiskas pārmaiņas. Viņu pie sevis paaicinājuši valmierieši. Pareizāk sakot, SIA „Akācija E.V.” pieder kādai latvietei, kas dzīvo Anglijā. Viņa meklējusi enerģisku, zinošu, jaunu sievieti, kas varētu vadīt viņai piederošās četras kafejnīcas.

„Mēs uzreiz sapratāmies. Sandra dzīvo Anglijā, bet esam viena vecuma. Viņai tāpat kā man rūp šī uzņēmuma labā slava, un darām visu, lai patiktu klientiem,” tā Aija, kura Valmierā vada pēc rakstura četras atšķirīgas ēdināšanas iestādes. Bistro „Jauna saule” un mūzikas bārs „Chilli inn” darbojas pašā pilsētas centrā, Aija saimnieko arī teātra kafejnīcā „Ceturtais cēliens” un vada „Sporta bāru” Vidzemes olimpiskajā centrā.

Pat ēdināšanas un viesmīlības jomas nepārzinātājam ir skaidrs, ka ēdināšanas vietu klientu raksturs atšķirsies.

„Dažādība. Bet tas taču ir interesenti! Tie ir jauni izaicinājumi! Atbrauc sportistu komanda, es dodos saskaņot viņiem vajadzīgo ēdienkarti. Ja izdomāju, ka teātra kafejnīcā būs suši, tad pati lasu, pētu un gatavoju, lai sanāktu pats labākais. Eksotiska virtuve ir arī bistro un īpaša atmosfēra mūzikas bārā. Starp citu, tas, ka mūsu piedāvājums atrodas pilsētas centrā, vēl neko nenozīmē. Klientiem patīk smaids, laipna apkalpošana, individuāla uzmanība. Domāju, ka tas ir tas, kas mūs tur uz viļņa un ļauj domāt par attīstību. Tagad mūsu uzņēmumā ir šefpavārs. Viņš ir cēsnieks. Oskars ir

zinošs, un man tagad ir vairāk laika kalt lielos plānus,” dalījās Aija, kura bija pārliecināta, ka cilvēkiem vienmēr patiks sevi palutināt un draugus iepriecināt ar pasēdēšanu kafejnīcā, interesantu viesību sarīkošanu, tāpēc Aijas galvā ņudz idejas.

“Interesantāki kāzu banketi, izbraukuma banketi. Galdu klāšana pie dabas. Ēdienu gatavošana klientam klātesot, piedaloties. Arī mazi svētku galdi par mazām naudiņām. Visu var izplānot aprunājoties, noskaidrojot klientu vēlmes, iespējas,” sacīja Aija Puķāne un bija pārliecināta, ka tieši šajā gadā strādās, lai vēl vairāk popularizētu uzņēmumu.

„Gribam būt vajadzīgi arī smilteniešiem, cēsniekiem. Ieceru ir daudz,” tā Aija un nenoliedz, ka varbūt kādreiz viņas vadīts ēdināšanas uzņēmums darbosies arī Cēsīs.

„Saikni ar savu pilsētu nezaudēju ne brīdi. Katru vakaru braucu mājās uz Cēsīm, kur mēs, visa ģimene, dzīvojam,” noteica Aija Puķāne.

Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
28

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
52

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
400

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
134

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
582

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi