Ceturtdien, 14. oktobrī, Cēsu novada domes ārkārtas sēdē pašvaldības deputāti apstiprināja investīciju plānu Cēsu siltumtīklu turpmākajai attīstībai, kurā paredzēts būvēt jaunu šķeldas katlumāju un atjaunot siltuma trases.
Siltumtīklu apsaimniekotāji gatavo projekta pieteikumu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai šķeldas katlumājas būvniecībai Rūpniecības ielā 13, aģentūru LETA informēja Cēsu novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vanadziņš.
Šķelda ir krietni lētāks kurināmais nekā gāze, un tās izmantošana siltuma ražošanai, ļautu par 5% samazināt siltuma tarifu, kā arī mazinātu atkarību no gāzes cenas svārstībām.
Kā pastāstīja Vanadziņš, siltuma jautājums Cēsīs ir “karsts”, tāpēc debates gar informatīvajā sanāksmē iepriekš, gan ārkārtas domes sēdē bija ilgas un emocionālas. Novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders (TP) uzsvēra: “Mums ir veikti vairāki pētījumi par siltuma apgādes uzlabošanu, komiteju un domes sēdēs, darba sanāksmēs esam apsprieduši dažādas idejas apkures sistēmas uzlabošanai, bet siltuma tarifs Cēsīs aizvien ir viens no augstākajiem valstī. Ir jāsper praktiski soļi, lai siltuma tarifu stabilizētu un samazinātu.”
Arī Cēsu siltumtīklu uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ēriks Timpars apliecināja, ka investīciju plāns izstrādāts ar mērķi samazināt siltuma ražošanas un piegādes izmaksas, līdz ar to arī samazinot maksu par siltumu. Pēc viņa aplēsēm, astoņu megavatu šķeldas katlumājas izbūve un siltuma trašu atjaunošana ir racionālākais ceļš šāda mērķa sasniegšanai.
Pēc pašvaldības pasūtījuma Rīgas Tehniskās universitātes profesors Visvaldis Vrubļevskis veicis pētījumu par situāciju siltuma saimniecībā Cēsīs. Profesors atzina, ka centralizētā siltuma apgādes sistēma Cēsīs ir ļoti neefektīva. Ir gari liela diametra siltuma pārvadi, kas rada līdz 25% lielus enerģijas zudumus.
Ņemot vērā to, ka dzīvojamo māju rajoni Cēsīs ir visai izkliedēti, būtu lietderīgi apkures sistēmu decentralizēt un būvēt nelielas jaudas katlumājas dzīvojamo rajonu tiešā tuvumā. Taču vispirms ir jāveic namu siltināšana un iekšējo tīklu un pievadu rekonstrukcija. Tādā gadījumā maksu par siltumu varētu samazināt līdz 0,65-0,89 latiem par kvadrātmetru. Taču lokālo katlumāju izbūve dos efektu tikai tad, kad būs veikta māju siltināšana.
Pārejas periodā, kas varētu ilgt 10 līdz 12 gadus (tas atkarīgs no tā, cik raiti norisināsies namu siltināšana), saglabājama centralizētā siltumapgādes sistēma. Profesors ieteica Viestura ielas dzīvojamo namu rajonā īstenot siltumapgādes modernizācijas pilotprojektu, lai iedzīvotāji dzīvē varētu pārliecināties par enerģētiskajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem.
Deputāti nolēma atbalstīt Cēsu siltumtīklu saimniecības investīciju plānu, tādējādi dodot iespēju siltumtīklu apsaimniekotājiem startēt konkursā par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai šķeldas katlumājas uzstādīšanai Rūpniecības ielā 13 un siltuma trašu rekonstrukcijai.
LETA
Komentāri