Meklē iedvesmu
Cēsnieki jau ilgāku laiku strādā pie jauna, vērienīga Eiropas mēroga attīstības projekta. Katru gadu divi projekti, kuri tiek atzīti par perspektīvākajiem, gūst Eiropas Savienības akceptu un atbalstu, bet pilsētām, kuras tos izstrādājušas, uz gadu piešķir Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. Nākamgad tā būs Viļņa, pēc trim gadiem Tallina, pēc sešiem viena no Latvijas pilsētām. Kura – noskaidrosies 2009. gada beigās.
Tik ilgs laiks projekta sagatavošanai un izvērtēšanai nepieciešams tāpēc, ka kultūras galvaspilsētas statuss nenozīmē tikai plašu kultūras programmu gada garumā, kas piesaista reģiona iedzīvotājus un ieinteresē Eiropas tūristus. Šis projekts nozīmē, ka sprādzienveidīga oriģinālu un augstvērtīgu kultūras norišu koncentrēšanās notiek vietā, kurai radīta strauja attīstība visās nozarēs.
Attīstības procesi ir tik iespaidīgi, ka skar ne tikai pilsētu ar Eiropas galvaspilsētas statusu, bet visu apkārtējo reģionu. Cēsu dome saskata, ka šis projekts varētu iekustināt visu Vidzemi. Cēsnieki sākuši Vidzemes lielākās pašvaldības iepazīstināt ar plāniem, kā ar radošu pieeju visās dzīves sfērās – ekonomikā, izglītībā, veselības aizsardzībā, sociālajā jomā -, mācoties no mākslas un kultūras nozares, panākt reģiona ātrāku attīstību.
„Līdz tam, kad Glāzgova Anglijā kļuva par Eiropas kultūras galvaspilsētu, tā bija industriāla, neizteiksmīga, bet pēc gada tēls mainījās. Glāzgova nu ir daudz atraktīvāka, tajā patīkamāk dzīvot, tā ieinteresējusi vairāk ceļotāju. To vēlas panākt visas pilsētas, kuras startē šajā Eiropas mēroga projektā,” pastāstīja darba grupas Cēsīs dalībniece Ilona Asare. „Pēc diviem gadiem Esene Vācijā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, bet vāciešu iecere – lai kultūras dzīve uzmutuļotu visā Rūras rajonā un būtiski mainītu tā tēlu, kurš līdz šim vairāk zināms kā ogļu ieguves vietas. Šajā projektā galvenā vērtība ir idejas – kā citādāk, progresīvāk veidot apkārtējo vidi. Rūrā pašlaik strādā, lai pamestā alus darītavā radītu kultūras centru, lai kādreiz ražošanai izmantotas, lielas telpas iegūtu jaunu nozīmi.”
Lūko pēc Vidzemes mēroga
Uzzinājuši par Cēsu domes ieceri, pilsētnieki jautā – vai tas, uz ko nodomāts tiekties, sasauksies ar programmu „Cēsīm 800″, kura īstenojās pirms diviem gadiem. Arī toreiz, gatavojoties vērienīgām kultūras dienām, sakopa vidi, veica būtiskus uzlabojumus pilsētas infrastruktūrā. Pilsēta šī projekta iespaidā guva lielāku popularitāti Latvijā. I.Asare uzsver, ka jaunais projekts, lai kandidētu uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, jāizvērš daudz lielāks. Tas ir Vidzemes mērogs. Tā secinājuši projekta izstrādes dalībnieki.
„Ne jau vietējā kultūra ierosinās eiropiešus par ceļa mērķi izvēlēties Cēsis. Tautas uz šejieni tieksies, ja te notiks Eiropas kultūru saplūšana, ja te būs iecerēti pasākumi ar „odziņu” – netradicionālās vietās un vidē. Liels uzsvars jāliek uz vides estētiku, dizainu, publiskās telpas iekārtošanu. Tā ir jaunu mākslas darbu radīšana sabiedriskās vietās, piemēram, uz ielām, slimnīcās. To īstenošanā jāpieaicina arī eiropieši, tādējādi veicinot reģiona iedzīvotāju sadarbību ar citām Eiropas valstīm,” stāsta I.Asare. „Šis projekts nav Latvijas prezentācijas pasākums, tā ir spēku un ideju koncentrēšana, lai attīstītu, panāktu pārmaiņas kādā Eiropas vietā. Gads, kas dots Eiropas galvaspilsētas statusā, un pieci, seši gadi tam gatavojoties, ir pietiekami, lai radītu kvalitatīvu grūdienu pašai vietai, lai rastos kultūras produkti, eksportējami uz Eiropu.”
Uz Austrumiem
Projekta veidotāji Cēsīs cer, ka eiropiešus ieinteresēs, kā Eiropas Savienības austrumu robežā māksla un kultūra spēj ietekmēt reģiona attīstību. Cēsnieki kopā ar vidzemniekiem grib pierādīt – nelielas nācijas radošais potenciāls ir tik spēcīgs, ka ne tikai ekonomiskā, arī kultūras sakaru veidošanā spēj radīt jaunu iedvesmu un sajūtas.
Konkursa par Eiropas galvaspilsētas statusu 1. kārta notiks novembrī. Ievērību guvušo koncepciju sīkākai izstrādei pilsētām tiks doti deviņi mēneši, pēc tam notiks otrā, izšķirošā kārta.
Norvēģu pieredze
Lai pārliecinātos, kādas noskaņas valda Eiropas kultūras galvaspilsētā, šovasar Cēsu projekta sagatavošanas darba grupas pārstāvji apmeklēja Norvēģijas otro lielāko ostas pilsētu Stavangeri, kurai attīstīta uzņēmējdarbība. Norvēģu mērķis, iesaistoties projektā, nav balstīts uz ekonomiskiem ieguvumiem, tā bijusi vēlme ataicināt eiropiešus, lai ļautu vietējiem iedzīvotājiem kaut ko jaunu pieredzēt. Eiropas gadam Stavangerē dots moto „Atvērta osta”. Mākslinieki no Eiropas pilsētā dzīvo mēnešiem. Top kopīgi mākslas darbi un izrādes. Daudzi vietējie iesaistījušies brīvprātīgo darbā, palīdz projekta birojam īstenot neredzētas idejas.
„Mums stāstīja, ka Norvēģijas lauksaimnieki jau izrādījuši daudz lielāku interesi par literatūru un dzeju. Iespējams, to ietekmējusi akcija, kad no siena ķīpām, apvilktām ar baltu materiālu, uz lauka „uzrakstītas” dzejas rindas. Tās var izlasīt no lidmašīnām, kas nolaižas Stavangeres lidostā,” pastāstīja I. Asare. „ Mēs viesojāmies laikā, kad tapa nebijusi izrāde – grūti pieejamā vietā uz ūdens pie stāvām klintīm. Izrāde apkopo iespaidus, ko dāvā dabas, mūzikas un gaismu sintēze. Arī ceļš uz šo izrādi bija vesels piedzīvojums. No pilsētas nācās braukt ar autobusiem uz lauku apvidu, maršruts līdz klintīm vijās līkločiem, lai pa ceļam dzīvā vidē apskatītu dzīvu laikmetīgās mākslas izstādi.”
Komentāri