Piecas profesionālai mākslai veltītas nedēļas Mākslas festivālā „Cēsis 2008” beidzās ar grandiozu uzvedumu – mākslu sintēzi operā.
Pils parkā sestdien notikušo operas uzvedumu – Dž. Pučini operu „Toska” brīvdabā veidoja piecu valstu pārstāvji.
Latvijas Nacionālajā operā pirms četriem gadiem iestudētās „Toskas” režisors, trīskārtējs Krievijas teātra balvas „Zelta maska” laureāts Dmitrijs Bertmans bija aicināts uz Cēsīm, lai izrādes darbību pielāgotu estrādei viduslaiku pils pakājē. Lietuvietis Gintars Rinkevičs pie diriģenta pults izrādē Cēsīs bija aicināts stāties septīto reizi, jo lieliski apliecinājis spējas māksliniekus – Latvijas Nacionālās operas kori, orķestri, Doma skolas zēnu kori un solistus apvienot brīvdabas uzvedumā.
Galvenajās lomās pēc Mākslas festivāla rīkotāju uzaicinājuma viesojās pasaules operzvaigzne Adina Nitesku no Vācijas un Eiropas opernamos pieprasītais dziedātājs Gustavo Porta no Itālijas. Abi Latvijā bija pirmo reizi. Galveno varoņu trio lieliski iekļāvās Latvijas Nacionālās operas izcilais solists Samsons Izjumovs, vairāku Cēsīs notikušo brīvdabas uzvedumu varonis. Visi trīs mākslinieki guva skatītāju atzinību. Solo dziedājumi arī izrādes gaitā tika novērtēti ar aplausiem. Skatītāju vidū bija operas mūzikas mīļotāji ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm, kas speciāli devušies ceļojumā uz Cēsīm, lai būtu aculiecinieki iespaidīgam notikumam mākslā.
„Operas izrāde bija lieliski izdevies mākslas notikums,” festivālam noslēdzoties, bija gandarīts festivāla direktors Juris Žagars. Laba māksla ir dārga māksla. Lai gan izrādei bija pārdotas biļetes uz visām sēdvietām un operas apmeklētāji pāris stundas pirms izrādes pirka arī stāvvietas, ienākumi par izrādi sedza tikai piekto daļu no izdevumiem. „Tādu līmeni, kādā mums izdevās noorganizēt festivālu, nav iespējams sasniegt bez atbalstītājiem. Šādus festivālus visā pasaulē atbalsta sponsori un mecenāti. Un tie kā likums ir veiksmīgi pelnoši uzņēmumi, kuriem vadībā ir inteliģenti, mākslu saprotoši un mākslu mīloši cilvēki. Mums Latvijā tādu pietiek. Bet pašu lielāko atbalstu sniedza Cēsu pašvaldība, bez kuras festivāls nevarētu notikt. Šis bija veiksmīgas sadarbības piemērs,” apgalvoja J. Žagars. Mākslas festivāla juridiskais un finanšu plūsmas centrs bija sabiedriska organizācija, Cēsu Pils ģilde, kuras priekšsēdētājs arī ir J. Žagars.
„Latvijas īsajās vasarās mākslas dzīvē piedāvājumu ir ļoti daudz. Taču piedāvājums Cēsīs ir tik labs, ka skatītāji gatavi šurp doties, mērojot tuvāku vai tālāku ceļu. Festivāla organizatoru komanda attaisno to uzticību, ko viņi uzņēmās,” vērtēja Jānis Endele, viens no Cēsu Pils ģildes biedriem „Jau tagad varu garantēt, ka Mākslas festivāls notiks arī nākamvasar,” galvoja Juris Žagars pēc svētdien rīta pusē Žagarkalnā sarīkotās pirmās plašākās organizatoru sarīkotās apspriedes.
No 16 ļoti atšķirīgām, lieliskām mākslas festivāla aktivitātēm viena Cēsīs būs pieejama vēl trīs nedēļas. Tā ir Latvijā pazīstamās mākslinieces Džemmas Skulmes personālizstāde „Tautumeita”, kas iekārtota Izstāžu namā. Festivāla laikā izstāde bija ļoti labi apmeklēta. Stella Pelše, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pārstāve, „Kultūras Dienas” recenzijā par izstādi raksta: „Cēsu Mākslas festivāla organizētāji, šķiet, atraduši nišu, kā pasniegt jau labi zināmas un aprobētas vērtības – atrodot kādu neparastāku skatupunktu un līdz ar to arī intrigu, kas piesaistītu mākslas interesentus arī no citurienes, bagātinot vasaras notikumu kalendāru ar lietām, kas nenāk no tīras izklaides sfēras.”
Līdzīgi var teikt par Laikmetīgās mākslas izstādi „Skaistums”, kas bija iekārtota neapdzīvotajās vecā alus brūža telpās. Sestdien mākslinieki uzzināja skatītāju vērtējumu. Balsojumā galvas tiesu pārāks bija Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, laikraksta „Diena” līdzstrādnieku – mākslinieciskās redaktores un fotogrāfa, instalāciju autora kopīgi
veidotais objekts „Mīlestība nekad nebeidzas…”. Mākslinieki radījuši asociācijas, kā izskatās iekonservētas jūtas, ja tās ieliek sterilā baltā telpā un vēl stikla kārbā. „Aizmetņi, emocijas, idejas, ko īstenojām izstādē Cēsīs, mums krājās vairākus gadus,” atzina mākslinieki. „Mūs pilnīgi apmierina krasi atšķirīgie vērtējumi – gan tas, ka objekts daļai skatītāju šķita pievilcīgs, gan tas, ka daļu pilnīgi atgrūda. Galvenais, lai nav vienaldzīgo.”
Komentāri