Priekuļu tehnikuma 1.kursa audzēkņu grupai pirmdien bija kartupeļu talka. Divos hektāros mācību iestādes virtuvei tiek audzēti `Borodjanskij rozovij` šķirnes kartupeļi. Tie jānovāc četru grupu pirmkursniekiem. Kā pastāstīja tehnikuma dārzniece Velga Balode, puiši ir laucinieki un nav nekādu problēmu ar kartupeļu lasīšanu. “Puišiem tā ir adaptācijas prakse. Darbu paveicām ļoti ātri,” apmierināta ar savējo, lauksaimniecības tehnikas mehāniķu 1.kursa paveikto, atzina audzinātāja.
“Kartupeļu raža laba, varēja būt lielāki. Stādījām jaunā zemē, izvēlējāmies šķirni, kuru iesaka zemniekiem, kas nelieto ķimikālijas. Maijvaboļu kāpuri nav apskādējuši. Pērn piecas tonnas kartupeļu bijuši nestandarta, bet virtuves kartupeļu mizojamai mašīnai patīk apaļi bumbuļi,” pastāstīja Velga Balode un piebilda, ka šoruden tehnikumiešiem pusdienās trīs ēdieni izmaksās latu.
“Talka – tas ir labi. It kā jau pa nedēļu cits citu esam iepazinuši, bet kopā pastrādāt labi, “Druvai” atzina Kristaps Aleksejevs no Aizkraukles. Skujenietis Artūrs Margevičs un drabešnieki Raimonds Karolis un Artūrs Glazers pastāstīja, ka mājās kartupeļu ražas neesot pārāk lielas, bet kartupeļi lielāki nekā tehnikuma laukā.
Kartupeļu novākšanas laikā ik gadu zemnieki cer uz sausu laiku. Lietus laukus var saliedēt tik mitrus, ka tupeņus ar tehniku nav iespējams novākt, turklāt bumbuļi var sākt pūt. Arī šogad zemnieki ir nobažījušies, jo ar dažām saulainām dienām nepietiek, lai bagātīgi salijusī zeme kļūtu sausāka.
“Druvas” aptaujātie zemnieki atzīst, ka mitrums rada bažas par kartupeļu kvalitāti un uzglabāšanas iespējām. Turklāt satraukums ir arī par to, vai visu ražu izdosies novākt. Tas ir būtiski, jo kartupeļu cenas pagaidām nav iepriecinošas.
SIA „Gaižēni” direktors Aleksis Rasmusens atklāja, ka vēl nav uzsācis kartupeļu novākšanu: “Lauki ir tik mitri, ka ar tehniku nav iespējams iebraukt. Ja lietains laiks turpināsies, tad kartupeļi kvalitāte varētu ciest un tie varētu sākt pat pūt.”
Straupes pagasta zemnieku saimniecības “Zemzari” laukos ražas vākšana pamazām uzsākta, tomēr lietus darbu aizkavē. “Zemzaru” saimnieka Gunāra Tuča tēvs Jānis Tučs pastāstīja, ka pagaidām kartupeļi novākti tikai apmēram pusotra hektāra platībā. “Agrajiem kartupeļiem kvalitāte nav īpaši laba, bet pārējiem nekādas vainas nav. Ja lietus nelīs, viss būs kārtībā. Grūtāk iet ar graudiem – nevaram tik uz lauka, lai tos nokultu,” atzīst J. Tučs.
Kartupeļus vāc arī Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta lau-kos. Kartupeļu selekcijas grupas vadītāja Gunta Bebre pastāstīja, ka bumbuļu kvalitāte ir laba un slapjums lielu postu nav nodarījis. “Laukus sargājam pret lakstu puvi, tādēļ šādu bojājumu nav daudz,” secina G. Bebre.
Savukārt Līgatnes pagasta “Briežkalnu” saimnieks Vitālijs Ciematnieks jau novākto kartupeļu ražu vērtē kā apmierinošu, taču neslēpj, ka vislielākās bažas ir par novākšanas iespējām. Kartupeļi uz lauka pūst gan tikai pavisam zemās un slapjās vietās, tomēr zemnieks vērtē, ka: “postu slapjums ir nodarījis. Pirmkārt, grūti kartupeļus novākt. Otrkārt, kas zina, kā tie glabāsies. Droši vien lielāks nekā citos gados būs pūšanas risks.”
Komentāri