Margita Bērziņa ir skolotāja. Atvaļinājuma laiks šovasar noteikti paliks atmiņā, jo jāpaveic lieli darbi.
“Gada beigās ekspluatācijā jānodod māja, vēl darāmā daudz,” saka “Kalvīšu” saimniece.
Kad ģimene māju nopirka, tai bija četras šķības sienas, pagaidu jumts. “Kad ieraudzījām, likās tāda maza mājiņa. Kad noļāvām zāli, atklājās, ka nams ir gana liels, tikai paslēpts sastumtu smilšu kaudzēs,” atceras Margita. Ģimene ķērās pie celtniecības. Skolotāja ar lielu azartu un mīlestību izsapņoja katru istabu, pati arī kopā ar vīru špaktelēja sienas, līmēja tapetes. “Špaktelēšana man padodas vislabāk. Arī jumtu paši kopā ar draugiem likām, izrāpojos pa visām korēm,” ar gandarījumu stāsta saimniece un piebilst, ka mājā nav ne centimetra, kuru nebūtu skārušas viņas rokas. “Mums būs pašu būvēts sapņu namiņš,” saka Margita.
Viss tapis nesteidzīgi, prātojot, domājot, kā labāk iekārtot māju, lai tā būtu mīļa ne tikai tāpēc, ka pašu celta. “Izdomājām, kāda kura istaba izskatīsies. Lielajā zālē 25 cilvēki var valsi griezt, te ir kamīns. Kad guļamistabai vilka elektrību, lai zinātu, kur jāliek kontakti, nogūlos uz grīdas vietā, kur būs gulta, un precīzi iemērījām. Vannas istabai ideju netrūka, ir tāda, kādu to gribēju, ar sarkanu izlietni,” atklāj Margita un piebilst, ka daudz ko iemācījusies, ka tikai tagad ar pieredzējušu aci ierauga neprecizitātes. Šovasar darāmā daudz otrajā stāvā. Dēls ar draugiem garāžā rok bedri, lai iekārtotu, kā pats saka, auto “ķirurģijas” zāli.
Lai gan “Kalvītes” atrodas tuvu šosejai, koki noslāpē automašīnu troksni. Saimnieki iestādījuši vēl. Pie mājas tek mazā Badupīte. “Man nepatīk džungļi. Ņēmu zāģi rokā, un tagad vismaz neizskatās tik aizaudzis. Te varētu būt skaists parks. Pavasaros upīte ir ļoti strauja, grauž krastus. Vasarās ūdens – cik vardei līdz potītēm,” par tuvāko apkārtni stāsta saimniece. Pagalmā tieši uguns āderu krustpunktā ierīkota ugunskura vieta. Puķu dārzā zied krāšņas vasaras puķes, arī saimniekam jubilejā dāvinātās rozes.
“Zeme te ļoti smaga, mālaina. Mums uzdāvināja apkārtnes apzaļumošanas projektu, augsnes paraugi tika noņemti, tagad zinu, ko kur var stādīt. Nākamvasar droši vien ķersimies klāt apkārtnes labiekārtošanai,” saka Margita un piebilst, lai arī pēc fiziski grūtās špaktelēšanas vai ložņāšanas pa jumta kori ir piekususi, nogurumu nejūt. “Vakarā rokas, mugura sāp, iekrīti gultā un aizmiedz. No rīta celies možs un turpini,” saka skolotāja Margita un atzīst, ka nezinot, kas ir garlaicība, jo vienmēr kādu darbu var atrast. “Un nav darba, kuru cilvēks nevar iemācīties,” uzsver “Kalvīšu” saimniece.
Līdz rudenim mājai jābūt gatavai, tad sāksies skola, ikdienas darbs, arī vakari ātri satumsīs. Bet Ziemassvētkus Bērziņi svinēs pašu būvētā mājā, kur katrs centimetrs pašu rokām skarts.
Komentāri