Būt kā signalizācijai, kas ieslēdzas kopienas interesēs

Reģionālais medijs – cik tas nozīmīgs vietējas varas līdzsvarošanā, vai tas spēj būt kopienas balss un balsts, par to reģionālo mediju pārstāvji diskutēja sarunu festivālā LAMPA.

Diskusijā tikās šo rindu autore, laikraksta “Druva” un portāla edruva.lv redaktore Andra Gaņģe, Latvijas Reģionālo mediju asoci­ācijas vadītāja, “Tukuma Neatka­rīgās Ziņas” redaktore Ivonna Plaude, Gulbenes medija “Dzirks­tele” redaktore Ginta Alberte, “ReTalsi” redaktore Paula Kār­klu­valka, laikraksta “Talsu Vēs­tis” redaktore Sanita Liepiņa un “Vietējās Latgales Avīzes” žurnāliste Egita Jonāne. Reģionālo mediju attīstību vērtēja domnīcas “Providus” vadošā pētniece Līga Stafecka.

Itin bieži, runājot par reģionālo mediju, tiek pieņemts, ka tā ir avīze. Diskusijas vadītāja I.Plaude ievadā atgādināja, ka aktīvi darbojas arī šo mediju elektroniskās vietnes, tās tiek pilnveidotas un piedāvā aizvien daudzveidīgāku saturu.

Kāpēc vajadzīgs vietējais medijs, kuram auditorija tradicionāli ir konkrētas pašvaldības teritorijā dzīvojošie? (Jāpiebilst gan, ka “Druva” turpina informēt par norisēm vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā, arī Raunas un Drustu pagastā Smiltenes novadā un Mores pagasta Siguldas novadā. Visos pagastos tiek abonēts laikraksts, kā arī ir lasītāji edruva.lv.). Pirmām kārtām tas ir vietējās varas līdzsvarotājs. “Teiktu, ka reģionālais medijs ir kā signalizācija. Tas ir līdzās pašvaldības un valsts varas struktūrām, tam ir jāredz nepadarītais, nelietderīgais, nepārdomātais un sabiedrībai traucējošais vai izšķērdīgais, un tad signalizācijai jāieslēdzas,” tāda mana, “Druvas” redaktores, atziņa.

Gulbenes “Dzirksteles” redaktore G.Alberta atzina, ka demokrātiskā sabiedrība nevar pastāvēt bez kopienas medija, protams, ar nosacījumu, ka tas ir neatkarīgs un pilda savu sargsuņa lomu. “Nacionālie mediji nevar izsekot procesiem un notikumiem visās pašvaldībās. Mēs sekojam, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, uzdodam politiķiem jautājumus. Redzam taču, kas notiek tur, ko šo mediju nav, piemēram, Pierīgā. Tur cilvēkiem nav, pie kā vērsties,” sacīja G.Alberta.

Avīzes “Talsu Vēstis” redaktore Sanita Liepiņa aktualizēja jautājumu par reģionālo mediju īpašo situāciju, proti, tuvajām saitēm ar vietējiem iedzīvotājiem, kas var likt pastiprināt pašcenzūru. Viņa uzsvēra, cik svarīgi reģionālajam medijam ir saglabāt savu spēku, savu mugurkaulu.

Būtisks faktors, kas jāņem vērā, ir lasītāju paradumu maiņa, uzsvērta portāla “ReTalsi” redaktore Paula Kārkluvalka. Viņa norādīja, ka aizvien aktualizējas jautājums, vai cilvēki gatavi maksāt par saturu. Viņas pieredze liecina, ka lasītāji visvairāk izvēlas feisbukā publicēto bezmaksas saturu, tur lielākā atsaucība un kaislības.

Latgalē reģionālais medijs ir īpaši nozīmīgs, sacīja E.Jonitāne. “Kamēr mūsu darba centrā būs cilvēks, kamēr lasītājs mums uzticēsies un mēs uzticēsimies viņam, tikmēr esam un būsim vajadzīgi,” apliecināja E.Jonitāne. “Mēs cilvēkiem esam vistuvāk, pie mums nāk, gan ja veikalā ir nekvalitatīva prece, gan ja pašvaldība nesadzird.”

“Providus” pētniece L.Stafecka pauda, ka reģionālo mediju loma kopienu uzturēšanā ir svarīga, bet gaistoša. Mediji strādā sarežģītos apstākļos, ir ārējie faktori, ko paši nevar ietekmēt. Pētniece norādīja, ka liela ietekme ir sociālajiem tīkliem, kas noņem pietiekami lielu daļu no kopienu mediju potenciālajiem lasītājiem. Auditorija sadalās mazajos “burbuļos”, cilvēkiem patīk līdzdarboties, daloties ar informāciju, atbalstot vai noraidot ierakstus, piemēram, feisbukā, citās platformās. Vēl viens apstāklis – paši politiķi sāk izlikties par medijiem. Veido video, stāsta par sevi tiktokā, instagrammā. “Un zināmā mērā kļūst par medijiem, noraida ziņu, kurai nav kritiska skatījuma,” atzina L.Sta­fecka. Par nepieņemamiem viņa atzina pašvaldību bezmaksas informatīvos izdevumus, kas atdarina reģionālos medijus. “Tā nav prese, bet cilvēki to tā uztver,” sacīja pētniece, norādot, ka tiek degradēta neatkarīgas žurnālistikas vieta sabiedrībā.
Runājot par reģionālo mediju saturu, L.Stafecka uzsvēra, ka tajā ir ļoti lielas atšķirības. “Varu runāt kā reģionālo laikrakstu lasītāja, jo jau ilgāku laiku ik pēc mēnešiem trim pasūtu citu reģionālo avīzi. Viena pārsteidz ar iespaidīgu saturu, citā nav, ko lasīt. Kvalitāte ir jākāpina, tas ir grūti, jo medijs ir tuvu pašvaldību darbiniekiem, deputātiem. Taču ietekme un kopienas sajūta nāk roku rokā. Rādītājs, pēc kur es vērtēju ietekmi, ir politiķu respekts un reizēm pat dusmas uz mediju,” sacīja Līga Stafecka.

Kas būtu, ja reģionālā medija nebūtu? Ar šādu provokatīvu jautājumu sarunas noslēgumā diskusiju rosināja I.Plaude. Mediju pārstāvju atbildes apstiprināja – informētība par pašvaldības darbu būtu ļoti vienpusēja, tikai pašas vietvaras stāstītais par paveikto. Tātad – ne analīzes, ne salīdzinājumu ar citiem, ne kritikas, ne neērtu jautājumu.