Brasla.
Cēsu novada pašvaldība, piesaistot Valsts zivju fonda finansējumu, izstrādā zivsaimnieciskās stratēģijas un ekspluatācijas noteikumus vairākiem novada ezeriem un upēm. Lai to izdarītu, vispirms jāveic hidromorfoloģiskā un sociālekonomiskā izpēte.
“Lietainā vasara ietekmēja plānus, un tikai pagājušonedēļ varēja pabeigt darbus. Ir savākti daudzi dati, kas vēl jāanalizē,” tikšanās reizē Stalbē uzsvēra vides pētnieks ihtiologs Māris Liepiņš.
Šovasar tika apzināta Amata no Gaidenes ietekas līdz Amatciemam un Brasla no Braslas zivaudzētavas līdz ietekai Gaujā. “Kā katrā upē, kurā ir hidroelektrostacija (HES), jūtama tās ietekme,” uzsver M.Liepiņš. Braslā zivju migrāciju ietekmē viena, bet Amatā divas – Kārļu un Billes – HES.
Braslā 7,5 kilometru garumā ik pa 50 metriem tika veikti mērījumi: upes platums, dziļums, apēnojums, grunts, kādas te mājo zivis, kādi augi. “Ir uzmērītas straujteces, un tas dod ieskatu, kur varētu būt lašveidīgo zivju potenciālās nārsta vietas. Zivju sugu sastāvs tipisks mazajām upēm. Plaudis, karūsa, iespējams, Braslā nonākuši lietainās vasaras ietekmē. Strauta foreļu maz, šo vietu sāk aizņemt sapali un līdakas. Jāvērtē kāpēc, un viens iemesls noteikti ir HES. Lašus atradām divās vietās, taimiņiem arī bija jābūt. Ūdens aiz HES ir siltāks, taču šovasar ne tik silts, lai lašveidīgās zivis nedzīvotu,” uzzināto ieskicēja pētnieks.
Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrības vadītājs Ainārs Šteins uzsvēra, ka Brasla rada daudz jautājumu. “Piecus gadus upē ir licencēta lašveidīgo zivju makšķerēšana, un dati rāda, ka situācija pasliktinās. Arī makšķernieki stāsta to pašu – lašu un taimiņu nav. Braslas HES starp 70 spēkstacijām Latvijā ir otrā, kas būtiski ietekmē zivju migrāciju,” skaidroja A.Šteins. Braslas HES saimnieks ir Zemkopības ministrija, un, kā vērtējuši eksperti, izbūvēt zivju ceļu Braslā nav sarežģīti.
Braslā šogad izsniegtas 78 licences vēžošanai. ”Noķērām tikai signālvēžus. To ir ļoti daudz,” stāstīja M.Liepiņš, bet A.Šteins piebilda, ka dažs vēžotājs mājās nes pat vairāk nekā pusotru simtu vēžu. “Vēžot, protams, jāmāk. Vēžotāju varēja būt vairāk, jo vēžu ir daudz, visticamāk, cilvēkus attur sarežģītā piekļuve upei, jo diezgan liels gabals jāiet kājām, nevar piebraukt,” viedokli pauda A.Šteins.
Savukārt Amata no Kārļiem zivju migrācijai ir nogriezta, vispirms Kārļu, tad Billes HES. Upes lejas daļu pērn pētīja “Bior” un arī secināja, ka ir maz lašveidīgo zivju. “Pie Kārļu HES ir tehniskais zivju ceļš, ko spēj pārvarēt lielās, spēcīgās zivis, bet arī citas grib ceļot. Amata ir foreļu upe, bet te ir vairāk sapalu, kāda alata,” stāstīja pētnieks un kārtējo reizi uzsvēra, ka ūdens līmeņa svārstības, ko rada hidroelektrostacijas, ietekmē zivju populāciju.
Diskusija raisījās par upēs sakritušajiem kokiem. M.Liepiņš skaidroja, ka bez tiem upe nespēj saražot dzīvības ķēdei nepieciešamo. “Nav pavasara palu, kas atbrīvo upi, smilšainos posmos viens koks nerada problēmas, bet kļūst par dzīvotni,” teica M.Liepiņš, bet A.Šteins atzina, ka katrā upē veidojas dažādas situācijas. Ja Amatā vai Braslā koku sagāzumi netraucē zivju migrācijai, tad, piemēram, Raunis puskilometra garumā bija nedzīvs.
“Arī bebri Braslā, Amatā nebūvē dambjus. Izstaigājām Lenčupi, tur bija viens, Raunī – divi, Līgatnē un Vildogā ļoti daudzi,” informēja A.Šteins.
Pētnieki izanalizēs iegūto informāciju, tad vēlreiz tiksies ar iedzīvotājiem. “Kad būs pētījumu rezultāti, sapratīsim, kāda situācija ir Amatā un Braslā, kas upēm nepieciešams, lai tur dzīvotu zivis, ko drīkst darīt un ko ne laivotāji, tūristi. Nākamvasar ir iecere pētījumu turpināt Braslā augšpus HES,” pastāstīja pašvaldības Vides un klimata neitralitātes nodaļas Vides aizsardzības speciālists Jānis Balodis.
Komentāri