Latvijas biškopjiem tā ir tradīcija – ik vasaru sabraukt saietā kādā citā Latvijas novadā. Tos rīko Latvijas Biškopības biedrība, kas apvieno vairāk nekā 2,5 tūkstošus jeb divas trešdaļas Latvijas bitenieku. Līgatnē satikās 824 biškopji un biškopības nozares atbalstītāji. Latvijas biškopju saiets ir ne tikai kolēģu tikšanās, arī nopietnas mācības un pieredzes apmaiņa.
“Ikdienā katrs strādājam savā dravā, mēģinām tikt galā, ja kas neizdodas. Sanākot kopā, varam izrunāties, uzzināt jaunāko, arī redzēt, kā citi strādā,” stāsta Biškopības biedrības Cēsu nodaļas vadītāja Zaiga Spalviņa. Viņa saietus apmeklē regulāri. No 21 nav bijusi tikai dažos. Zaigas drava ir Raunas pagasta “Kalna Norvēļos”. Zaiga pastāsta, ka nodaļā patlaban ir 180 biedru, viņi četras reizes gadā satiekas lekcijās, tad arī pārrunā, kā kuram sokas. Atsevišķi tiekas jaunpiebaldzēni un vecpiebaldzēni, kuri arī rīko mācības. “Biedrība ir tā, kur var uzzināt jaunāko, arī paprasīt, ja kaut ko nezini. Aizvien problēmas sagādā bišu slimības, kā arī iespējas pārdot medu. Biškopju Latvijā tagad ir ļoti daudz, un nebūt nav viegli medu pārdot,” pārdomās dalās biškope un uzsver, ka pašai šādu problēmu nav. 30 saimju sanesto medu viņa pārdod zināmām kundēm, jo visi zina, ka tas ievākts tīrā vidē. Latvijas Biškopības biedrības un Latvijas Lauksaimniecības universitātes kopī-gi organizēto divgadīgo biškopības kursu šogad vien absolvēja 111 jaunie biškopji. Bet nedrīkst noliegt, ka ar katru gadu biškopību pamet pieredzējušie dravnieki.
Par aktualitātēm biškopībā un lauksaimniecībā stāstīja biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, pieredzē bioloģiskajā biškopībā dalījās bitenieks Andrejs Briedis, par bišu slimību un kaitēkļu ierobežošanu dravā informēja biedrības pētniece – veterinārārste Ineta Eglīte. Jo plaši bija biškopības inventāra stendi.
Katru gadu liela interese ne tikai kolēģiem, arī sabiedrībai – patērētājiem ir par konkursiem “Garšīgākais Latvijas medus 2016” un “Veiksmīgākā biškopības produkta etiķete 2016”. Diemžēl mūspuses biškopji šovasar nav apbalvoto vidū. Starp 66 iesniegtajiem medus paraugiem par Latvijas garšīgāko medu tika atzīts Auces novada Bēnes pagasta biškopja Kaspara Krūmiņa liepu ziedu medus. Savukārt par veiksmīgākā biškopības produkta etiķeti tika novērtēta Daugavpils novada Višķu pagasta biškopes Guntas Somes zemnieku saimniecības “Līdumi” medus etiķete.
“Konkurss – tā ir veiksme, tam īpaši negatavojos. Ja tavā dravā ievākto godalgo, tā ir laba reklāma,” vērtē vecpiebaldzēns, biškopis Aivars Radziņš. Viņa saimniecībā “Upmaļi” ir ap 120 saimēm. 2004., 2005.gadā te tika ievākts garšīgākais medus. Aivars Radziņš atzīst, ka saieti vasarā ir tādas dienas, kad var nolikt malā ikdienas rūpes, atpūsties no bitēm, pabūt ar kolēģiem.
“Vienmēr ir vērtīgi ieklausīties citu pieredzē. Kaut dari tāpat, ir svarīgi apzināties, ka tā dara arī citi. Nepretendēju uz bioloģiskās saimniecības statusu, par to man savs viedoklis. Arī biškopībā daudz kas mainās, ienāk jaunais, atgriežas vecais,” domās dalās Aivars Radziņš.
Otrajā saieta dienā visi devās uz Veselavas pagasta “Kalna Stirnām” pie biškopja Imanta Dauksta. Viņš rādīja, kā strādā dravā, jo saietā bija daudz nelielu dravu īpašnieku un to, kuri biškopībai pievērsušies nesen.
“Ne katrs bitenieks gados strādā ar datoru, seko līdzi jaunākajam. Pats daudz mācos internetā, skatos citu pieredzi, knifus, izmēģinu, tad stāstu citiem. Saiets un satikšanās dravā ir vislabākā pieredzes apmaiņa. Ikdienā kolēģi sazvanāmies, bet ne jau visu tā var izrunāt,” pastāstīja veselavietis.
Viena no tēmām, kas lielo dravu īpašniekiem ir jo aktuāla, – eksporta iespējas. Par to tiek runāts jau gadiem. Imants Dauksts pastāsta, ka iespējas kļuvušas reālas. Jau pērn Latvijā ievāktais medus eksportēts. “Kalna Stirnās” patlaban ir ap 120 saimēm, dravnieks, izmantojot ES finansējumu, nolēmis dravu paplašināt. Pavasarī saimniecībā sākts pārejas periods uz bioloģisko saimniekošanu. Var vien piebilst, ka pirms septiņiem gadiem Imants Dauksts sāka biškopību no nulles.
“Aizvien vairāk biškopju noslāņojas. Vieni domā par eksportu un ražošanas paplašināšanu, citi par bišu produktu dažādošanu. Arī pats gatavoju maisījumus medū, lēju vaska sveces. Tagad svarīgākais – ievākt vairāk medus. Biškopībai Latvijā ir nākotne,” domās dalījās Imants Dauksts.
Tikšanās reizē kolēģi pārrunāja arī to, ko ikdienā allaž atliek. Biškopja darbs ir fiziski smags, un jau jauniem vīriem nākas piedomāt par veselību.
“Saiets – tā ir pleca sajūta, kolēģa padoms, viss jaunākais un aktuālākais vienā vietā,” tā par biškopju saietu sacīja Aivars Radziņš.
Komentāri