Pārgaujas novads. Raiskuma tautas namā Auciemā, kā nu jau novadā ierasts, pulcināja pērn dzimušos bērnus un viņu vecākus. “Tā ir tikšanās, lai parādītu sevi, apskatītu citus, iepazītos, redzētu, kādi būs nākotnē klasesbiedri,” sacīja novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Laima Poriete. Pērn novadā dzīvojošajās ģimenēs piedzimuši 39 bērni, 36 no viņiem Pārgaujā deklarēta dzīvesvieta. “Tas ir daudz, un tas apliecina, ka ar mums viss kārtībā, ” atzina novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents un atgādināja, ka pirms gada novads kļuvis bagātāks vien ar 28 bērniem. Dzimtsarakstu nodaļas speciāliste Nellija Lapšāne pastāstīja, ka bērni dzimuši ziemas spelgonī un pavasara ziedonī, vasaras mēnešos bez burta r ir visvairāk jaundzimušo – 11, bet rudenī – pieci.
Puiku pērn pasaulē nācis tikpat, cik 2010.gadā, piedzimuši 18 brašuļi, bet jaundzimušo meitenīšu skaits vairāk nekā divas reizes lielāks.
Raiskuma pagastā vairāk dzimuši puikas, Straupē meitenes, bet Stalbē – puisīši un meitenītes ir vienādā skaitā. Sandra Frīdenšteina ar desmit mēnešus veco Kati Kitiju uz pasākumu bija atbraukusi no Rozulas. “Tētis Jānis strādā citur Latvijā, atbraucām divatā,” stāstīja Sandra. Mazā meitiņa ģimenē ir ceturtais bērns. Vecākajam jau desmit gadi, jaunākajam būs četri. Tagad ģimenē ir divas meitas, divi dēli. “Domājām, ar trim bērniem ģimenē pietiks, bet brīnumiņš, mūsu saulīte, pieteicās, ka grib būt ar mums. Kur pietiek trim, pietiks arī ceturtajam,” domās dalījās Sandra. Viņai lieli palīgi ir vecākie bērni, kuri labprāt mazo māsu paauklē. “Mazulīte ir mierīgāka nekā bija vecākie bērni, laikam jau zina, ka mammai daudz darāmā, dzīvojas ar brāļiem un māsu,” smej mamma.
Raiskumieši Elina un Raimonds Rieviņi ģimenē audzina septiņgadīgo Rebeku un mazo Danu Danielu. “Esmu mamma, dzīvoju mājās un audzinu dēlu,” ar lepnumu sacīja Elina, bet Danam Danielam pasākumā viss šķita interesants un visu gribējās aptaustīt. Daudziem bērniem šis bija pirmais publiskais pasākums, bet visi jutās droši, omulīgi, jo blakus taču bija vecāki, arī vecvecāki. Arī novada vadītājs ar prieku teica, ka tik kustīga un droša publika sen nav redzēta. Un katram pērn dzimušajam
dāvanā tika dota apsudrabota karotīte ar mazā vārdu, kā arī šīgada novada kalendārs.
Pārgaujas novads latviskākā novada nosaukumu apstiprinājis arī ar pērn bērniem dotajiem vārdiem. Vecāki izvēlējušies stiprus un skanīgus latviešu vārdus – Jānis, Kārlis, Roberts, Rihards, Mārtiņš, Harijs, meitenēm – Marta, Madara, Auce, Katrīna. Ir arī modernāki – Emija, Sandija, Sannija, Sendija, Dans, Daniels. Bet pērn pārgaujnieku ģimenēs populārākais bērna vārds
bijis Patrīcija. Pie tā tikušas trīs meitenes. Nākamgad svētkos satiksies šogad dzimušie. Tiesa, pašvaldībā tiek domāts, ka kopā nākšanu labāk rīkot pavasara pusē, kad arī iepriekšējā gada nogalē dzimušie jau var sevi izrādīt sabiedrībā. “Jaunāko novada iedzīvotāju kopā nākšana ir vieni no svarīgākajiem svētkiem novadā. Viņi taču ir tie, par kuriem mēs domājam, izstrādājot plānus, īstenojot vērienīgus projektus. Mums jāgādā, lai viņi te labi justos,” sacīja novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Sarmīte Feldmane
Komentāri