“Tas ir kaut kāds vājprāts, ne ielas,” saka cēsnieks Uldis Mednis. “Katru pavasari mūs pārsteidz bedres, bet šķiet, ka šogad atsevišķas ielas ir īpaši sagandētas. Labi, ka vismaz dažas maģistrālās ir labā stāvoklī, bet dažviet no iebraukšanas bedrēs izvairīties nav iespējams”.
Ne viens vien autobraucējs, nespējot izvairīties no bedrēm, apskādējis savu braucamo, palīdzību nācies meklēt servisā. Aptaujātie autoservisi un riepu centri atzina, ka pavasara tradicionālās vainas ir pārsistas riepas un saliekti diski, un tās atkārtojas no gada uz gadu.
Te gan jāatzīst, ka slikto ielu problēma ir vai ikvienā Latvijas pilsētā, nemaz nerunājot par mazākām apdzīvotajām vietām. Nesen gadījās braukt cauri Staicelei, tās centrālā iela drīzāk atgādināja kara lauku ar mīnu izrautām bedrēm, nevis brauktuvi. Arī Cēsīs daža iela šajā pavasarī kļuvusi kritiska, arī Uzvaras bulvāris pašā pilsētas centrā.
Domes komunālās nodaļas vadītājs Igors Mercs atzīst, ka nepietiekamais finansējums liedz veikt tik plašus bedrīšu remontus kā pērn: “2008.gadā šiem darbiem bija atvēlēti vairāk nekā 100 tūkstoši latu, šogad – vien 40 tūkstoši. Tāpēc rūpīgi jāizvērtē, kad un ko darīt. Dažās ielās esam centušies bedres aizlāpīt, bet tiek strādāts ar auksto asfaltu, kas ir dārgāks nekā karstais, arī kalpošanas laiks tam īsāks. Bet bedres bija tādas, ka atlikt vairs nevarēja.”
Viņš atzīst, ka situācija Uzvaras bulvāra posmā gar stadionu tiešām ir kritiska, var teikt, ka šis ielas posms gandrīz pilnībā sabrucis. Tur vairs nekāda labošana nepalīdz, vajadzētu veikt rekonstrukciju, bet finansējuma tam šogad nav.
Jau rakstīts, ka tuvāko trīs gadu laikā plānota apjomīga ielu rekonstrukcija 3,8 miljonu latu apmērā no Eiropas fondu līdzekļiem. Paredzēts rekonstruēt Gaujas ielu posmā no Palasta līdz Pētera ielai; Vaives ielu no A. Kronvalda līdz E.Veidenbauma ielai; Līgatnes ielu no Jurģu līdz Gaujas ielai; Cīrulīšu ielu no Gaujas līdz Pētera ielai; J. Poruka ielu no Lapsu ielas līdz pilsētas robežai un Valmieras ielu no pilsētas robežas līdz Dzelzceļa ielai.
“Vajadzību ir krietni vairāk, bet visu paveikt nekad nebūs iespējams. Šī rekonstrukcija būs svarīgs ieguldījums, tajās bedrītes vairs nebūs jālāpa, tātad vairāk atliks citām ielām.
Vienmēr esmu teicis, ka ceļiem un ielām vislielākais ienaidnieks ir ūdens. Ja virsūdeņi no ielām un ceļiem netiek novadīti, rodas problēmas. Siltā dienā, sniegam kūstot vai lietum līstot, ūdens satek spraudziņās, naktī ūdens sasalst, plēšot seguma virskārtu. Asfalta segums daudzviet ir vecs, ar mašīnām bedres tiek izsistas arvien lielākas. Tāpēc, veicot ielu rekonstrukciju, īpaši domājam par virsūdeņu novadīšanu,” saka I. Mercs.
Ielu bedrītes Cēsīs lāpa firma “Remonts KP”. Tās vadītājs Ojārs Cēderštrēms allaž uzsvēris, ka ar mazu summu jāmāk apieties prātīgi, domājot, kā ar mazumiņu paveikt iespējami vairāk.
Arī I. Mercs norāda, ka tagad jāizvērtē visi aspekti, lai nelielais finansējums tiktu izlietots maksimāli efektīvi: “Nevaram solīt, ka ielas būs tik labā stāvoklī kā pērn, bet centīsimies darīt visu, kas mūsu spēkos.”
Komentāri