Cauri Ieriķiem plūstošās Melderupīte jeb Ieriķupīte un Kumada ir mazmeitiņas mūsu ainaviskajai un līkločiem bagātajai Gaujai. Tā par upītēm teic Ieva Meijere, viena no mazo upīšu sakopšanas biedrības dibinātājām. Viņa skaidro, ka Gauja ir māte, tās lielākā pieteka Amata – meita, Kumada – mazmeitiņa un, ja pieņem, ka Melderupīte ietek Kumadā, tad tā ir mazmazmeitiņa.
Ieva ir arī viena no uzņēmuma “Ieriķu dzirnavas” īpašniecēm. Tas piedāvā apmeklētājiem dabas takas brīnišķīgās Melderupes krastos, izveidota skaista pastaigu un atpūtas vieta, trošu trase. “Mums šī upīte ir ļoti mīļa un ar katru gadu kļūst arvien mīļāka. Esam ielikuši daudz spēka un dvēseles, lai te sakārtotu. Tagad daudzi zina, kur atrodamies, lai gan pirms pāris gadiem bija ilgi jāskaidro, kā pie mums nokļūt,” par pārmaiņām stāsta Ieva.
Bet "Ieriķu dzirnavu” darbiniece Solveiga Strēle, kas, pārnākot no Ogres, jau desmito gadu dzīvo pie Kumadas, cenšas sakopt un tīrīt tuvāko upītes apkārtni: “Katru dienu eju gar upīti un ņemu arī avota ūdeni, tāpēc nevaru neredzēt, kas notiek. Bet uz plašāku darbošanos mani pamudināja žurnālā “Vides Vēstis” pirms vairākiem gadiem publicētā intervija ar Māri Olti. Sapratu, ka arī pirms mums daudzi cilvēki upītes ir kopuši, interesējušies par tām, pat teltīs dzīvojuši, lai iepazītu un izprastu tās. Sajutu šo cilvēku kā savu domubiedru.” Saprotot, ka ar vienu cilvēku ir par maz, Solveigas kundze devās pie Ievas un Uģa Meijeriem ar ierosinājumu veidot biedrību Ieriķu lielāko upīšu – Melderupītes un Kumadas – sakopšanai. Tā kā arī dzirnavu īpašniekiem jau kādu laiku rosījušās domas, kā visu labāk varētu sakopt un ieinteresēt cilvēkus, tad viņi labprāt šo ideju atbalstījuši. Tagad visi trīs ir biedrības dibinātāji.
Biedrības galvenais mērķis ir abu upīšu, kas ieskauj Ieriķus, sakopšana. Lai to varētu izdarīt, notiek situācijas izpēte upītēs, tās tiek izstaigātas un sakoptas, cik iespējams. “Mēs ejam pa upīti pa kilometram, izpētām, nofotografējam, Solveigas kundze pēc tam veic pierakstus, ko laika gaitā apkoposim,” stāsta Ieva.
Kumadā, kas ir nomaļāk no saimniecībām, vairāk jācīnās ar bebru dambjiem. Tāpēc ar humoru izveidota biedrības devīze “Bebr, bēdz, lasi, nāc!” atklāj Solveigas kundze. Ieva: “Uz Kumadas upītes redzējām reālas bebru impērijas. Bija viena vieta, kur pat vairāk nekā hektārs apdzīvots un saceltas piramīdas, kur dzīvo bebru bebri un koriģē to visu. Ar savu dramatisko izskatu šīs vietas ir interesantas, bet tajās nodarīts liels posts. Vēlamies, lai upītē ir iespēja lašiem nārstot. Drīz – oktobrī, novembrī – atkal sāksies nārsta laiks, kad Melderupītē var redzēt, kā laši peld pret straumi un mēģina pārvarēt lielāko upes ūdenskritumu.”
Šajā upītē lielākā problēma ir māju tuvums, vairāk jādomā, kā cilvēkiem skaidrot, lai viņi negāž pa nogāzēm un upītē dažādus atkritumus, metāllūžņus, pat mēbeles, lai nepiesārņo. Ieva stāsta:
“Mēs runājam ar māju īpašniekiem, skaidrojam, vērsīsimies arī pie vietējiem uzņēmējiem – gan aicinot viņus rūpēties par savu teritoriju pie upītes, gan finansiāli atbalstot biedrības aktivitātes. Mēs negribam nevienu pretnostatīt, bet gan sadarboties, dot stimulu darboties vēl kādam. Vēlamies apgūt arī Eiropas Savienības fondu naudu. Eiropā ir ārkārtīgi dzīva zaļā kustība, Latvijā vēl daudzi guļ.”
Solveigas kundze: “Šīs abas upītes varētu kļūt par Ieriķu vizītkarti. Bet tur jāiesaistās dažādiem cilvēkiem, arī skolai. Mēs esam tikai iniciatori, gaidām cilvēkus, kas vēlas darboties, būtiska ir upīšu krastos dzīvojošo atsaucība. Ir ļoti patīkami, ka pašvaldība mūs atbalsta. Ir laba sadarbība ar Gaujas Nacionālo parku. Ceram, ka ar laiku aktīvākajiem cilvēkiem biedrībai būs iespējams maksāt algas.” Ieva turpina: “Pavasarī domājam veidot sadarbību ar skolu bērniem, kuri varētu piedalīties talkās. Pēc tam viņiem piedāvāt pusdienas, iespēju parotaļāties “Ieriķu dzirnavu” atrakcijās. Mēs esam pieķēruši arī tos puišus, kas te ziemā demolēja, izrunājušies ar viņu vecākiem. Tagad zēni nāks palīgā strādāt, sakopt.”
Komentāri