FOTO: publicitātes
Ungurmuiža ir muzejs, nevis biznesa objekts, atzīst muižas nomnieks Renārs Sproģis
Kad daba mostas, zied ievas, mežā baltus, zilus un dzeltenus paklājus veido vizbulītes, ne viena vien dabas un kultūrvēstures cienītāja ceļš ved uz Ungurmuižu.
Te var doties pastaigā pa mežu, parku, apskatīt Latvijā vienīgo koka celtni – baroka pērli un unikālos 18. gadsimta sienu gleznojumus. Pēdējā laikā gan sabiedrībā izskanējuši dažādi viedokļi, neizpratne, ka tā atvērta trīs dienas nedēļā, ka nedarbojas restorāns. Ungurmuižas, arī Ruckas muižas Cēsīs nomnieks Renārs Sproģis atzīst, ka izskanējušajai informācijai nepiekrīt.
“Sociālajos tīklos paustais neiztur kritiku, ka uzņēmējam peļņa šķitusi par mazu. Jā, nav restorāna, bet uzņēmējs neslēgs restorānu, ja tas ir pelnošs,” saka R.Sproģis un skaidro: “Lai cik profesionāls bija restorāna piedāvājums, cilvēki nebrauca, arī tie, kuri uztraucas, ka restorāns patlaban slēgts. Kaut apmeklētāju nav, alga pavāram, viesmīlim jāmaksā. Restorāna kapacitāte ir 25 vietas, tas ierobežo uzņemt lielākas viesības.”
Uzņēmējs pastāsta, ka Ungurmuižas apsaimniekošana nav rentabla. Šogad pirmajos trijos mēnešos zaudējumi ir ap 30 tūkstošiem eiro, kaut to nomāja filmēšanas grupa. R.Sproģis uzsver, ka lielas ir apkures un elektrības izmaksas, algas darbiniekiem maksātas lielākas nekā vidēji valstī.
“Diemžēl nācās beigt darba attiecības ar iepriekšējo komandu. Ne tāpēc, ka viņi nebūtu profesionāļi vai slikti strādātu, bet tāpēc, ka ieņēmumi nesedza izdevumus,” stāsta uzņēmējs un uzsver, ka darbiniekiem tika piedāvāts darbs Ruckas muižā. Patlaban Ungurmuižā uz pilnu slodzi strādā pārvaldniece – gids, uz pusslodzi – dārzniece un saimnieks. Ja darāmi kādi lielāki darbi, pievienojas tie, kuri ikdienā strādā Ruckas muižā.
R.Sproģis vērtē, ka vasarā pieteiktās rezervācijas ekskursijām un naktsmītnēm vieš cerības. Tiek gaidītas grupas no Vācijas, Francijas. Pirms kara Ukrainā brauca amerikāņi, bet tad plūsma apstājās. “Ungurmuižā sāku saimniekot pērn jūnijā. Pirms tam komplekss vairākus mēnešus bija slēgts, tūrisma sezonu nevarējām sākt ar pilnu jaudu,” pastāsta uzņēmējs un atklāj, ka ik mēnesi vairāki simti eiro ieguldīti Ungurmuižas reklāmā. No jūnija līdz gada beigām Ungurmuižu apmeklēja ap desmit tūkstošiem cilvēku. Tas nav maz, tomēr mazāk nekā Ruckas muižā.
Šovasar cerīgi tiek vērtēts arī viesnīcas noslogojums. R.Sproģis uzsver, ka tā ir pieprasīta un par to liecina agrāko gadu vērtējumi. “Kaut te interneta pārklājums bija ļoti vājš, tūrisma platformās vērtējums bija virs deviņām ballēm. Tas liecina, kā te uzņemti viesi. Tagad internets ir nedaudz labāks,” stāsta uzņēmējs un uzsver, ka tiem, kuri nakšņos Ungurmuižā, brokastis tiks nodrošinātas.
Katrai muižai der kaut kas savs
Lai ieinteresētu atbraukt uz skaisto vietu, meklēti dažādi risinājumi, piedāvājumi. R.Sproģis atgādina, ka Ungurmuižai ir vēsture un veidot jaunu stāstu ir neiespējami. “Mēģinājām veidot abās muižās Toskānas vēstniecību. Ungurmuižai tas neder, kāds sakars Kampenhauzeniem ar Itāliju. Ja arī izdomātu, tas izskatītos īpatnēji. Savukārt Ruckā to var darīt, jo vēsture te cita. Var stāstīt stāstu, veidot kopienu,” saka muižu nomnieks un arī pastāsta, ka cilvēki, kuri atbrauc uz Ungurmuižu, dodas pastaigā pa parku, mežu, neiegriežas muižas ēkā. Taču arī parks jāuztur, arī tam vajadzīgi līdzekļi. Bijusi iecere stāvlaukumā ierīkot kasi, ikviens var samaksāt par plašās teritorijas apmeklējumu.
Šovasar koncertu nebūs
Ungurmuiža gadiem daudzus piesaistīja ar koncertiem gan pagalmā, gan mājīgajās telpās. 2023.gadā Ungurmuižā kopā notikuši 22 kultūras pasākumi. Šovasar koncertu nebūs, šādu ceļu izvēlējusies iepriekšējā komanda, un tam ir savi apsvērumi.
“Ēkas kapacitāte ierobežo. Telpās var uzņemt 40 klausītāju. Lai uzaicinātu kādu mākslinieku, jārēķinās, ka honorārs nebūs mazāks par tūkstoti eiro. Ja nav Valsts kultūrkapitāla fonda atbalsta, to nevar atļauties. Dārza pasākumos jārēķinās ar laikapstākļiem. Par 20 eiro biļeti nevar segt izdevumus, ar to jārēķinās. Šogad kultūrkapitāla fonda atbalstu nesaņēmām, savukārt pašvaldība piedāvā pazīstamu mākslinieku koncertus bez maksas. Pašvaldībai vajadzētu būt ieinteresētai veicināt uzņēmējdarbību, nevis darīt to, ko dara uzņēmēji,” viedokli pauž R.Sproģis. Izstādes šovasar muižā būs.
Pērli nedrīkst nodzīvot
Uzņēmējs atzīst, ka, uzņemoties saistības un kļūstot par Ungurmuižas nomnieku, paļāvies, ka vasarā būs tikpat daudz kāzu un svinību kā agrāk. “Jo aktīvāk reklamējām Ungurmuižu kā vietu kāzām, jo biežāk saņēmām pārmetumus, ka tā muižu nodzīvosim. Un tā ir, bet, kamēr noslodze ar kāzām nav liela, problēmu nav. Savukārt restorāns varēja apkalpot tikai 25 viesus un tikpat izmitināt,” skaidro uzņēmējs un piemitina, ka šovasar ir pieteikts pāris kāzu ceremoniju. Viņš arī uzsver, ka ne pērn, ne šogad nav jūtama cilvēku interese rīkot tik daudz viesību, kā vēstīja informācija pirms izsoles. Tā, piemēram, 2023.gadā muižā notikuši 106 privāti pasākumi. R.Sproģis vērtē, kaut arī pirms nomas attiecību uzsākšanas muiža pāris mēnešu bija slēgta, tik lielam pieteikumu kritumam nevajadzēja būt. “Domāju, fakts par notikušajiem pasākumiem pirms izsoles bija pievilkts “aiz astes”,” bilst uzņēmējs.
Kā uzturēt vēsturiskās vērtības
Cēsu novada pašvaldība, nododot Ungurmuižu nomā, izvirzīja nosacījumus, kas uzņēmējam jāpilda. Tā ir ne vien ikmēneša nomas maksa tūkstoš eiro, nomniekam ik gadu kompleksa atjaunošanā, restaurācijā jāiegulda desmit tūkstoši eiro. Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa uzturēšanā un atjaunošanā, saglabājot tās kultūrvēsturisko vērtību, kā teikts līgumā, nomnieks apņemas “ ar saviem materiāltehniskajiem līdzekļiem un izmantojot savu darbaspēku, nodrošināt muižas kompleksa uzturēšanu un veikt kapitālieguldījumus atbilstoši nomas līguma noteikumiem un normatīvo aktu prasībām, nodrošināt muižas kompleksam publisku pieejamību, publisku kultūras un mākslas pasākumu organizēšanu, veicināt izglītojošo un pētniecisko darbu un objekta atpazīstamību, sniegt viesmīlības pakalpojumus”.
“Pēc pagājušā gada pieredzes jāatzīst, ka Ungurmuižā nevar saimniekot pa nullēm, te uzņēmējdarbībai nav seguma. Vīzija bija, ka Ungurmuiža tāpat kā Ruckas muiža būs pelnošs projekts,” vērtē pieredzējušais uzņēmējs un piebilst, ka garš ir saraksts, kas muižā jāatjauno. Kungu mājai atjaunota terase, salabots jumts. Daudz problēmu ir kādreizējai skolas ēkai, kurā atrodas viesnīca un restorāns, tur pagrabā krājas ūdens.
“Ungurmuižas apsaimniekošanas izdevumi pārsniedz ieņēmumus, pašvaldības noteikumus nav iespējams izpildīt,” teic R.Sproģis un atklāj, ka šosezon turpinās saimniekot Ungurmuižā, bet līdz Jāņiem nopietni izsvērs, vai nelauzt līgumu ar pašvaldību un atteikties no Ungurmuižas nomas. Par reālo situāciju viņš ir informējis domi. “Skatīsimies, kāda būs tūrisma sezona. Varbūt izdevumu samazināšana, slēdzot restorānu, dos kādu pozitīvu grūdienu, jo algu un ikmēneša izdevumu sadaļa samazināta par apmēram 7000 -10 000 eiro. Te vēl jāuzsver, ka restorānu slēdzam, bet kafejnīca, ticamāk, no jūnija sāks darboties ar garšīgu, bet ļoti saprātīgu piedāvājumu, ko var apkalpot viens, nevis septiņi cilvēki,” saka uzņēmējs.
Kas un kā apsaimniekos vienu no novada pazīstamākajiem un vērtīgākajiem kultūrvēstures objektiem, tas jau būs nākamās novada domes lemšanā. R.Sproģis, vērtējot no savas pieredzes, uzskata, ka pašvaldībai kā Ungurmuižas saimniekam tā arī jāuztur. “Uzturēšana ir jādotē, kā tas ir ar muzejiem. Tad vispirms nav jādomā par izdzīvošanu, kā tas ir uzņēmējam. Ungurmuiža ir muzejs, nevis biznesa objekts,” viedokli pauž Ungurmuižas nomnieks.
Komentāri