Ceturtdiena, 18. jūlijs
Vārda dienas: Aleksis, Aleksejs, Alekss

Audzē gaļas liellopus

Druva
23:00
08.05.2007
6

Taurenes pagasta zemnieku saimniecībā „Baložkalns” jau vairākus gadus audzē gaļas liellopus.

Saimniece Ludmila Suhomļinova pastāstīja, ka pašlaik ganāmpulkā kopā ar teļiem ir 31 dzīvnieks: „Pirms trim gadiem man bija arī 15 līdz 20 piena govis, bet tās likvidēju. Sākās sarežģījumi ar piena naudām, nemaksāja, tāpēc likvidēju. Tiklīdz to izdarīju, tā piena cenas sāka augt, bet tik un tā nospriedu, ka vairs negribas atjaunot piena lopu ganāmpulku, jo nav tam spēka.”

Pašlaik Ludmila audzē trīs šķirņu lopus – melnos Aberdin – Angusus, sarkanraibos Herefordus un brūnos Limuzīnus. Šogad nopirkts viens Šarolē un viens Beļģijas zilais teļš. Vērtējot, kura šķirne ražīgāka, saimniece atzina, ka jāņem vērā vairāki faktori. Ludmila: „Piemēram, Herefordi izaug lieli, bet govīm ir maz piena, ar ko barot teļus. Angusi ir mazāki, bet tiem ir daudz piena. Labprāt tos turētu, bet šie lopi ir ļoti agresīvi. Domāju pāriet tikai uz Šarolē un Beļģijas zilajiem.”

Tā kā gaļas lopiem ļoti svarīgas ir kustības, govis cauru diennakti ganās ārā, kūtī pavadot tikai ziemas naktis. Lopu barība ir zāle, siens un arī milti. Tie tiek pirkti, jo saimniecībā nav auglīgas zemes, kur audzēt graudus. Ziemai zaļbarību negatavo, jo pietiekot ar sienu un miltiem.

Ludmila lopus pārdod Vecpiebalgā SIA ”Ranko” kautuvei: „Cenas tur ir kā visās sertificētajās kautuvēs – 46 santīmi par dzīvsvara kilogramu. Gribētos saņemt vairāk, jo man ir bioloģiskā saimniecība. Varbūt jāmeklē cita kautuve. Apkārt braukājot kāds lietuvietis, bet nezinu, vai viņam ir sertificēta kautuve, cik maksā. Vācijā, piemēram, veikalos gaļa nekur nemaksā lētāk par četrarpus eiro. Tur tad arī zemniekam maksā daudz vairāk nekā mums. Problēma jau ir tā, ka šeit par tādu cenu gaļu neviens nepirks. Turklāt latviešiem liellopa gaļa ne visai garšo.”

Saimniece atzīst, ka varētu audzēt cūkas, bet viņai nepatīkot specifiskā smaka. Agrāk tās audzējusi, bet nospriedusi, ka nevēlas.

Ludmila: „Vispār man sīkie lopi nepatīk. Vienu laiku domāju, ka varētu turēt aitas, bet secināju, ka kūts nav tām piemērota. Turklāt, būtu jātur vismaz simts aitu, bet man nav spēka tik daudzas nocirpt. Apsverot dažādus variantus, paliku pie gaļas liellopiem. Liela peļņa jau nav, bet iztikt var. Galvenais, ka lauki ir sakopti. Govis visu noēd – pat purvainas vietas un krūmus. Slikti, ka apgrauž arī eglītes. Ja tās grib saglabāt, tad jāiežogo.”

Ludmila pie lopiem strādā gandrīz viena: „Bērni prom Rīgā, negrib nākt atpakaļ uz laukiem. Dēls vēl man dažas dienas nedēļā palīdz, bet pavisam atgriezties nevēlas. Tomēr nav jau tik traki. Grūtākā ir mēslu vešana un barības pienešana, jo man šie darbi jāveic ar rokām. Citādi ar gaļas lopiem rūpju nav daudz, jo tie visu laiku ir ganībās. Vasarās es pat īpaši viņus neredzu, jo paši izvēlas, kur ganīties. Viss būtu labi, ja es tā nepārdzīvotu kaušanu. Vismaz nedēļu pirms un pēc lopu nodošanas man ir lieli kreņķi. Man dzīvnieki ir ļoti mīļi, visiem zinu vārdus. Nav kā konveijers, kur tikai numuri un nav emociju. Bet kaut kas jau iztikai jādara. Citam darbam nederu, jo nav ne tādas izglītības, ne pieredzes, ne arī kādam mani vajag šajā vecumā.”

Ludmila atzīst, ka bez Eiropas maksājumiem saimniekot nebūtu jēgas: „Saņemu naudu par katru zīdītājgovi, arī platībmaksājumus, kā arī par to, ka man ir bioloģiskā saimniecība. Ja nebūtu ES maksājumu, nebūtu jēgas saimniekot, jo ar tik mazu ganāmpulku pelnīt nevarētu. Lai ar lopu audzēšanu varētu iztikt, manuprāt, vajag vismaz simts dzīvniekus, bet nav spēka apkopt tik lielu ganāmpulku. Esmu jau nolēmusi to palielināt, bet tikai līdz 45 lopiem.”

Par to, kā nonākusi līdz lauksaimniecībai, Ludmila smej, ka par laucinieci kļuvusi Taurenē: „Esmu dzimusi Rīgā, tur arī pavadījusi jaunību. Strādāju viesnīcā. Kad apprecējos, dzīvojām pieci cilvēki vienā istabiņā. Vīrs strādāja celtniecībā un braukāja apkārt. Tad nu toreiz Taurenē kolhoza priekšsēdētājs Dilba piedāvāja Līvānu māju, lai nākam šurp. Taurenē pirmo reizi arī lopus ieraudzīju. Atceros, kā kaimiņiene man pārmeta, ko es te ar manikirētiem nagiem daru, lopu arī nav. Nu, paņēmu lopus un iepatikās. Sākumā jau bija grūti, nezināju, kas jādara, vīrs slauca govis. Atnesās govs, bet es ar saviem manikirētajiem nagiem skrēju pa pagastu kliegdama pēc palīdzības. Tagad esmu priecīga, ka atnācu uz laukiem. Par Rīgu sirds nemaz nesāp. Varētu jau pārdot saimniecību un nopirkt

sev labu dzīvokli, bet negribu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
4

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
84

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
13

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
97

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
18

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
51

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
22
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
19
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
13
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
19
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
26
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi