Atklāt laikmetīgā cirka pasauli

Latvijā ir tikai divas vietas – Rīga un Cēsis-, kur reizi vasarā klātienē vērot laikmetīgā cirka priekšnesumus. Šonedēļ galvaspilsētā sāksies festivāls “Re Rīga”, ko organizē Rīgas cirks, bet augusta pirmajā sestdienā Cēsīs jau septīto reizi notika laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāls “MOOOVE Cēsīs”.

Festivāla rīkotāji ir Mākslas telpa “Mala”, un kā “Druvai” pastāstīja vadītāja Kristīne Auniņa, ar nosaukumu “MOOOVE” šis festivāls notiek ceturto reizi: “Kopumā šis ir septītais gads, sākumā tam bija cits nosaukums. Pirmos trīs gadus mēs bijām kā vieni no rīkotājiem, bet pēdējos četros tas ir mūsu rīkotais festivāls “MOOOVE”. Festivāla mērķis vienmēr bijis attīstīt laikmetīgā cirka kultūru Latvijā, kā arī veicināt kopības un piederības sajūtu, uzrunājot dažādas sabiedrības grupas ar universālo cirka valodu.”
Jau ierasti “MOOOVE” programmā ir dienas un vakara daļa. Dienas programma notika Rīgas ielā, vakara – Mākslas telpas “MALA” pagalmā.

Rīgas ielā pie iezīmētas vietas skatītāji sāka pulcēties jau vismaz pusstundu pirms pasākuma. Uzrunātie atzina, ka jau iepriekšējos gados apmeklējuši šo notikumu un ar nepacietību gaidījuši arī šogad. Skatītāju rindā arī māmiņa Anda ar astoņus un piecus gadus jaunajiem dēliem. Viņa saka, ka ir jāizmanto iespēja, ja klāt piebrauc tik aizraujošas lietas: “Tagad jau jauno paaudzi grūti ar ko pārsteigt, bet ceru, ka šie priekšnesumi būs kaut kas īpašs!”

Viņas cerības piepildījās, jo abi puikas visu vēroja, acis neatraujot. Un arī citi skatītāji mākslinieku priekšnesums uztvēra atsaucīgi, skanēja aplausi, cilvēki labprāt iesaistījās priekšnesumos, jo arī tā ir viena no laikmetīga cirka iezīmēm – saspēle ar publiku.

Priekšnesumus vēroja ne tikai cēsnieki, iespēju izmantoja arī tie, kuri bija ieradušies uz Cēsu sporta festivālu. Livčānu ģimene no Valmieras atzina, ka šo piedāvājumu ieraudzījuši, ejot pa Rīgas ielu: “Kamēr vecākais dēls spēlē basketbolu, apskatījām Cēsis un pamanījām ļaužu pulcēšanos. Uzzinājām, ka būs cirks, palikām, un bija to vērts. Pilsētvidē šādus priekšnesumus vērojām pirmo reizi un nākamgad būs jāpaseko informācijai, varēsim atbraukt atkal.”

Dienas programmā ar lelles izrādi uzstājās Itālijas māksliniece Ermelinda Coccia, kura vakara programmā pārsteidza ar smilšu mākslas izrādi ar dzīvo animāciju.

Jautru priekšnesumu dienā sagādāja klauns un žonglieris Mariano Gedvillo no Argentīnas, kurš uzstājas ar skatuves vārdu – Cronopio. Dienas programmu noslēdza interaktīvs ielu teātris – “Be Flat” no Beļģijas.
Vakara daļā ar citām programmām uzstājās Ermelinda Coccia un “BE Fdlat”, kā arī “Los Putos Makinas” (Francija), piedāvājot enerģisku un ironisku akrobātikas priekšnesumu, bet – “Artistic Flow Studio” (Igaunija) priecēja ar ugunīgu performanču šovu.

K. Auniņa, stāstot par programmu, norāda, ka šoreiz visi mākslinieki bijuši no ārzemēm, kas parādot laikmetīgā cirka situāciju Latvijā: “To mākslinieku mūsu valstī ir maz, pat ļoti maz, tāpēc – gribi vai negribi – ir jāmeklē aiz valsts robežām. Ja atskatāmies uz aizvadītajiem festivāliem, šis bija ar visplašāko pārstāvniecību no ārzemēm. Priecē, ka interese par festivālu palielinās, skatītāju aizvien vairāk, un mums būtiski, lai tas būtu bez maksas. Lai tas ir pieejams ikvienam, lai cilvēki var iepazīt, kas ir laikmetīgais cirks.”
K. Auniņa atzīst, ka atrast māksliniekus ir diezgan liels darbs: “Ja lielu laikmetīgā cirka festivālu rīkotāji apmeklē daudzas valstis, festivālus, vēro māksliniekus, mums nav tādas iespējas. Mēs meklējam internetā, izpētot piedāvājumu, vērojot ierakstus, iepazīstot mākslinieku sociālos tīklus, mājaslapas. Ja kāds iepatīkas, cenšamies sazināties. Palīdz arī tas, ka šis ir zināms festivāls, mākslinieki, kuri te bijuši, iesaka, kuru vēl derētu uzaicināt. Protams, jāņem vērā arī mūsu ierobežotās finanšu iespējas. Varam atļauties individuālos māksliniekus vai pavisam mazus kolektīvus, kur ir divi, trīs cilvēki, lielākas trupas nav paceļamas. Cenšamies panākt maksimālo un esam priecīgi, ka varam piedāvāt daudzveidīgu programmu.”

Līdzekļus festivāla rīkošana “Mala” piesaista, piedaloties projektu konkursos, ko izsludina Cēsu novada pašvaldības, Kultūrkapitāla fonds, citi. “Pat grūti pateikt, kas notiktu , ja finansējums netiktu piešķirts, par to pat neesam domājuši,” tā K. Auniņa un izsaka cerību, ka festivāls būs arī nākamgad, katrā ziņā darīšot visu iespējamo, lai tas notiktu.