Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas.

Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs muižas bija saistītas ar    Cēsu pilsmuižas fon Zīversu dzimtu.

Izstāde ļauj ielūkoties muzeja veidošanās un sākuma gados, kad tā krājuma pamatus veidoja kādreizējo muižu, biedrību un iestāžu sabiedriskās un privātās kolekcijas.

Vēsture – tie ir notikumi, fakti un arī  stāsti. Tos izstādē var klausīties, lasīt, pētīt karšu ruļļus. “Izstādē pārliecināmies, ka katrs priekšmets, kas nonāk muzejā, reiz atklāj savu stāstu,” saka projekta vadītāja vēsturniece Vija Rozentāle. Viņa pastāsta par Cēsu pilsētas kultūrvēsturē ievērojamu, bet maz zināmu galdniekmeistaru Kristi­ana Vilhelma Ferdinanda Bīden­rota (1813.–1892.) dzimtu un trim priekšmetiem, kas pēc simts gadiem satiekas muzeja simtgades izstādē.

Viens no Cēsu muzeja    krājuma senākajiem priekšmetiem ir Cēsu Mazās Ģildes amata lāde ar 1835. gada 14. janvārī apstiprinātu “Vecajo solu” (“Aeltes­ten­bank”). Muzeja inventāra grāmatā ir ieraksts: “Lāde apsista ar skārdu, sarkanbrūni krāsota, ar misiņa kloķiem un virpotām kājiņām, ar diviem atslēgas caurumiem. Atverot lādes vāku, tā iekšpusi grezno īpaša litogrāfija ar sarakstu, kur kā ģildes vadītājs norādīts Hamburgā dzimušais eltermanis namnieks stiklinieks Johans Dītrihs Bī­denrots (1783. –1839.). Amat­nieka meistarību citā jomā mantoja viņa un sievas Kristīnas (Kristela) Salomes (dzimusi Krauze, 1790.–1847.) vecākais dēls Cēsu pilsonis un galdnieks Kristians Vilhelms Ferdinands Bīdenrots (1813.–1892.). Arī viņa brāļi bija amatnieki – krāsotājs Johans Jūlijs (1815.–1861.) un pulksteņmeistars Gustavs Ro­berts Aleksandrs (1829.–1857.). “Tikai gatavojot izstādi, pētot, atklājām dzimtas stāstu,” uzsver V. Rozentāle.

Cēsu pils grāfu fon Zīversu bibliotēkas ozolkoka skapjus izgatavoja Cēsu galdnieks Kris­tians Vilhelms Ferdinands Bīdenrots. Arī Cēsu Sv. Jāņa baznīcas ar kokgriezumiem bagātā altāra izgatavošanu veicis šis pats galdnieks. Cēsu muzeja simtgades izstādes viena no ekspozīcijas telpām ir arī pils bibliotēka.

Izstādē arī Kristiana Vilhel­ma Ferdinanda Bīdenrota 1834. gada ārzemju pase. Šis dokuments kā īpaša vēstures liecība bija nonākusi Cēsu Dzimtenes pētīšanas biedrības muzeja krājumā. Biedrībai likvidējoties, šo dokumentu biedrības muzeja pārzinis Ernsts Ķivulis un muzeja krājuma glabātājs, Āraišu draudzes mācītājs Pauls Bērents nogādāja glabāšanā Latvijas Valsts bibliotēkā, tagad Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.   
Lai interesenti un katrs, kas grib izzināt vēsturi, izstādē atklātu ko jaunu, muzejs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku piedāvā izglītojošu programmu ar priekšlasījumiem, nodarbībām un radošajām darbnīcām. Pirmajā  tikšanās reizē sestdien, 6. decembrī, izstādes kuratore, LNB Letonikas un Baltijas centra vadītāja Kristīne Zaļuma    stāstīs par Cēsu muzeja simtgades izstādes senākajiem priekšmetiem un to likteņiem. Būs arī izzinoša saruna, lai ieraudzītu un novērtētu izstādes senākos priekšmetus un to nozīmīgo lomu dažādos laikos Cēsīs un tuvākā apkārtnē.

Izglītojošās programmas aktivitātes plānotas divas reizes mēnesī sestdienās līdz maija beigām.