Pirmdienas rīts. Cik gan daudz un dažādu emociju tas rada. Katrā ziņā, pirmdienas rīts nav salīdzināms ar citu nedēļas dienu rītiem. Nupat bijušas brīvdienas, kas katram devušas citādas emocijas. Tās nenoliedzami atspoguļojas arī darba nedēļas pirmajā dienā. Tie, kuriem atvaļinājums, ar prieku apgriežas uz otriem sāniem, izbaudot tik saldo rīta snaudu. Darbā gājēji, cīnoties ar miegu, steidz uz darba vietām, lai ar kolēģiem pārrunātu redzēto, piedzīvoto, izbaudīto. Daži dienu sāk ar prieku, jo, ņemot vērā straujo laika ritējumu, pirmdienas rīts ir solis pretī piektdienas pēcpusdienai, tātad jaunām brīvdienām. Citiem pirmdienas rīts nevieš pozitīvas emocijas, jo priekšā visa garā nedēļa, kurai neredz galu. Tomēr, neraugoties ne uz ko, pirmdienas rīts ir jaunas darba nedēļas sākums, no kura neizbēgt.
“Druva” izmantoja pirmdienas rītu, lai caur fotoobjektīva aci paraudzītos uz pilsētu un pilsētnieku mošanos jaunajai darba dienai. Arī Cēsis rītos mostas lēnām, gluži kā miegains cilvēks. Vispirms tās klusumu pār-trauc retu gājēju soļi, kuri steidzas uz rīta maiņu vai sabiedrisko transportu, lai dotos darbā uz citām pilsētām. Tad sāk švīkstēt sētnieku slotas, aizrūcina pirmās mašīnas, veikalnieki atslēdz durvis, lai paveiktu pēdējos darbus pirms klientu ierašanās, ielas pamazām piepildās ļaudīm. Un pilsēta ir atmodusies jaunai darba dienai.
Komentāri