Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Atdot lietām otro dzīvi

Jānis Gabrāns
23:00
24.09.2016
83
Img 3194 1

Sen zināma patiesība, ka cilvēks ir laimīgs, ja ikdienā var darīt to, kas viņam visvairāk patīk. Iespējams, ne visi tā var sacīt par savu darba dienu, taču Lelde Strazdiņa, kuras uzņēmums “A-DOT” darbojas koprades mājā “Skola6”, to saka no visas sirds. Viņas darbs – dot lietām otru mūžu. Stāstot par savu darbošanos, viņa rāda iepirkuma somas, kas tapušas no seniem linu galdautiem, kosmētikas maciņus, kas sašūti no linu dvieļiem, rotas un aksesuārus, kas tapuši no citām vairs nelietotām rotām. Darbnīciņā plaukts pilns ar kvalitatīviem lina, kokvilnas audumiem, jo Lelde nestrādā ar sintētiskiem materiāliem.

Viņas dzimtā puse ir Kurzeme. Mamma pirms vairāk nekā trim gadiem pārcēlusies uz Cēsīm, arī Lelde te atradusi savu mājvietu.

“Atgriezos no pusgadu ilga ceļojuma pa Latīņameriku, un pirmo reizi man radās sajūta, ka vajag mājas, vietu, kur atgriezties. Ciemojos pie mammas, staigāju pa Cēsu parkiem, lasīju, zīmēju un enerģētiski ļoti labi sajutu šo vietu. Iepazinos ar cilvēkiem, kuri atveda uz “Skola6”, tur uzklausīja manu ideju, teica, ka tā ir ļoti piemērota šai vietai, un ierādīja telpu, kur darboties. Tur arī uzzināju par grantu konkursu “Dari Cēsīm”, iesniedzu projektu un saņēmu atbalstu. Par piešķirto summu iegādājos šujmašīnu, overloku, citu nepieciešamo. Viss notika ļoti ātri, lai es paliktu šajā pilsētā,” saka L. Strazdiņa.

Drīz vien tapa pirmie izstrādājumi, tie piesaistīja uzmanību, cilvēki vēlējās tos iegādāties. Sākumā apmēram puse pasūtītāju bija no ārzemēm – draugi, radi, paziņas -, taču arvien vairāk arī Latvijā sāk novērtēt Leldes piedāvājumu.

Jautāta, kā rodas idejas, Lelde atklāj, ka viss notiek procesā: “Tiklīdz sāku darīt, nāk idejas. Paņemu rokā audumu un sajūtu, ko no tā var izgatavot. Ir arī konkrēti pasūtījumi. Piemēram, sieviete atnes fantastisku lina audumu, ko jau gribējusi mest prom, bet uzzinājusi par manu darbnīcu. Lūdz, lai sašuju somiņu, bet pārējo audumu varu paturēt. Pieļauju, ka daudziem mājās ir audumi no omes laikiem, ko gribas mest ārā, bet tā darīt nevajag, labāk atnest man. Ja gribas omes skaistajam linu dvielim iedot jaunu dzīvi, kopā izdomāsim, kā to īstenot.”

Viņa aicina arī vīriešus pārskatīt instrumentu krājumus, ja stāv neizmantoti kokapstrādes un citi darbarīki, tos nest uz “Skola6”, jo Lelde iecerējusi bērniem organizēt radošās nometnes, mācot darboties gan ar koku, gan tekstilu.

Ideju Leldei netrūkst. Novembrī un decembrī “Skolas6” ēkā apņēmusies rīkot pop-up koncepta veikaliņu, ko pati vadīs. Tajā varēs iegādāties visu ēkā strādājošo radošo darbinieku darinājumus Ziemassvētku dāvanām.

L. Strazdiņa norāda, ka mazpilsēta ir ļoti piemērota vieta, kur šādu biznesu realizēt. Viņa studējusi un dzīvojusi dažādās Eiropas lielpilsētās, apceļojusi vai pusi pasaules, iepazinusi dažādu ekonomiku plusus un mīnusus. Savulaik apsvērusi ideju šādu projektu sākt Barselonā, vēl citā lielpilsētā, taču allaž atdūrusies pret to, ka tur ir milzīgas izmaksas, lai kaut ko iesāktu.

“Te var sākt gandrīz no nulles, nevis jau pašā sākumā iebraukt parādos. Mazpilsētā šāda ražotnīte ir ļoti izdevīga, lētāk nekā Rīgā. Un, ja darīsi, viss sakārtosies, tev tiek dota iespēja, un tad tikai no paša atkarīgs, vai to izmanto. Arī man, kad uzzināju par “Dari Cēsīm”, iezagās šaubas – nu ko tad es, bet šādas domas jāapklusina, jāgūst pārliecība, ka darīšu un man izdosies,” saka L. Strazdiņa.

Uzņēmēja arī norāda, ka nevajag lolot uzreiz milzīgas idejas, bet sākt ar mazumiņu. Viņa atgādina par Stīvu Džobsu, kurš savu biznesu sāka garāžā pie audžuvecākiem: “Sāc ar to, kas ir, un ej uz priekšu. Tikai tā vari izaugt, bet, ja nāc ar milzīgiem plāniem un ambīcijām, tas viss ātri var beigties.”

Stāstot par uzņēmuma nosaukumu “A-DOT”, Lelde norāda, ka tas veidots, lai būtu saprotams gan Latvijā, gan arī starptautiski atpazīstams. Latviski tas ir kā “atdot”, proti, atdot atpakaļ dzīvē, jaunā veidolā kaut ko esošu. Angļu valodā “dot” nozīmē punkts, bet Lelde uzsver, ka punkts nekad nav beigas: “Šī atziņa iekļauj arī manu dzīves filosofiju. Arī šim senajam omes dvielim tās nav beigas, bet iespēja pārtapt noderīgā veidolā. Savā dzīvē esmu devēja, desmit gadus savā profesionālajā dzīvē biju pārdevēja, tagad esmu atdevēja, kas atdod skaistajiem materiāliem jaunu dzīvi.”

Katra uzņēmēja uzdevums ir pelnīt, to nenoliedz arī Lelde, vien norādot, ka jāsaprot, cik daudz katram vajag: “Man kāds draugs, biznesā veiksmīgs cilvēks, pasmaidīja par manu ideju Cēsīs sākt biznesu, jo te neko nevarēšu nopelnīt. Bet katram vajadzētu sev uzdot jautājumu – cik daudz vajag, lai būtu laimīgs? Patiesībā jau neko daudz. Galvenā vērtība tajā, ka daru to, kas man patīk, un tā ir liela bagātība. Protams, ir jāēd, jāmaksā rēķini, bet pierādījies, ja dari to, kas patīk, būs pircēji un nauda atnāks. Varbūt, salīdzinot ar dažiem gadiem iepriekš, neesmu tik labi nodrošināta, bet esmu laimīgāka nekā jebkad. Ir liela bauda darīt to, kas patīk, un, ja ar to vēl var nopelnīt, varu justies pateicīga dzīvei.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
61

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi