Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Asprātīgi un izzinoši atklājumi pirmajā sarunu šovā “Piebaldzēns prātvēders”

Iveta Rozentāle
00:00
14.08.2025
175
Piebalgai 20 (14)

Īsteno sapņus. Otrajā sarunu šova ciklā “Piebaldzēns prātvēders” gados jaunie piebaldzēni – velosacensību “Pāri Piebalgas pakalniem” organizētājs Sandis Grīnbergs (no labās), Zelta kroga īpašnieki Jānis Melbārdis un Marta Tamane, kā arī piebaldzēns Edgars Žagariņš, kurš kājām šķērsojis Latviju, dalījās savā stāstā par drosmīgu sapņu realizēšanu. FOTO: Sintija Cērpiņa

Pirmo reizi plašajā izstādes – gadatirgus “Izvēlies Piebalgu!” programmā līdz ar andelēšanos, izstādēm, koncertiem, ekskursiju, sportiskām aktivitātēm un spēlēm notika arī īpašs sarunu šovs “Piebal­dzēns prātvēders”.

Sarunu šovu “Piebaldzēns prātvēders” trīs ciklos vadīja Aivars Damroze. Pirmajā ciklā viņš aicināja profesoru Jāni Vētru un piebaldzēnu mērīšanas koordinatori, Cēsu novada domes deputāti Ellu Frīvaldi-Andersoni dalīties par pērn aizvadīto mērīšanu. Profesors pateicās piebaldzēniem par atsaucību, jo tieši tamdēļ pētījumi turpinās jau Kurzemē un plānoti arī citos reģionos. Jānis Vētra arī atzina: “Nosaukums “Piebaldzēns prātvēders” izvēlēts ļoti tālredzīgi, jo vēders ir piebaldzēniem ļoti raksturojošs. Ja skatāmies vidukļa un gurna apkārtmērus, Piebalgā vīriešiem vidukļa apkārtmērs ir 98,83 cm, bet te nedzīvojošajiem – 97cm, tātad viena centimetra atšķirība. Savukārt sievietēm, kas dzīvo Piebalgā, ir 90 cm, bet te nedzīvojošajām – 86 cm. Tie jau ir četri centimetri. Bet tāpat redzam, ka piebaldzēni ir augumā gari vīrieši – tie, kas dzīvo Piebal­gā, vidēji ir 179 cm, kas dzimuši Piebalgā – 180 cm. Sievietes ir īsākas, garums līdzīgs vidējiem latviešu rādītājiem.”

Ella Frīvalde-Ander­sone gan aicināja nesatraukties par vēdera apkārtmēru, atgādinot, ka laukos cilvēki vienkārši ir labāk paēduši un ar abām kājām turas uz zemes, piebilstot: “Bet gara gaisma mums vienmēr ir bijusi svarīgākā par vēdera apkārtmēru.” Arī profesors vērtēja, ka piebaldzēnu prāts ļoti attīstīts, ko parādīja pētījumā iekļautais jautājums par piedalīšanos kultūras mantojuma un tradīciju saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm: “Atbildes izgaismoja, ka piebaldzēniem kultūras dzīve un ikdienas kultūras norises ir ļoti daudzveidīgas.” Aivars Damroze papildināja, ka 92 respondenti atzinuši – piedalās dzimtas vēstures pētīšanā. Un profesors apstiprināja, ka arī uz mērīšanu iedzīvotāji nāca, ņēmuši līdzi albumus un dzimtas stāstus.   

Otrajā sarunu ciklā gados jaunie piebaldzēni – Zelta kroga īpašnieki Jānis Melbārdis un Marta Tamane, velosacensību “Pāri Piebalgas pakalniem” organizētājs Sandis Grīnbergs un piebaldzēns Edgars Žagariņš, kurš kājām šķērsojis Latviju,- dalījās stāstā par drosmīgu sapņu realizēšanu, kurā būtiska ir mīlestība uz Piebalgu un tās unikālo vērtību ieraudzīšana. Visi kā viens izcēla vietējos iedzīvotājus, kas ir sirsnīgi, vienmēr palīdz un atbalsta.

Piebalgai 20 (4)
Dāvana māmiņai. Puisēns priecīgs, ka par savu sakrāto naudiņu nopircis trīs vistiņas, ko uzdāvināt māmiņai.

Savukārt trešajā ciklā “Dzīvojam zaļi Piebalgā!”    bioloģiskās saimniekošanas pieredzē dalījās vietējie zemnieki, bet novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija -Markova pastāstīja par bioreģionu, kas “palīdz apzināties vērtības, kas mums ir dotas, kas pasaulē ir strauji izzūdošas – daba, dabas resursi, daudzveidība, lauksaimniecība, kas respektē dabu un cilvēka veselību, kultūrvēsturisko mantojumu. Augsnes kvalitāte, tīri ūdeņi, gudri apsaimniekoti mežu resursi, tīra pārtika ir tas, kā varam pastāvēt ilgtermiņā”. Tam piekrita arī bioloģiski saimniekojošie zemnieki.

Bet pašā svētku ieskaņā līdz ar Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītājas Daces Bišeres-Valdemieres un Ineses Suijas-Markovas svētku atklāšanas uzrunām, izceļot piebaldzēnu radošumu, darbīgumu, pašpietiekamību un mīlestību uz Piebalgu, jau trīspadsmito reizi    piebaldzēnu radītam produktam tika pasniegts sertifikāts par tiesībām izmantot preču zīmi “Izvēlies Piebalgu”. Šajā reizē to saņēma harmoniskā atpūtas vieta “Dabas azote”, ko gleznainajā Piebalgas ainavā radījusi Amanda Zariņa un Arturs Mihejevs. Viņi bija pārsteigti un arī priecīgi par novērtējumu, kā arī “Druvai” atzina, ka patiesi līdz ar pašu izlolotās atpūtas vietas radīšanu un viesu uzņemšanu parāda ne tikai Piebalgas, bet visas Latvijas skaistumu.

Norišu dienas garumā bija daudz. Kuplā skaitā sanākušie apmeklētāji labprāt gan dziedāja līdzi dziesmām, dejoja un baudīja visu citu notiekošo. Liene Krūze dzīvo Jaunpiebalgā, labprāt apmeklē pasākumus, viņa šoreiz bija atnākusi kopā ar diviem no četriem bērniem. Visi bija sajūsmā, un arī mamma atzinīgi novērtēja, ka par bērniem šādos svētkos padomāts, arī pašai viss patika. Savukārt Inese Vectirāne no Rīgas un Rūta Vectirāne no Priekuļiem bija atbraukušas kopā ar mazmeitiņu un mazmazmeitiņu Emmu, kurai ir gads un četri mēneši. Inese atzīst, ka mazmeitiņa ir vislielākā koncertu izbaudītāja, jo, līdzko ieskanas mūzika, sāk dejot: “Viņai ir dziedāšanas un dejošanas gēni, arī vecomīte ir liela dziedātāja. Labprāt uz šo pasākumu atbraucam – gan iepirkāmies, klausījāmies sarunu šovu, gan skatījāmies, kā meitenes krāšņajos tērpos dejo. Brīnišķīga atmosfēra!” Arī Rūtas kundze sacīja, ka skatoties atceras savu jaunību, kā arī priecājas par darbīgajiem jaunajiem cilvēkiem, kas pārceļas uz dzīvi laukos.

Vakarā Jaunpiebalgas Svētā Toma Evanģēliski luteriskajā baznīcā notika Emīla Dārziņa 150 gadu jubilejai veltīts koncerts “Mirdzi kā zvaigzne”, bet brīvdabas estrādē “Taces” skatītāji varēja vērot muzikālo izrādi “Īsa pamācība mīlēšanā”, kā arī baudīt Mika Galvanovska un Fiņķa uzstāšanos, balli ar grupu “Vēja radītie” un DJ J-One.

Piebalgai 20 (7)
Garšīgi. Goda mielasts nav iedomājams bez uz ugunskura vārītās zupas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
60

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
288

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
62

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
45

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
132

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
107

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi