Ārstniecības kumelītes Cēsu apkārtnē

Pēdējā laikā Cēsu apkārtnes iedzīvotāji pamanījuši, ka pie Cēsīm, pa ceļam uz Kazu gravu, esot lielas ārstniecības kumelīšu plantācijas. Tās tur saaugušas vairāku hektāru platībā. Izrādās, ka smaržīgi ziedošais kumelīšu lauks pieder bioloģiski sertificētai saimniecībai SIA “Field and Forest”, kas vairāk nekā 100 ha platībā nodarbojas ar dažādu kultūraugu, garšaugu un ārstniecības augu audzēšanu.

Lauks pašlaik novākts. Vides risinājumu institūta, kā arī SIA “Field and Forest” pārstāve Guna Dātava stāsta, ka sezonā no viena lauka iespējams novākt vienu līdz divas ziedu ražas. Savukārt kumelīšu kātiņus sezonas beigās iestrādā zemē, lai tie kalpotu par dabīgo mēslojumu. Arī kātiņi satur vērtīgās vielas, kuras varētu izmantot medicīnas un farmācijas produktu ražošanā. Tiesa, tās nav tik spēcīgas kā ziediņos esošās vielas, tāpēc uzņēmums pagaidām nav uzsācis kātiņu ievākšanu. G. Dātava atklāj, ka, pēc Vācijas pētnieku datiem, kumelītes ziedu raža var sasniegt pat 500 – 1000 kg no hektāra, bet, protams, to ietekmē ļoti daudzi faktori– laika apstākļi, izvēlētā šķirne, augsne, sēklu kvalitāte un citi.

“Field and Forest” līdztekus kumelītēm audzē radiolu, ehināciju, piparmētru, ķimenes un citus kultūraugus. Taču G. Dātava saka: “Visveiksmīgāk izdevies attīstīt tieši kumelīšu audzēšanu, kas ir ļoti labi piemērota Latvijas klimatam.”

Uzņēmuma sadarbības partneris, itāļu agronoms un zinātnieks Dr. Andrea Primavera uzsver, ka Latvijā ir unikāls, Alpu reģionam līdzīgs klimats. Šādos apstākļos augošie augi spēj saražot spēcīgākas aktīvās vielas, kuras ir ārkārtīgi nozīmīga komponente farmācijas un kosmētikas produktu ražošanā.

Šobrīd, sadarbojoties ar zinātniekiem un ekspertiem no Itālijas un Austrijas, “Field and Forest” vadošā pētniece Arta Kronberga meklē vēl jaunus ārstniecības augus, kuras attīstīt par kumelītēm līdzvērtīgu veiksmes stāstu. Šajā pētījuma posmā pētnieki atlasa savvaļā augošu ārstniecības baldriāna, ārstniecības kumelītes, ārstniecības pienenes un kērveles sēklu paraugus. Tos plānots ievākt gan no Latvijas savvaļā augošajiem resursiem, gan no citiem pasaules reģioniem, kur vēsturiski auguši un audzēti minētie ārstniecības augi. Lai noorganizētu Lat­vijas genotipu ievākšanu, uzņēmums aicina iedzīvotājus ziņot par ārstniecības baldriāna atradnēm.

Pēc sēklu paraugu ievākšanas pētnieki veidos eksperimentālo ārstniecības augu dārzu, kurā triju gadu laikā salīdzinās ievāktos paraugus, vērtējot augu ražīgumu, aktīvo vielu sastāvu un citus parametrus, lai atlasītu bioloģiski un ekonomiski vērtīgākās, kā arī Latvijas klimatam piemērotākos ārstniecības augus. Ņemot vērā šī pētījuma praktisko ievirzi, kas nākotnē var sniegt būtisku ieguldījumu inovāciju radīšanai, palielinot Latvijas lauksaimniecības un biznesa konkurētspēju pasaulē, pētījumu izvēlējies atbalstīt arī Eiro­pas Reģionālās attīstības fonds.

“Visveiksmīgāk izdevies attīstīt tieši kumelīšu audzēšanu, kas ir ļoti labi piemērota Latvijas klimatam.”

“Field and Forest” audzēto augu gēnos ielikta sīksta izturība pret skarbiem laikapstākļiem. “Tieši šo augu sīkstuma dēļ tie spēj saražot spēcīgākas aktīvās vielas. Ne velti Latvijas iedzīvotāji jau izsenis ir lietojuši vietējos ārstniecības augus gan uzturā, gan medicīnā. Mūsu lielāko inovāciju resursi ir mums visapkārt. Ja spējam tos saskatīt un gudri izmantot, varam attīstīt daudzus veiksmes stāstus.

Tomēr, ja termins “klimata pārmaiņas” līdz šim likās tikai skaļš sauklis, tad pēdējie gadi skaidri parāda, ka klimatiskie apstākļi Latvijā mainās. Tas nozīmē, ka Latvijā arvien vairāk parādās iespēja audzēt arī siltummīlošākus augus. Lai to uzsāktu, vispirms jā­strādā zinātniekiem un jāpārbauda to piemērotība, audzēšanas riski un ieguvumi. Šī iemesla dēļ pētījumā tiks vērtēts, kā Latvijas apstākļos aug kērvele – augs, ko tradicionāli izmanto Ķīnas medicīnā,” nākotni ieskicē G. Dātava.

Taujāta, kam ir lielākā nozīme ražības paaugstināšanai – zemei, apstrādes procesam, sēklai vai izpētei – , komunikācijas speciāliste atbild: “Lai iegūtu augstvērtīgu produktu, nozīme ir visiem šiem komponentiem. Jebkurā ārstniecības augu audzēšanas posmā ir savi noteikumi, kuri obligāti jāievēro. Turklāt jāņem vērā, ka tie visi ir savstarpēji saistīti – ja veicam kādas aktivitātes augsnes sagatavošanas procesā, mums jāparedz, kā tās ietekmēs augu nākamos attīstības posmus. Gudras lauksaimniecības un vides apsaimniekošanas pamatā ir spēja saskatīt saimniekošanas cēloņu un seku sakarības.”

“Field and Forest” mērķtiecīgi strādā eksportam. Uzņēmuma pārstāve norāda, tas esot arī zināmu biznesa ētikas apsvērumu dēļ: “Uzņēmums audzē ārstniecības kumelītes lielos apjomos, līdz ar to tas ir spējīgs konkurēt Eiropas tirgū. Ārstniecības augi ir ārkārtīgi plaši izmantojami dažādās jomās, lielākos un mazākos apmēros. Mēs esam par veselīgu, savstarpēji atbalstošu biznesa vidi, tā­pēc savu produkciju eksportējam, dodot iespēju mazākām saim­niecībām darboties vietējā tirgū.

Eiropas farmācijas un kosmētikas uzņēmumi ļoti stingri raugās uz bioloģiskajām saimniecībām un viņu sagādātajām izejvielām, lai tās atbilstu pēc iespējas augstākiem kvalitātes standartiem. No tā ir atkarīga arī viņu saražotās produkcijas kvalitāte un reputācija. Šie uzņēmumi ir izvēlējušies tieši mūs par saviem piegādātājiem, jo spējam attaisnot viņu cerības – nodrošināt ļoti augstvērtīgas izejvielas lielos apjomos. Šāda līmeņa saimniecības Eiropā nemaz nav tik daudz, tāpēc pieprasījums pēc mūsu kumelītēm ārvalstīs vēl joprojām ir lielāks, nekā šobrīd spējam izaudzēt.”

Uzņēmuma pārstāve atklāj, ka vislielāko interesi par “Field and Forest” bioloģiski audzētiem ārst­niecības augiem izrādījuši Aus­tri­jas, Vācijas un Itālijas uzņēmumi, kuri atzinuši Latvijas kumelītes par ļoti augstvērtīgu izejvielu dažādu produktu ražošanai.