Arodbiedrības aizstāv intereses ilgtermiņā

Cēsu novada izglītības darbinieku arodorganizācijas atskaišu – pārvēlēšanas konferencei bija dots skanīgs nosaukums – “Kopā radām spēku, kas kalnus spēj pārvietot, vienotībā atklājam jaunus apvāršņus”.   

Arodbiedrības biedri atskatījās uz piecos gados paveikto un iezīmēja plānus nākamajiem pieciem gadiem. Konferencē piedalījās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Cēsu novada arodorganizācija 34 pirmorganizācijās apvieno 802 biedrus. Arodorganizācijas priekšsēdētāja Ausma Klētniece uzsvēra, ka biedri aktīvi informē par problēmām un iesaistās to kopīgā risināšanā, tāpat aktīvi piedalās LIZDA rīkotajās protesta akcijās, piketos, tā paužot    viedokli un aizstāvot savas tiesības. Pirmorganizāciju priekšsēdētāji regulāri papildina zināšanas, rīko pasākumus, kā arī ikdienā skaidro arodbiedrības lomu savu tiesību aizstāvēšanā.

Konferencē LIZDA Atzinības rakstu    par ieguldīto ilggadējo darbu saņēma pirmorganizāciju priekšsēdētāji    Inga Jursone (Cē­su 1.pamatskola), Aiva Gūtmane (Straupes pamatskola), Ingūna Batņa (Dzērbenes pamatskola), Laila Ķimene (4.pirmsskolas izglītības iestāde), kā arī novada arodorganizācijas priekšsēdētāja A.Klētniece.

“Diemžēl pēdējos gados arodbiedrības biedru skaits samazinās. Iemesli ir objektīvi – skolu apvienošana, administratīvās reformas rezultātā zaudējām biedrus Raunas pamatskolā. Piere­dzē­jušie pedagogi pensionējas, jaunie nevēlas iestāties arodbiedrībā. Ne viens vien teicis, ka nezina, cik ilgi konkrētajā skolā strādās,” situāciju raksturoja A.Klēt­niece un uzsvēra, ka savukārt Rāmuļu, Zaubes, Skujenes pamatskolā 80 līdz simts procenti pedagogu un tehnisko darbinieku ir arodbiedrības biedri. Debatēs gan A.Klētniece, gan biedri uzsvēra, ka ikdienā pedagogi nenovērtē, kā problēmu situācijās var palīdzēt arodbiedrība – gan ar jurista padomu, gan materiālu pabalstu veselības uzlabošanai un dažādos dzīves gadījumos, bet būtiskākais, ka arodbiedrība    aizstāv pedagogu intereses, kas saistītas ar darba slodzi, darba vidi, atalgojumu.

Cēsu novada arodorganizācija ir noslēgusi ģenerālvienošanos ar Cēsu novada pašvaldību kā darba devēju. “Tās bija sarunas, diskusijas par katru punktu pāris mēnešu garumā, kamēr vienojāmies. Vienošanos parakstīja arodbiedrība, kas strādā savu biedru interesēs,    un darba devējs. Mūsu panāktās privilēģijas saņem arī tie, kuri nav biedri. Arī tāpēc pedagogiem rodas jautājums, kāpēc būt biedram un maksāt biedra naudu,” klāstīja A.Klētniece un piebilda, ka arodorganizācijai ir arī 16 sadarbības partneri, kuru pakalpojumiem, produkcijai var saņemt atlaidi.

Skujenes pamatskolas pirmorganizācijas priekšsēdētāja Valda Miķelsone stāstīja, ka arodbiedrībā ir 96,3 procenti skolas pedagogu un tehnisko darbinieku. “Ar katru jauno pedagogu, tehnisko darbinieku runāju, skaidroju, ko iegūs, ja iestāsies arodbiedrībā. Un tas ir arī savējo atbalsts blakus,” teica V.Miķelsone un pastāstīja, kas novadā tika rīkota akcija jaunajiem biedriem un iespēja iegūt naudas balvu, viņa pierunājusi jauno tehnisko darbinieci. Viņa loterijā laimēja 200 eiro. “Mēs paši vienojamies un organizējam dažādus pasākumus, rīkojam talkas, pieredzes braucienus,” stāstīja V.Miķelsone un uzsvēra, ka pirmorganizācijas priekš­sēdētāja darbs kaulus nelauž, bet visu laiku jābūt modram par jaunāko izglītībā, jāinformē biedri.
No 42 novada izglītības iestāžu vadītājiem 14    ir arodbiedrības biedri. Jaunpiebalgas vidusskolas direktors Arnis Ratiņš ir arī Vidzemes pārstāvis LIZDA skolu direktoru padomē. “Man bieži jautā, vai viegli direktoram    būt arodbiedrībā, vai nav pretruna starp darba devēju un ņēmēju. Man tas nav  traucējis, un arodbiedrības biedrs esmu no 1994. gada. LIZDA devusi iedrošinājumu un drošību darbā. No likumu devējiem, saņemot daudzās norādes un LIZDA skaidrojumus, varu pieņemt labākos risinājumus skolas pedagogiem, darbiniekiem. Skolotāji    ir droši, ka lēmumi tiks pieņemti demokrātiski, caurskatāmi,” stāstīja A.Ra­tiņš un atzina, ka gan kā direktoru, gan arodbiedrības biedru viņu satrauc situācija izglītībā, īpaši pedagogu trūkums. “Kā mācīsim otru svešvalodu, ja nav skolotāju, mācību līdzekļu trūkst, un pedagogiem jāvelta daudz laika, lai sagatavotos stundām. Trūkst atbalsta personāla, jo iestāde nespēj samaksāt,” problēmas ieskicēja vidusskolas direktors un izvirzīja kolēģiem pārdomām izsvērt skolu akreditācijas lietderību. “Jāsamaksā 4000 eiro, lai tā notiktu, bet šo naudu taču varētu izmantot citur, kur tā vairāk vajadzīga. Skolu novērtēšana jāuztic dibinātājam – pašvaldībai,” viedokli pauda A.Ratiņš.

Arodorganizācijas biedri arī uz nākamajiem pieciem gadiem par savas organizācijas vadītāju ievēlēja A.Klētnieci, uzsverot viņas pieredzi un diplomātiju sarežģītu problēmu risināšanā.
LIZDA    priekšsēdētāja    Inga Vanaga “Druvai” uzsvēra, ka Cēsu novada arodorganizācija ir paraugs pašvaldības un arodbiedrības sociālajam dialogam. “Tādu sadarbību, stingrus pamatprincipus vēlētos arī nacionālā līmenī. Te pašvaldība ne tikai uzklausa, bet arī sadzird pedagogus. Protams, ne jau visi risināmie jautājumi, problēmas ir vienkāršas un ērtas, sociālais dialogs ir kompromisa māksla, ir pa pussolim jāpiekāpjas un jāiet tālāk. Būtiskākais, ka ieguvēji ir cilvēki,” teica I.Vanaga un piebilda, ka ne visos novados konferencēs piedalās pašvaldības vadības, izglītības pārvaldes pārstāvji, kā tas ir Cēsīs. A.Klētniece atgādināja, ka saziņa ar pašvaldību ir nepārtraukti un, lai cik sarežģīts ir jautājums, to var atrisināt. I.Vanaga arī uzsvēra, ka cēsnieki LIZDA vienmēr nāk ar skaidru viedokli, kas ir izdiskutēts un nemainīgs.