Bitenieks Jānis Sietiņsons neslēpj, ka arī biškopību jūtami skārusi ekonomiskā situācija valstī, tādēļ pašlaik ir nogaidīšanas un pārdomu laiks.
Latvijā pazīstamā Amatas novada bioloģiskā biškopības saimniecība „Kalna Smīdes” arī ekonomikas lejupslīdes laikā turpina attīstīties un plāno, kā pārsteigt medus cienītājus.
Ietekmē ekonomiskā situācija
Lai gan pārtikas produktu cenas augušas, J. Sietiņsons vērtē, ka medus cenu līmenis Latvijā nav mainījies piecus, iespējams, pat septiņus gadus. Drīzāk vērojama tendence cenām samazināties, ko biškopis skaidro ar medus ražotāju lielo skaitu, tirgus piesātinātību un arī patēriņa samazināšanos. J. Sietiņsons atzīst: „Tas nozīmē to, ka jāražo aizvien vairāk, lai sasniegtu apgrozījumu, kas nodrošina saimniekošanu, un būtu iespējama attīstība. Medus nav pirmās nepieciešamības prece, un pašreizējā ekonomiskajā situācijā ne katrs to var atļauties iegādāties. Manuprāt, jebkurā nozarē šobrīd ir grūtības, un arī biškopji no tām nav izolēti. Taču tas ir vēl viens iemesls, lai domātu, kā rīkoties, ko jaunu un interesantu piedāvāt tirgū.”
J. Sietiņsons uzskata, ka īpaši tiem medus ražotājiem, kas nodarbē investējuši un strādā profesionāli, esošā situācija ir nopietns pārbaudījums: „Biškopju Rietumeiropas valstīs nav daudz. Domāju, arī Latvijā biškopju skaits nākotnē nebūs tik liels kā pašlaik. Šobrīd, iespējams, ir nozares kulminācijas brīdis. Pieļauju, ka, tāpat kā citās Eiropas valstīs, biškopībā paliks tie, kuri ar to nodarbojas profesionāli un kuriem šis ir kas vairāk nekā tikai ikdienišķs darbs.”
Latvijā medus dārgāks
Tas ir viens no iemesliem, kas kavē medus ražotājus meklēt plašāku tirgu ārpus Latvijas. Eksports būtu veiksmīgs risinājums ekonomiskās situācijas problēmām, taču, ja medus pie mums maksā dārgāk nekā citās Eiropas valstīs, tad šeit to arī ir visizdevīgāk pārdot. J. Sietiņsons secina, ka tādēļ arī trūkst motivācijas meklēt noieta tirgu ārpus Latvijas un uzsākt sadarbību. Pavasarī „Kalna Smīdes” saimnieks kopā ar citiem Latvijas ražotājiem piedalījies septītajā Eiropas zemnieku gadatirgū Vācijā. J. Sietiņsons atzīst, ka: „vāciešiem interesē Latvijas produkcija – gan medus, gan piena produkti, gan tējas. Atgriezāmies ar sajūtu, ka būtu iespējams turpināt sadarbību” . Taču Latvijā medu var pārdot dārgāk, kas ir saprotams, jo augstākas ir arī ražošanas izmaksas. „Pašlaik esam neizdevīgā situācijā. Bet, iestājoties Eiropas Savienībā, mērķis taču bija vienotais Eiropas tirgus. Būtu tikai loģiski, ja Latvijas produkcija būtu pieejama arī citās valstīs,” uzskata biškopis.
Tomēr jau bez plaša eksporta Latvijas medus nonāk citās valstīs, pateicoties tūristiem, Latvijas viesiem. Arī „Kalna Smīdēs” ražotais medus pieejams lidostā „Rīga” veikalā „Vecpilsēta”. J. Sietiņsons vērtē, ka tas ir solis uz ārējo tirgu un arī solis, lai veicinātu medus popularitāti ārpus Latvijas. Jaunas iekārtas, jaunas idejas
„Kalna Smīdēs” pērn modernizēta ražotne. Šogad iegādāta jauna medus atvākošanas iekārta un inkubators bišu māšu audzēšanai, lai paaugstinātu ciltsdarba kvalitāti.
„Visu laiku domājam un strādājam, lai radītu jaunus produktus. To nevar izdarīt strauji, darbs notiek pakāpeniski,” atklāj J. Sietiņsons, rādot šā gada jauno produktu – ziedputekšņus medū. Veikalos gan veselīgais gardums pagaidām vēl nav pieejams, taču to iespējams iegādāties zaļajos tirdziņos, gadatirgos un izstādēs. Biškopis uzskata, ka tieša satikšanās ražotājam un patērētājam ir ļoti būtiska, lai uzzināt vērtējumu un vēlmes.
Aizvien saimniecības ražojumi tiek pārdoti veikalu tīklā „Rimi Latvija” un „Sky Baltic”, taču Cēsīs Amatas novada saimniecības medu iegādāties iespējams vien dažās vietās. Nesen medus pārdošanā uzsākta sadarbība ar veikalu tīklu „Top”.
Bišu saimju skaits mainās maz. Bijis iecerēts dravu paplašināt, bet bites slikti pārziemojušas, tādēļ saimju skaits ir pat samazinājies. Pašlaik ir 120, nevis kā iepriekš – 150 saimes. J. Sietiņsons skaidro, ka situācijā, kad lauksaimniecībā lielākoties visi uz attīstību skatās piesardzīgi, „Kalna Smīdes” lielāku uzsvaru plāno likt nevis uz paplašināšanos, bet gan ciltsdarbu, kvalitātes uzlabošanu un ražības palielināšanu.
Komentāri