Piektdiena, 14. marts
Vārda dienas: Matilde, Ulrika
weather-icon
+-0° C, vējš 4.86 m/s, Z-ZR vēja virziens

Arī atmiņai no Dziesmu svētkiem

Druva
23:00
21.07.2008
6

Katrs Dziesmu un Deju svētku dalībnieks saņēma identifikācijas karti, kuru var arī aktivizēt kā bankas maksājumu karti. Tika izgatavotas aptuveni 40 000 multifunkcionālas plastikāta kartes. Ko darīt ar identifikācijas karti pēc svētkiem, kā arī citiem svētku dalībniekus interesējošiem jautājumiem atbild Latvijas Krājbankas sabiedrisko attiecību speciālists Lauris Kupčs.

– Dziesmu un deju svētku identifikācijas kartes paliek ikviena svētku dalībnieka īpašumā kā jauka piemiņas velte no šīsvasaras lielākā kultūras pasākuma. Tā ir īpaši gatavota katram dalībniekam, tajā iestrādāta

fotogrāfija, katra īpaši personalizēta: specializēts krāsu kods, vārds un uzvārds, rajons un kolektīva nosaukums.

Ikviens svētku dalībnieks identifikācijas karti var padarīt par savu bankas maksājumu karti, izmantot to, norēķinoties par pirkumiem vai izņemot naudu no bankas automātiem.

– Ko iegūst svētku dalībnieks, ja aktivizē identifikācijas karti?

– Ideja par apvienotas identifikācijas kartes un maksājumu kartes veidošanu radās, analizējot svētku dalībnieka dienas ritmu un vajadzības – identifikācijas karte dalībniekam ir līdzi vienmēr, toties naudas nēsāšana var radīt problēmas – nav kur likt maku, nauda zūd, kabatas pildās ar sīknaudu.

Banka pieņēma lēmumu, paļaujoties, ka dziesma un deja pulcina labus un uzticamus cilvēkus, izsniegt visas kartes, kas tiek aktivizētas, ar kredītlimitu 100 LVL (normālā kārtībā procedūra ir sarežģītāka). Dalībnieki varēja izvēlēties – izmantot kartes kredītlimitu vai ieskaitīt savu naudu kontā un lietot to, arī vienlaikus bez maksas lietojot Online banku. Turklāt pat tie, kas lietoja kredītlimitu, nemaksā procentus vispār, ja vien atmaksā šo izlietoto naudu līdz pirmajam augustam. Tikai pēc tam sāksies parastais procentu aprēķins par izmantoto kredītlimitu (proti, ja iztērēts viens lats, tad arī procentu rēķina tikai no viena lata). Maksa par izmantoto kredīta limitu ir 18% gadā (tātad daudz mazāk mēneša skatījumā).

– Kā rīkoties, lai identifikācijas karti padarītu par Latvijas Krājbankas kredītkarti? – Ja svētkos karte nav aktivizēta bankas norēķiniem,

bet tagad saprotat, ka vēlaties, lai ID karte vismaz līdz gada beigām darbotos arī kā maksājumu karte, vēl varat pagūt to aktivizēt, dodoties uz jebkuru no Latvijas Krājbankas klientu apkalpošanas centriem un parakstot līgumu. Tur vēlāk arī saņemsiet aploksni ar PIN kodu.

– Vai identifikācijas karti var aktivizēt arī skolēni, kas piedalījās svētkos?

– Bērni un skolēni, kuri piedalījās Dziesmu un Deju svētkos, arī saņēma

identifikācijas kartes. Lai viņi varētu aktivizēt

identifikācijas kartes kā maksājumu kartes,

nepieciešama vecāku vai aizbildņu atļauja.

– Cik ilgi varēs lietot šo identifikācijas karti? – Identifikācijas kartes, kas aktivizētas kā kredītkartes, maksājumiem un skaidras naudas izņemšanai no bankas automātiem varēs lietot līdz 2008. gada 1. decembrim. Decembrī

būs iespēja saņemt īpašo Latvijas Krājbankas emitēto Svētku karti. Šī ir ļoti īpaša karte, kas arī radīta tieši par godu Dziesmu un deju svētkiem. Sagatavojusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ja dara paši, tad ir arī atbalsts

00:00
14.03.2025
11

Pagastu uzņēmēji spriež par sadarbību ar pašvaldību Gada sākumā Smiltenes pašvaldība novada pagastos aicina uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar aktualitātēm un atbalsta iespējām uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Raunā pulcējās gan raunēnieši, gan drustēnieši. Pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe un Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos Modris Apsītis pastāstīja par uzņēmējdarbības ideju konkursu “Atgriezies Smiltenes […]

Pateicība par Zemessardzes popularizēšanu

00:00
12.03.2025
42

Laikraksts “Druva” saņēmis Aizsardzības ministrijas pateicību nominācijā “Zemessardzes popularizētājs”. Svinīgajā pasākumā, kurā Aizsardzības ministrija godināja uzņēmumus, pašvaldības, izglītības iestādes, sabiedriskās organizācijas un citus Zemessardzes atbalstītājus, pasniedza 73 pateicības rakstus un deviņus Goda rakstus dažādās kategorijās. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzrunā svētku dalībniekiem uzsvēra Zemessardzes nozīmīgo lomu Latvijas bruņoto spēku struktūrā un katra zemessarga devumu nacionālās […]

Cēsu autoostā mainīta autobusu pieturu atrašanās

14:42
11.03.2025
191

No vakardienas, 10.marta, Cēsu autoostā mainīta sabiedriskā transporta organizācija, arī autobusu iekāpšanas un izkāpšanas platformu atrašanās vietas, informē Cēsu novada pašvaldība. Izmaiņas saistītas ar plānoto Stacijas laukuma un tam pieguļošo ielu rekonstrukciju. Pasažierus aicina pārliecināties par sava reisa platformas numuru un tās atrašanās vietu. Izmaiņas skar Rīgas un Lim­bažu virziena autobusus, kam pieturvieta būs pie […]

Vācijas rotariešu palīdzība pie ukraiņiem nonāk ar mūspuses Rotari klubu līdzdalību

00:00
11.03.2025
45

Ukraiņiem, kas no kara dzimtenē patvērumu atraduši mūspusē, praktisku palīdzību sagādājušas Rotari kluba saites. Sagādātais nonāks pie ģimenēm, kurām apstākļi visspiedīgākie. Ikdienai nepieciešamu lietu sagādāšanu kara bēgļiem Cēsu, Valkas un Gulbenes novadā organizēja cēsniece, Vācijas un Latvijas Rotari klubu sadarbības koordinatore Ilma Zālīte, bet palīdzība nāk no Vācijas. Tā ir Ziemeļvācijas Rotari apgabala 1890 iniciatīva, […]

Cēsu vecpilsēta būs dzīva, ja būs cilvēki

00:00
10.03.2025
98
3

Foruma “Kultūra un klimats: dialogs par nākotni un dzīves kvalitāti” paneļdiskusijā “Labbūtība un kultūras mantojuma dzīvināšana” izskanēja viedokļi    par Cēsu vecpilsētu. Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte, “Draugiem Group” pārstāvis Jānis Palkavnieks, biedrības “Cēsu mantojums” valdes priekšsēdētājs Jānis Tolpežņikovs un Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova ieskicēja problēmas un meklēja risinājumus. Diskusiju vadīja kultūras […]

Aizsardzības spēju stiprināšana efektīvākai atturēšanai

00:00
09.03.2025
37

Preses konference, kurā ar reģionu žurnālistiem tikās ārlietu ministre Baiba Braže un aizsardzības ministrs Andris Sprūds, sākās ar jautājumu, kas tagad daudziem uz mēlēs – vai Putins uzbruks Baltijas valstīm. Ārlietu ministre uz to atbildēja ar pārliecinošu nē, ko pamatoja ar efektīvu atturēšanas, aizsardzības un iepriekšējas brīdināšanas politiku, ko Latvija īsteno    kopā ar sabiedrotajiem […]

Tautas balss

Nav jāgaužas, bet jādarbojas

14:50
13.03.2025
11
Cēsnieks T. raksta:

“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.

Tualetes svarīgas ģimenēm ar bērniem

14:49
12.03.2025
22
Māmiņa raksta:

“Kļūst siltāks, ģimenes ar maziem bērniem vairāk dodas pastaigās, bet Cēsīs, Pils parkā, tualete slēgta. Kur aiziet? Tāds četrgadnieks vajadzību iet uz tualeti saprot tikai pēdējā mirklī, paciesties nevar. Gaidītu, ka pašvaldība vairāk parūpētos par šādām situācijām, lai vismaz brīvdienās cēsnieku pastaigu vietu tuvumā būtu tualetes,” rosināja kuplas ģimenes māmiņa.

Budžetam vispirms jānodrošina primārās vajadzības

14:48
12.03.2025
20
3
Lasītāja raksta:

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” datus par šī gada Cēsu novada budžetu. Nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus dažādiem darbiem. Piemēram, Eduarda Veidenbauma muzejā pieejamības nodrošināšanai 67 tūkstoši eiro. Nesaku, ka nevajag tādu pasākumu, bet vai šis ir īstais brīdis, kad varam atļauties uzlabot memoriālā muzeja pieejamību. Tajā pašā laikā patvertņu uzlabošanai visā novadā paredzēti tikai 30 […]

Jauna izstāde

14:50
11.03.2025
18
Gleznu cienītāja raksta:

“Priecājos par brīnišķīgo cēsnieka Ģirta Vernera gleznu izstādi, ko pagājušajā nedēļā atklāja kultūras biedrībā “Har­monija” Cēsīs. Pasākuma dalībnieki varēja baudīt Ģ.Verne­ra jauno veikumu, Cēsu skatiem, ainavām. Bija tik jauka, sirsnīga noskaņa, kādā noritēja tikšanās,” pauda gleznu cienītāja.

Reisi vajadzīgi, bet ne lielais autobuss

17:00
08.03.2025
32
Cēsnieks K. raksta:

“Kad redzu pustukšus lielos autobusus pilsētas satiksmē, vienmēr pārņem nesapratne, vai tiešām nav iespējams sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēt racionālāk. Cik bieži vispār Cēsu pilsētas maršrutu reisi ir tik piepildīti, ka vajadzīgs lielais autobuss? Vismaz man nav nācies redzēt, ja nu tikai ap laiku, kad Cēsu Meža kapos ir kapu svētki. Turklāt tas jau nav nekas […]

Sludinājumi