Āraišu ezera krasta joslā pie Āraišu ezerpils šonedēļ ar peldošu, specializētu pļaujmašīnu tika nopļautas niedres un ūdenszāles divu hektāru platībā. “Kopš 2015. gada Āraišu ezers ir Amatas novada domes apsaimniekošanā. Mūsu mērķis ir samazināt ezera aizaugumu, tādā veidā uzlabojot ūdens kvalitāti un nodrošinot labākus apstākļus ezerā mītošajām aizsargājamajām sugām, iekļaut ainavā Āraišu ezerpili un akcentēt to,” stāsta Amatas novada projektu koordinatore un atbildīgā persona saistībā ar jautājumiem par Āraišu ezeru Jolanta Sausiņa un turpina: “Lai sāktu veikt pļaušanu, darbības bija nepieciešams saskaņot ar Valsts vides dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nosacījumiem. Speciāli pļaušanas darbiem tika pieaicināti sertificēti sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperti, lai novērtētu pļaušanas ietekmi uz Āraišu ezeru, tā aizsargājamajām sugām un biotopiem.”
Divu dienu garumā Āraišu ezera niedres un ūdenszāles tika pļautas ar niedrēm paredzētu pļaujmašīnu. Pēc pļaušanas darbiem ūdensaugus savāca un aizveda, lai nekas nepaliktu ezerā. Jolanta piebilst, ka ūdensaugus var atstāt arī izkliedētus gar krasta līniju, lai tie pārvēršas kompostā, bet niedres ir augušas gadiem un pāraugušas savu lielumu, tādēļ izkliedēt pa krastu tās nedrīkst. “Šogad pļaušanas darbi ir paredzēti arī septembrī, pēc tam turpmākos trīs gadus turpināsim kopt ezeru pēc šīs metodes, jo, ja niedres tiks pļautas regulāri, to augtspēja samazināsies par 30 procentiem. Turpināsim arī novērot, kādu ietekmi uz niedrēm atstāj pļaušana un cik efektīva ir šī metode. Šajā reizē plānots nopļaut līdz diviem hektāriem, lai atbrīvotu skatu uz ezeru un likvidētu aizaugušākās vietas,” turpmākos plānus ezera apsaimniekošanā min J. Sausiņa.
“Laika gaitā šī ezera apkārtne ir mainījusies no lieliem meža masīviem līdz līdzenām pļavām un baznīcu ezera krastā. Senajos laikos cilvēkiem bija citas problēmas, piemēram, kā izdzīvot, kur iegūt pārtiku, tādēļ tik daudz uzmanības nepievērsa ezera kopšanai. Manuprāt, ūdenszāļu un niedru pļaušana ir ārkārtīgi labs darbs ezera vides kopšanai. Niedru audzes ir pārāk lielas, ezers jau sāk aizaugt. Es priecājos par pašvaldības izrādīto iniciatīvu kopt ezeru, jo tas ir jāatbrīvo no visa liekā apkārt,” savu prieku un pateicību pauž arheoloģe Zigrīda Apale.
SIA “Amfilat” valdes loceklis un pļaujas darbu veicējs Arnis Sproģis stāsta: “Pēc pieredzes varu teikt, ka lielākoties visās Latvijas ūdenstilpēs tiek pievērsta maza uzmanība tīrīšanai, kā rezultātā ūdenstilpes nonāk katastrofālā stāvoklī. Tā kā Latvijas ezeros, upēs ūdens līmenis ir zems, niedres aktīvi aug.” Jautāts, cik reižu nepieciešams veikt ūdenszāļu pļaušanu, lai tās pilnībā iznīdētu, Arnis atbild: “Lai uzlabotu ūdenstilpju stāvokli, ir nepieciešams regulāri izskaust ūdensaugus. Vadoties pēc teorijas no mācību grāmatām, pirmajā gadā visideālākais variants ir pļaut ūdenszāles un niedres trīs reizes – jūnijā, jūlijā un augusta beigās vai septembra sākumā. Pēc tam jau vienu vai divas reizes gadā. Bet, lai sasniegtu kaut kādu efektu reālajā situācijā, ūdensaugus nepieciešams pļaut divas reizes gadā, pēc tam vismaz vienu reizi gadā. Regulāra ūdenszāļu pļaušana samazina augu augšanas ātrumu, biezumu, un ar laiku tie iznīkst pavisam, ” stāsta Arnis Sproģis.
Līdzekļi Āraišu ezera pļaujas darbiem tiek iegūti no Amatas novada dabas resursu nodokļiem. Kopā tie ir 800 eiro, kas ieguldīti ezera apsaimniekošanā. “Šobrīd mēs aktīvi darbojamies, lai piesaistītu līdzekļus no dažādiem fondiem un turpinātu labiekārtot Āraišus, un izveidotu tos kā tūrisma galamērķi, tai skaitā arī Āraišu ezeru, sakopt un attīstīt ainavu, tūrisma infrastruktūru, radot labvēlīgu apkārtni arī iedzīvotājiem. Mūsu mērķis ir radīt vidi, kurā uzņēmējiem būtu interesanti attīstīt savu biznesu, veicināt Āraišu arheoloģiskā parka izaugsmi un attīstību,” par nākotnes plāniem stāsta Amatas novada projektu koordinatore Jolanta Sausiņa.
Komentāri