Amatas novadā ir ļoti daudz īpaši aizsargājamo teritoriju, dabas objektu un kultūrvēsturisko pieminekļu, turklāt 36 procentus pašvaldības teritorijas aizņem Gaujas Nacionālais parks (GNP). Šī situācija ietekmē attīstību, jo GNP ir savi noteikumi, pašvaldībai – savi, Vides pārvaldei – savi. Šobrīd Amatas novada teritorijas plānojums atvērts grozījumiem, jo ir vēlmes atsevišķās teritorijas daļās mainīt prasības. Lai atvieglotu teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi, noskaidrotu dažādu institūciju, vides speciālistu, ekspertu viedokļus par dabas pamatņu izmantošanas optimizāciju Āraišu apvidū un GNP, Amatas novada dome rīkoja atklātu forumu “Teritorijas plānošana un dabas aizsardzība Amatas novadā”.
Pašvaldības vadītāja Elita Eglīte atzina, ka forumā uz šiem jautājumiem gribējies paraudzīties plašāk, uzzināt dažādu speciālistu skatījumu. Šoreiz uzmanības centrā bija Āraišu teritorija, kur pašvaldība iecerējusi veidot muzejparku. Ideja nav jauna, jau 80.gadu beigās bijusi šāda iecere. Iespējamā Āraišu muzejparka teritorija aizņem 1012 hektārus, tajā atrodas 28 kultūras pieminekļi, Drabešu muižas ēkas, Āraišu baznīca, ezerpils un pilsdrupas, vējdzirnavas, 33 zemnieku un
amatnieku sētas.
“Tā ir liela platība ar īpašu zonējumu un prasībām. Tāpēc uzaicinājām dažādu jomu profesionāļus diskutēt, kā to turpmāk apsaimniekot, kādi normatīvie akti to ietekmē. Ir uzskats, ka visu vajadzētu saglabāt, kā bijis savulaik, bet dzīve tomēr prasa pārmaiņas. Nedrīkst aizmirst arī to, ka katram, kurš šajā teritorijā dzīvo, ir citi uzdevumi, citi uzskati. Mūsu vēlme ir veidot šajā teritorijā muzejparku. Ir Eiropas programmas, kurās pieejami līdzekļi īpašu tūrisma zonu veidošanā. Plānojam iekļauties programmā EDEN – Eiropas izcilākais tūristu galamērķis. Tajā var pieteikt teritorijas, tāpēc esam atkal aktualizējuši ideju par Āraišu muzejparka izveidi, jo uzskatām, ka tas varētu kļūt par galamērķi. Šī teritorija ir nozīmīga, tāpēc bija vajadzīga saruna, kas palīdzēs secināt, kā darboties turpmāk. Nav jau tā, ka neviens neko nedarīja, bet līdz šim katra institūcija strādāja atsevišķi. Tagad esam gatavi uzņemties virsvadību, lai koordinētu darbību, kopā ejot uz šo mērķi,” uzsvēra E. Eglīte.
Šis tituls – Eiropas izcilākais tūristu galamērķis – tiek piešķirts uz zināmu laiku. Kad teritorija tam gatava, īpaša komisija to apseko un nolemj, vai paveikts viss nepieciešamais tā saņemšanai. Gluži kā ar zilajiem karogiem pludmalēs. Latvijā jau ir teritorijas, kas veiksmīgi startējušas šajā programmā, bet rajonā pagaidām nav precedenta. Pašvaldības vadītāja uzsver, ka ieguvējas no projekta būs arī Cēsis, jo tūristiem, kuri vēlas pilsētā pavadīt ilgāku laiku, nepieciešams iespējami plašāks piedāvājums.
“Apzināmies, ka ceļš uz ieceres realizāciju būs sarežģīts, bet esam tam gatavi. Apkoposim ieteikumus, kas izskanēja šajā forumā, izveidosim rīcības plānu, ko kurā gadā gribam izdarīt.
Darāmā netrūkst, bet viens no lielākajiem būs izskaidrošanas darbs, lai tie, kuri šajā teritorijā dzīvo, kā arī pārējā sabiedrība atbalstītu un izprastu šo ideju. Lai tā nebūtu tikai pašvaldības iecere, bet visu kopējā. Ja iedzīvotāji būs pret, ideja negūs piepildījumu. Šoreiz bija saruna profesionālā līmenī, nākamā būs ar iedzīvotājiem. Svarīgi, lai cilvēki uz ieceri paraudzītos ne tikai no aizliegumu, bet no ieguvumu viedokļa. Svarīgi nevis aizliegt, bet iemācīt un pastāstīt, kā pareizāk un labāk. Jo šī tomēr ir ļoti ekskluzīva vieta Latvijā, tas uzliek pienākumus. Uzklausīsim ikviena viedokli, jo saprotam, cik tas svarīgi. Valstī ļoti daudzas idejas negūst piepildījumu, jo pietiekami netiek izskaidrota to būtība. Labs piemērs ir reģionālā reforma, kas negūst atbalstu, jo nav veikts izskaidrojošais darbs,” atzīst E. Eglīte.
“Druva” jau rakstīja par “Āraišu ezerpils fonda” plāniem, kas izstrādāti turpmākajiem desmit gadiem. Arī pašvaldība gatava sniegt savu atbalstu, līdztekus plānojot arī citus teritorijas labiekārtošanas pasākumus. E. Eglīte uzsver, ka, domājot par veicamo, nedrīkst aizmirst dabas aizsardzību, ainavas saglabāšanu, daudzas citas nianses. Nepieciešams izveidot jaunu autostāvvietu pie baznīcas, gājēju taku, kas savienotu vējdzirnavas ar ezerpili, jo ar lielajiem autobusiem nav iespējams nokļūt līdz vējdzirnavām. Sāpīgs jautājums ir Drabešu muižas perspektīva. Muiža ietilpst šajā teritorijā, tā ir pašvaldības īpašums, bet pašlaik ļoti bēdīgā stāvoklī. Jādomā, kā piesaistīt Eiropas finansējumu
atjaunošanai.
“Apzināmies, ka darāmā ļoti daudz, bet, ja esam izvirzījuši šādu mērķi, atkāpties nevaram. Skaidrs, ko gribam sasniegt, atliek visiem kopā ķerties pie tā īstenošanas,” teica E. Eglīte.
Komentāri