Pēdējā laikā par gailenēm stāsta leģendas, mežos to esot tik daudz, ka grūti atcerēties, kad tā bijis. Brīvdienās daudzi brauks uz mežu, citi dosies uz Cēsu tirgu, kādu zaļo tirdziņu, lai nopirktu citu salasītās meža veltes. Vakar Cēsu tirgū teju desmit tirgotāji piedāvāja gailenes. Svaigas, dzeltenas, skaistas. Jānis no Pārgaujas novada tās salasījis mežā turpat pie mājas. “Gaileņu ir vairāk nekā citas vasaras – laiks mitrs un silts, un tik aug,” viņš pastāsta un rāda lielu pīto grozu, kas pilns ar gardajām sēnēm. Viņš gailenes ziemai uzglabā saldētavā, novāra, nokāš, tad liek maisiņos saldēt. Svaigas gailenes, ja sasaldē, ir rūgtas. Var arī kaltēt, zupai tādas ir ļoti garšīgas.
Gaileņu un melleņu tirgotāja no Auciema pastāsta, ka jau vairāk nekā 20 gadu lasa sēnes, ogas un pārdod tirgū. “Gadās, ka eju uz savām vietām, bet tur izcirtums. Tādi laiki,” bilst tirdziniece un atzīst, ka mežā sēņotāju ir krietni mazāk nekā ogotāju. Viņa ir dusmīga uz tiem, kuri ogas lasa ar kombainu, jo tā traumē mētras, nākamajā gadā ogu vienmēr ir mazāk.
Tā kā gaileņu ir daudz, tām, protams, krīt arī cena. Ja vēl nesen litru sēņu varēja pārdot par četriem pieciem eiro, tad trešdien kāds tirgojis par 90 centiem litrā, vairāki prasījuši eiro. ” Ir tādi, kas pērk kilogramiem. Citam vajag mazu trauciņu mērcei,” pastāsta Jānis. Auciemiete ir strikta: “Es cenu nenolaižu. Pārdot gailenes par 90 centiem negrasos. Es savu darbu novērtēju. Katra gailenīte ir ar rokām notīrīta.”
Tirgotājs Valdis ir cēsnieks, sēnēs brauc uz Pārgaujas mežiem. “Lai aizbrauktu, tie ir izdevumi. Šodien vēl neviens neko nav nopircis. Līņā, un tirgū pircēju nav. Nekad nevar zināt, cik daudz izpirks,” pārdomās dalās cēsnieks.
Komentāri