Raunas pagasta zemnieks, “Krastiņu” saimnieks Ivars Grahoļskis apdrošināja vasarāju sējumus. Kad šīs vasaras stiprās lietavas auzas sagāza veldrē, zemnieks vērsies pie apdrošinātāja, taču tas, pēc saimnieka teiktā, meklē dažādas atrunas un kompensāciju nemaksā. Prognozēto 5000 eiro vietā “BTA” sola vien 300 eiro. Sējumu apdrošināšana ir iespēja nodrošināties pret dabas radītiem riskiem, kurus cilvēks nevar ne paredzēt, ne ietekmēt. Pārsvarā dominē divi apdrošināšanas modeļi. Vasaras risks ir krusa vai izslīkšana, ko lauksaimnieki biežāk izvēlas apdrošināt, jo tas ir lētāk. Ziemas riski ir labības izsalšana vai izsušana. Šobrīd Latvijā sējumus var apdrošināt pie pašmāju apdrošinātājiem “BTA” un “Balta”, kā arī pie vācu kompānijas “Vereingte Hagel”.
I. Grahoļskis jau pagājušajā ziemā apdrošinājis vasarājus, par līguma noslēgšanu samaksājot 300 eiro, jo atbalstu 65 % apmērā no apdrošināšanas polises iegādes izdevumiem sedzis arī Lauku atbalsta dienests.
“Pašlaik esmu paguvis nokult ziemas kviešus un miežus. Daļu no ražas jau realizēju, taču uz lauka palikušas auzas. Mieži šīs vasaras lietus gāzes pacieta labāk un nesagāzās veldrē, turpretim auzas ir pilnīgi gar zemi. Redzot, kāda situācija veidojas laukos, zvanījām apdrošinātājiem, lai pieteiktos kompensācijai, bet viņi mums atbild, ka līgumā neesot punkts, kas paredz atlīdzību par veldrē sagāzušos labību. Turklāt labība tiekot apdrošināta vienīgi līdz kulšanas brīdim. Mēģināju viņiem skaidrot, ka labība sagāzās tieši lietus nodarīto postījumu dēļ, taču apdrošinātājs laipni atbildēja, ka es pats vien esot vainīgs, jo nenokūlu labību, pirms sāka līt. Par pilnībā izpostītiem 14 hektāriem man būtu pienākusies kompensācija 5 000 eiro, taču tagad mani informēja, ka es varot saņemt vien savus uz līguma noslēgšanas brīdi iemaksātos 300 eiro,” ar nopūtu pauž saimnieks.
Apdrošinātāji var vēl apelēt pie tā, ka tikpat labi labība sagāzās veldrē nepareizas saimniekošanas rezultātā, taču šajā gadījumā “Krastiņu” saimnieks jau ilgus gadus sadarbojas ar agronomiem no SIA “Baltic Agro”, kas veic labības monitoringu, konsultējot saimniekus par pareizu un precīzu līdzekļu lietojumu, tāpēc šeit kļūdu nevarētu būt.
Apdrošināšanas firmas “BTA” Sabiedrisko attiecību vadītāja Agnese Grīnberga paskaidroja, ka, parakstot polisi, katrs zemnieks pats izvēlas, pret kuriem riskiem apdrošinās sējumus, jo tādas vispārīgas polises pret visām likstām neesot. “Konkrētajā gadījumā sējumu apdrošināšana sedz zaudējumus, ja labība sakritusi veldrē konkrētā attīstības stadijā. Savukārt, ja ir apgrūtināta ražas novākšana, jo visu laiku līst lietus un labība jau ir nogatavojusies, tad apdrošināšana vairāk nedarbojas. Kas attiecināms uz konkrēto zemnieku, esam informēti, ka viņš ir vērsies pie mums, atlīdzības pieteikums ir saņemts un šobrīd ir apstrādes stadijā. Pašlaik zinām, ka noteiktu procentu no apdrošinājuma summas viņam kompensēs, jo platība nav liela un labība sagāzusies veldrē pirms ražas gatavības. Jāteic, ka sējumu apdrošināšana ir ļoti sarežģīts apdrošināšanas veids, tāpēc daļa zemnieku neizprot visas nianses, lai gan speciālists cenšas noteikumus detalizēti izklāstīt. Šajos apdrošināšanas veidos ļoti seko līdzi laikapstākļiem un fiksē to brīdi, kad labība ir nogatavojusies katrā reģionā. Ja raža nogatavojusies, bet zemnieki sūdzas, ka lietavu dēļ nevar laukus nokult, viņiem rodas zaudējumi un lielākas izmaksas, tomēr šos zaudējumus un riskus apdrošinātājs vairs nesedz.”
Ar katru gadu zemnieku interese par sējumu apdrošināšanu palielinās. 85% no visiem sējumu apdrošinājumiem ir tieši pret ziemas riskiem (izsalšanu, slāpšanu), bet atlikusī daļa vairāk apdrošina rapsi pret krusu. “BTA” skaidro: “Katru gadu interese par sējumu platību apdrošināšanu pieaug par 20-30%. Pieaugot apdrošināto sējumu platībām, palielinās izmaksāto atlīdzību apjoms. Šogad par ziemāju postījumiem, proti, izsalšanu, esam izmaksājuši 200 000 eiro, un tagad par vasarāju sējumiem jau izmaksāti aptuveni 300 000 eiro.”
Latvijas Lauku konsultācijas centra augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis tomēr aicina zemniekus savus sējumus apdrošināt, jo, piemēram, tādā vasarā kā šī kompensācija lieti noderētu. “Protams, zemniekiem pašiem jāseko līdzi, uz kādām programmām, modeļiem vai nosacījumiem tie piekrīt, parakstot polisi, taču, ņemot vērā, ka pieejams arī valsts atbalsts, varētu vēlēties lielāku zemnieku aktivitāti. Pirms parakstīties, katram saimniekam līgums jāpārlasa un jāizspriež, vai kompensācijas nosacījumi ir skaidri un saprotami. Vēl arvien ļoti maz zemnieku sējumus apdrošina, varētu vēlēties vairāk, tomēr tie, kas to uzsākuši, apdrošināšanu turpina. Precīzi, cik tādu zemnieku ir, pateikt nevaram, jo šādu datu nav. Ir dārgākas un lētākas programmas, izvēlas, kā pierasts, lētākās, taču arī tas ir labāk nekā neapdrošināt nemaz,” teic O. Balodis.
Savukārt “Durbes grauda” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča stāsta, ka jau vairākus gadus sadarbībā ar “LATRAPS” Kurzemes zemniekiem piedāvā apdrošināt savus sējumus pie vācu kompānijas “Vereingte Hagel”. “Nevaru teikt, ka sējumu apdrošināšana būtu gājusi plašumā, taču daži zemnieki sējumus apdrošina jau trešo un ceturto gadu un ar šo apdrošināšanas kompāniju ir ļoti apmierināti. Ņemot vērā, ka Latvijas vasaras katru gadu saimniekiem sagādā pārbaudījumus, arī kompensācijas viņi saņem regulāri, un līdz šim aizķeršanās nav bijusi,” tā S. Bēča.
Komentāri