Amatas novads ir bagāts ar muižām. Meijermuiža, Kārļu, Ieriķu, Drabešu muiža. Tikai pirmās divas līdz šodienai saglabājušas nosaukumus.
“Nav mūsu muižām paveicies ar likteni. Drabešu muižā ir internātskola, Kārļu muižā sākusies rosība, bet Ieriķu un Meijermuiža ir kā tādas bārenītes,” atzīst domes priekšsēdētāja Elita Eglīte.
Meijermuiža atrodas Cēsu pievārtē. Visticamāk, ka ne viens vien pārliecināts, ka tā ir pilsētas nomale, jo tepat atrodas Ozolkalns. Meijermuižā un tās tuvākajā apkārtnē dzīvo aptuveni 120 cilvēki.
Te strādā vairākas kokapstrādes firmas – zāģētava, galdniecība, kokmateriālu impregnēšanas ražotne, jo savulaik Meijermuižā darbojās starpsaimniecību meža kombināts. Teritorijas plānojumā pieņemts, ka Meijermuižā arī nākotnē varētu attīstīties uzņēmējdarbība.
“Meijermuižā problēmu netrūkst,” saka domes deputāts Juris Suseklis. Ilgus gadus viņam Meijermuižā bija firmas bāzes vieta. Darbu tajā patlaban deputāts apturējis. Juris vairākkārt uzsver, ka te ir savējais, šī gala deputāts, un viņam rūp gan šī vieta, gan te dzīvojošo ikdienas apstākļi.
Meijermuižas daudzdzīvokļu mājās dzīvokļi lielākoties privatizēti par pajām. Pašvaldība savai ēkai “Meijermuiža 2” pērn uzlika jaunu jumtu. Centrā ierīkots apgaismojums, paredzēts uzstādīt vēl vairākas laternas.
“Līdz tuvākajai autobusu pieturai Cīrulīšos jāiet divi kilometri. Vairākkārt esam runājuši ar “CATA”, bet kamēr dubļains ceļš, autobusa nebūs. Vieta autobusa pieturai jau ir iezīmēta. Atliek cerēt, ka drīzumā Cīrulīšos autobusa pietura būs pie jaunuzceltās daudzdzīvokļu mājas, tad arī Meijermuižas iedzīvotājiem būs tuvāk, ” stāsta Juris Suseklis un piebilst, ka Amatas novada dome ceļa remontu gribētu veikt, bet tā daļa ir Cēsu domes pārziņā, kura vismaz tuvākajā laikā neko neplāno. Tad nu jocīgi izskatītos, daļa ceļa laba, posms – neizbraucams. “Žēl cilvēku, kuri no rīta dodas uz darbu, skolu vai Cēsīm, un viņus nošķiež ar dubļiem. Diemžēl tāds tas ceļš ir,” domās dalās deputāts.
Viena no Meijermuižas aktuālām problēmām – attīrīšanas iekārtas. Kanalizācija plūst gravā un vasarās tuvākajā apkārtnē jūtams ne tas patīkamākais aromāts. Arī par to sakārtošanu novada dome nav aizmirsusi.
Lai gan māju iedzīvotāji pavasaros un rudeņos rīko apkārtnes sakopšanas talkas, zem simtgadīgajiem ozoliem, pie pussabrukušajiem šķūnīšiem nebūt nevalda kārtība. Kāds nolicis izgulētu dīvānu, cits kā relikvijas glabā sarūsējušus auto, vēl kāds nomet atkritumus, kur pagadās… “Iedzīvotājiem ir jāgādā par kārtību. Ja tuvākajā laikā nekas nemainīsies, pašvaldība būs barga. Katram sava dzīvesvieta, sava durvju priekša ir jāsakopj,” atgādina domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, sarunājoties ar vietējiem iedzīvotājiem.
Savulaik klusa vieta pie Cīrulīšiem, bet nākotnē, kā pārliecināts Juris Suseklis, te nebūs laukumiņa, kur nav mājas. “Te zeme ir ļoti dārga. Cilvēkus piesaista skaistā apkārtne un pilsētas tuvums. Neesmu saticis nevienu, kurš no šejienes gribētu pārcelties uz pilsētu. Braucot uz Meijermuižu, jau var redzēt pāris jaunas privātmājas, tuvāk Pētera ielai drīzumā būs vēl kādas 20,” nākotni iezīmē Juris Suseklis un piebilst, ka viņu interesē šīs vietas, muižas vēsture. Diemžēl Meijermuižā vairs nav neviena, kurš te būtu dzīvojis pirmskara laikā. “Ir nostāsti, ka te vāciešiem bijušas medikamentu noliktavas. Kad savā teritorijā raku stabus, pēc pusotra metru viss šūpojās kā purvā. Runā, ka tur, kur darbnīcas, bijis pagrabs, kur zāģētava – bijis dīķis. Kā bijis patiesībā, gribas uzzināt,” saka deputāts.
Deviņdesmito gadu vidū uz Meijermuižu atbraucis tās bijušā īpašnieka radinieks. Taču neviens nav pierakstījis nekādus datus par šo cilvēku, nemaz nerunājot par viņa atmiņām. “Es būtu ļoti pateicīgs, ja kāds varētu kaut nedaudz pastāstīt par Meijermuižas pagātni. Katrs sīkums ir svarīgs, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm,” uzsver Juris Suseklis un aicina atsaukties gan bijušos Meijermuižas iedzīvotājus, gan tos, kam varbūt saglabājušās kādas fotogrāfijas.
Komentāri