Gandrīz nedēļu Cēsīs viesojās Vācijas sadraudzības pilsētas Ahimas delegācija. Izglītības, kultūras un sociālās jomas speciālisti atzinīgi vērtēja mūsu pilsētas attīstību.
“Esmu ļoti pārsteigts, ka pilsēta, kurā dzīvo vien 18 tūkstoši iedzīvotāju, var piedāvāt tik daudz kultūras iespēju un pat vēlas kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tas ir fenomenāli,” iespaidos par mūsu pilsētā redzēto un piedzīvoto dalījās Ahimas rajona avīzes redaktors Manfreds Brodts, kurš līdzīgi kā vairāki no astoņiem delegācijas dalībniekiem Cēsis apciemoja pirmoreiz. Taču uzreiz viesi bija pamanījuši, cik mūsu pilsēta ir ziedoša, ka vienuviet aplūkojami daudzi vēsturiskie objekti un pilsēta iet tūrisma attīstības ceļu. Ahimiešus gandarīja pašvaldības uzņēmība vienlaikus realizēt vairākus pilsētas attīstību apliecinošus projektus, ceļot jaunu bērnudārzu un realizējot vērienīgu kultūras centra pārbūvi.
Šīs vizītes mērķis gan bija cits – izzināt kopīgo un atšķirīgo, vērtējot izglītības, kultūras un sociālo sfēru.
“Pateikt, kas ir labs, kas slikts, pēc tik īsa apciemojuma nav iespējams. Mēs un cēsnieki esam likuši atšķirīgus uzsvarus kultūras centra darbam. Pie mums tas vairāk ir centrs, kurā darbojas sabiedriskās organizācijas, interešu grupas un apvienības. Tāpat tiek rīkoti koncerti un izstādes, bet mēs nepiedāvājam klasisko mūziku, folkloras pasākumus,” stāstīja Ahimas kultūras nama līdzstrādniece Silke Tomasa. Nopietnos salīdzinājumos neieslīga arī Ahimas izglītības darba speciālisti, vien atzina, ka grūti iedomāties, ka bērnudārzi viņiem būtu atvērti no septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā, jo bērnu mammas var atļauties būt nodarbinātas vien dažas stundas dienā.
Ahimas viesiem bija iespēja Cēsīs apmeklēt gan 2. pamatskolu, lai novērtētu, cik prasmīgi, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, darbojas mācību iestāde. Viesi pabija arī Cēsu 3. pirmsskolas izglītības iestādē. Viņi priecājās, cik interesanti organizēts grupu darbs, bet tajā pašā laikā nesaprata Latvijas praksi- trīs mēnešu brīvlaiks skolēniem, slēgti bērnudārzi vasaras mēnešos. Viņiem skolas nestrādājot vien sešas nedēļas, bet bērnudārzi – trīs.
Vācu pusei ļoti patika Cēsu centrālās bibliotēkas piedāvājums. Vāciešiem nācās atzīt, ka viņu bibliotēkā ir trīs reizes mazāk grāmatu, jo vietā nākušas modernās tehnoloģijas. Viņi uzsver, ka aizvien ciešāk jāsadarbojas ar skolām un ģimenēm, lai bērni iepazītos ar bibliotēkas iespējām un vispār vērtu tās durvis.
“Mēs rīkojam dažādus pasākumus bibliotēkā un skolās, lai bērnus ieinteresētu grāmatu lasīšanā. Rīkojam vasaras nometnes un bibliotēku nakts pasākumus, lai bērni var lasīt grāmatas un pavadīt jaukus vakarus kopā ar iemīļoto grāmatu varoņiem. Pie mums ir moderni teikt, ka lasīšana atkal ir modē, un par to pārliecināt ģimenes un bērnus jau pirmsskolas vecumā,” uzsvēra Ahimas pilsētas bibliotēkas vadītāja Heike Pflugnere un arī atzina, ka vācieši nevar lepoties ar lielām personiskajām bibliotēkām pašu mājās, jo informāciju tehnoloģijas pamazām ir izkonkurējušas tradicionālos grāmatu sējumus.
Viesi sešu darba dienu laikā apmeklēja arī Cēsu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūru, priecājās, ka par bērnu veselību runā arī ārpus ģimenes un mācību iestādēm, bija arī Cēsu bērnu un jauniešu izglītības un veselības centrā un piedalījās dažādos kultūras pasākumos.
“Es zināju, ka latvieši daudz dzied, dejo, zināju, ka dziļas ir folkloras tradīcijas un te ir ļoti skaista daba,” sacīja Silke Tomasa, un viņas kolēģi papildināja: “Cēsis mums parādīja un izstāstīja, ka tās tas tiešām ir.”
Vizītes laikā viesi apmeklēja arī Cēsu Mākslas festivāla pasākumus, noskatījās baleta ”Žizele” izrādi, noklausījās koncertu sv. Jāņa baznīcā. Vēl vācieši apmeklēja viesu namu ”Rakši”, piedzīvojumu parku ”Ozolkalns”, bunkurus rehabilitācijas centrā ”Līgatne” , Zvārtes iezi un viesojās pie tēlnieka Matiasa Jansona viņa darbnīcā ”Siļķēs”.
Komentāri