Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu depo telpās darbu sācis VUGD 112 Cēsu zvanu centrs. Atklāšanas ceremonijā piedalījās daudzas valsts amatpersonas.
Lai paātrinātu un uzlabotu sabiedrībai sniedzamo operatīvo dienestu pakalpojumu pieejamību, kā arī nodrošinātu vienota zvanu kontaktu centra funkcionalitāti valstī, jau pirms vairākiem gadiem tika pieņemts lēmums virzīties uz vienotas kontaktu centra platformas īstenošanu. Līdz šim Latvijā darbojās pieci 112 zvanu centri, viens katrā reģionā, Vidzemes zvanu centrs atradās Valmierā. Jaunā sistēma paredz, ka valstī ir trīs zvanu centri – Cēsīs, Jelgavā un Rīgā. Cēsu zvanu centrs jau sācis darbību, Jelgavā to atklās gada nogalē, Rīgā – nākamajā gadā.
Idejas, ka Cēsīs varētu atrasties šāds zvanu centrs, izskanēja jau tad, kad ekspluatācijā tika nodots jaunais VUGD depo, jo telpas bija piemērotas. Tomēr, kā atklāšanā atzina vairāki runātāji, projekts bijis ļoti lēns, prasījis gandrīz desmit gadus. Vairākkārt licies, ka tas beigs pastāvēt, tomēr vienmēr kāds uzturējis ieceri dzīvu, un beidzot tā nonākusi pie rezultāta. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzrunā atgādināja, ka regulāri taujājis par šī procesa virzību un tagad esot gandarījums, ka tas beidzot realizējies.
112 zvanu centrs būs nozīmīgs pienesums pilsētai, novadam arī darbavietu ziņā. Kā pastāstīja VUGD Vidzemes reģiona zvanu centra priekšniece Inga Veinberga, Cēsu zvanu centrā plānotas 48 darbavietas, jau strādā 27 darbinieces: “Šobrīd lielākā daļa, aptuveni divas trešdaļas, ir cēsnieces, pārējās brauc no Valmieras, Siguldas, Rūjienas. Arī turpmāk uzsvars tiks likts uz vietējiem spēkiem, vēl četras darbinieces ir sagatavošanas procesā, notiek viņu apmācības.”
I. Veinberga stāsta, ka jaunajās telpās jūtoties labi, tās ir plašas un gaišas. Valmierā darba telpas sen kļuvušas par šaurām, tur bija tikai piecas darba vietas, Cēsīs – 14, un plānots, ka vienā maiņā strādās 11 dispečeri.
“Ja radīsies sarežģīta operatīvā situācija, piemēram, izcelsies liela vētra, būs iespējams piesaistīt papildu dispečerus brīvajās vietās. Rezerves vietas ļaus reaģēt arī situācijā, ja kādā darba vietā radīsies problēmas ar iekārtām. Dispečers varēs pāriet uz brīvo vietu, kamēr tiek novērstas problēmas. Tagad varēsim arī pilnvērtīgāk, operatīvāk apmācīt jaunās darbinieces, jo mācības notiek reālā vidē, topošajam darbiniekam vērojot, kā strādā pieredzējušie dispečeri,” stāsta I. Veinberga.
Taču mainās ne tikai 112 zvanu centra atrašanās vieta, bet, kā atklāšanas pasākumā uzsvēra daudzi runātāji, jaunā digitālā zvanu centra darbības sistēma ļaus pakalpojumu sniegt jaunā līmenī. VUGD priekšnieka pienākumu izpildītājs Intars Zitāns skaidroja, ka, sniedzot palīdzību jebkāda veida negadījumā, svarīgas ir sekundes, bet tās iespējams iegūt, tikai uzlabojot pakalpojuma kvalitāti. Jaunā zvanu centru darbības sistēma ļaus iegūt šīs sekundes un, iespējams, arī glābt dzīvības.
Eiropā vienotais operatīvais tālrunis 112 sāka darboties 1991.gadā, Latvijā – no 1997.gada. Taču darbu turpina arī citu operatīvo dienestu – Valsts Policijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) – zvanu centri, un līdz šim katrā no tiem saņemto zvanu pieņemšana un apstrāde atšķīrās. Ieviešot vienotā kontaktu centra platformu, būtiski tiks mainīta zvanu saņemšanas un resursu vadības struktūra.
VUGD Operatīvās vadības pārvaldes Zvanu apstrādes un resursu vadības nodaļas priekšnieks Hermanis Plisko skaidro, ka izmaiņas paredz Latvijā ieviest divu līmeņu 112 ārkārtas palīdzības izsaukumu apstrādes modeli: “Kontaktu centra dispečeri saņems iedzīvotāju ziņojumus un apstrādās saņemto informāciju, atsijājot zvanus, kur nav nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība. Tālāk ar jaunās vienotās operatīvo dienestu resursu vadības sistēmas palīdzību informācija par notikumiem vienlaicīgi tiks nodota visiem notikumā iesaistāmajiem dienestiem. Tas ir būtisks laika resursa ietaupījums – dispečeri vairs nezvanīs, piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības dispečeriem, lai informētu par ugunsgrēku un mediķu nepieciešamību notikuma vietā. Iedzīvotāju zvani vairs netiks pāradresēti citam operatīvajam dienestam, ja, piemēram, nepieciešama tikai Valsts policijas palīdzība. Agrāk cietušais vispirms visu izstāstīja 112 dispečeram, kurš, saprotot lietas būtību, zvanu pārvirzīja uz Valsts policijas zvanu centru, un cilvēkam atkal nācās stāstīt visu no sākuma, kas un kāpēc. Jaunajā sistēmā dispečers uzreiz redzēs, kur cilvēks atrodas, noskaidros, kas viņš ir un kas noticis, un informācija uzreiz nonāks Valsts policijā. Tādējādi tiks novērstas arī situācijas, ka zvana pāradresācijas laikā pārtrūkst savienojums un kavējas palīdzības saņemšana.”
Vienotā operatīvo dienestu resursu vadības sistēma nodrošinās arī ātru savstarpējo informācijas apmaiņu par notikumu un resursu vadību – tiešsaistes režīmā visi iesaistītie operatīvie dienesti varēs sekot līdzi notikumu attīstībai.
Komentāri