Noslēdzies desmitais Cēsu Mākslas festivāls, kas mēneša garumā piedāvāja 22 vizuālās mākslas, mūzikas, kino un teātra mākslas pasākumus, kurus apmeklēja 14 000 skatītāju un klausītāju. Laikmetīgās mākslas izstādi Cēsu alus brūzī apmeklēja 4500, bet festivāla patrona SEB bankas piedāvāto izstādi – 3000 interesenti. Jubilejas festivāla centrālo notikumu, kas spoži izskanēja 6. augustā – Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” koncertiestudējumu Cēsu pils parkā, noskatījās 2500 skatītāji, informē Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja Egija Saļņikova.
“Desmitais festivāls nostiprināja pārliecību, ka mums ir sava publika, kas uzticas un nodrošina pilnas pasākumu auditorijas. Tik ātri kā šogad līdz šim biļetes nav bijušas izpārdotas ne uz koncertiem, ne Grand Prix skates teātra izrādēm, nemaz nerunājot par operas koncertiestudējumu, kur sēdvietas pilnībā beidzās jau labu laiku pirms pasākuma. Paldies apmeklētājiem par šo uzticību, tas mūs motivē strādāt tālāk! Esam guvuši arī jaunu pieredzi, ko nekur nevar iemācīties – šogad pirmo reizi 10 gadu laikā brīvdabas koncertuzveduma laikā uzlija lietus. Tas vienmēr bijis kā drauds ” bet ja nu lietus, ko tad…. “! Visu var atrisināt: izrādās publika zina, ka drošībai jāņem līdzi lietusmēteļi un lietussargus nelieto, savukārt mēs tagad zinām, kā no lietus pasargāt gan orķestri, gan solistus, un kā parkā izvietot skatuves, lai nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ izrāde nav pat jāpārtrauc. Bet pats galvenais: arī nākošgad festivāla programmā būs lielais operas koncertiestudējums, šo tradīciju esam izlēmuši paturēt katru gadu!” jubilejas festivālu vērtē festivāla direktors Juris Žagars.
Cēsu Mākslas festivāla neatņemama pamatvērtība ir laikmetīgā vizuālā māksla, un šogad tā bija apskatāma divās izstādēs. Kuratores Daigas Rudzātes veidotajā izstādē “Laikmetīgā ainava” apmeklētājiem bija iespēja apskatīt Latvijas mākslinieku Kristiānas Dimiteres, Ievas Epneres, Kristapa Epnera, Romana Korovina, Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Ingas Melderes, tekstu grupas “Orbīta”, Kriša Salmaņa un Annas Salmanes, Paulas Zariņas un Sergeja Davidova speciāli Cēsu Mākslas festivālam jaunradītus darbus. Otru izstādi “Nākotnes retrospekcija” bija sarūpējis festivāla patrons SEB banka sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un tajā bija skatāmi talantīgo jauno latviešu mākslinieku darbi.
Par “Laikmetīgo ainavu” Stella Pelše žurnālā “Studija” raksta šādi: “Cēsu Mākslas festivāla desmit gadu jubilejas izstādē skatītājiem tika piedāvāti īpaši pasūtīti darbi, kas nozīmēja garantēti jaunu pieredzi, nevis jau zināmu sasniegumu turneju provincē (…). Lai arī virknei darbu varēja salūkot kādus diskutablus aspektus, kopumā pasākums uzskatāms par izdevušos un uzmanības vērtu, iezīmējot Cēsis jau kā tradicionālu laikmetīgās mākslas pieturpunktu vasaras notikumu kartē.”
Jubilejas festivāla lielākais notikums bija amerikāņu komponista Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” koncertiestudējums Cēsu pils parkā.
“Protams, Cēsu pils estrādi nekādi nevar salīdzināt ar opernamu (lai gan apskaņošanai nebija ne vainas), taču Andra Pogas vadībā Latvijas Nacionālais orķestris darīja ļoti daudz, lai publika gūtu daudzmaz adekvātu priekšstatu par Gēršvina mūzikas kvalitātēm (…). Pats svarīgākais tomēr – uz Latviju ataicinātie amerikāņu viesmākslinieki nelika vilties. Sevišķi uzrunāja operas titulvaronis – Porgija loma Lestera Linča īstenojumā visas izrādes gaitā saistīja ar tembrālu izteiksmīgumu, vokālu stabilitāti, bagātīgu emocionālo izjūtu spektru. Līdzās atšķirīgas nianses un noskaņas ienesa baritona Rodnija Klārka uzstāšanās, tieši tāpat apliecinot spēju radīt muzikāli viengabalainu operas varoņa tēlu. Savukārt Džermeins Smits uzreiz pievērsa uzmanību ar grotesku raksturlomu, kuras pilnvērtīgā iedzīvinājumā, protams, nepieciešama arī vokālā meistarība, un tās solistam netrūka. Un, bez šaubām, operas izrāde nebūtu iedomājama bez Latonijas Mūras košā un valdzinošā soprāna tembra, kurš atbilstoši mūzikas rakstura maiņām plastiski izgaismojās gan lirisku, gan dramatisku pārdzīvojumu brīžos (…). Visbeidzot, “Porgija un Besas” koncertuzveduma uztverei nepārprotami nāca par labu režisora Viestura Kairiša spēja pat tik ierobežotos apstākļos panākt iespaidu par operas sižeta skatuvisko virzību. Sadarbībā ar kori un solistiem režisors pauda vairākas psiholoģiski trāpīgas atklāsmes un nelaida garām izdevību arī parādīt operas libretā iekodēto ironiju un humora izjūtu. Tas viss akcentēja Gēršvina mūzikas vēstījuma emocionālo dziļumu un daudzslāņainās dimensijas, ” vēsta Armanda Znotiņa (Latvijas Avīze) recenzija par Cēsu Mākslas festivāla koncertiestudējumu.
Otro gadu Cēsu Mākslas festivāls teātra cienītājiem piedāvāja GRAND PRIX skati, kuras ietvaros dažās nedēļas nogalēs bija iespēja noskatīties sezonas interesantākos skatuves darbus. Programmu veidoja teātra kritiķe un šī gada “Spēlmaņu nakts” balvas žūrijas komisijas locekle Silvija Radzobe un, viņasprāt, visas tajā iekļautās izrādes raksturo tas, ka par tām runā, raksta, strīdas, un skatītāju lielās intereses dēļ, biļetes jau ilgi uz priekšu ir izpārdotas. Tāpat notika arī Cēsu Mākslas festivālā – biļetes uz teātra izrādēm “kusa” visstraujāk. Piemēram, abu Nacionālā teātra izrāžu “Zēns” un “Ak, tētīt…” gadījumā skatītāju interese bija trīs reizes lielāka nekā pieejamo biļešu skaits. Tāpēc sadarbībā ar festivāla digitālo partneri LMT tika nodrošinātas abu izrāžu tiešraides un ar interneta starpniecību tās neklātienē noskatījās vairāk nekā 3500 cilvēku.
Komentāri