Ik gadu, tuvojoties ziemai, nākas dzirdēt vai lasīt dažādus viedokļus par putnu barošanu. Vai to darīt vai nedarīt, tas vispirms svarīgi pašiem barotājiem, jo mājiņas, groziņa vai paplātes piestiprināšana pie palodzes daudziem ir gluži kā nemainīga tradīcija.
Uzrakstīt par putnu barošanu rosināja kāds šķietami smieklīgs ieraksts sociālās saziņas vietnē “Twitter”: “Kā dabūt prom no barotavas stulbos zvirbuļus un zīlītes un pievilināt normālus putnus? Vienugad man nāca svilpji, dižknābji, dzilnīši, ķivuļi, zaļžubītes, zilzīlītes… Bet neatceros, ar kādu superbarību tie papagaiļi tika pievilināti.”
Patiesība ir vienkārša – barotavu apmeklēs tās putnu sugas, kas uzturas tuvumā. Pilsētā, kur blakus nav parka, bagātīgu stādījumu, uz pusdienām ieradīsies tikai lielā zīlīte, zilzīlīte, mājas zvirbulis, iespējams, arī mājas balodis.
Daudz atkarīgs ne tikai no atrašanās vietas, bet arī no barības dažādības, tāpēc vietās, kur tuvāk putniem dabiskā vide – dārzi, alejas, parki, mežs -, ciemosies vairāk nekā desmit dažādas sugas. Ja rudenī, dārzu kopjot, apzināti atstāsiet šur tur nenovāktus augus, tas būs cienasts. Lai varētu ar binokli vai jaudīgu fotoobjektīva lēcu piekļūt tuvāk putnu privātajai dzīvei, vērts ziemai saglabāt ogas dekoratīvajos krūmos, sēklas vīteņaugiem un daudzgadīgajām puķēm, arī graudzāles, dadžus, saulespuķes, kaņepes. Tas piesaistīs daudzus sēkliņēdājus, savukārt nenolasītas pīlādžogas, sasaluši āboli vilinās melno meža strazdu, mājas strazdu un plukšķi. Novērojumu sarakstā jums būs arī pelēkā zīlīte, purva zīlīte, dzilnītis, dižknābis, sīlis, dižraibais un vidējais dzenis, lauku zvirbulis, zaļžubīte, ķivulis un pelēkā dzilna.
Sākoties aukstākam laikam, tuvojoties putenim, nāksies turēt uz palodzes “Putnu sugu noteicēju”, jo var gadīties patiesi retumi, kādi caurceļotāji vai ikdienā nesastapti spārnaiņi, piemēram, ziemas žubīte, ķeģis vai gaišais ķeģis, apodziņš, zīdastu bars.
Aizvadītajā ziemā kopā ar ģimeni novērojām 23 sugu putnus, bet daži vērotāji Latvijā lepojas ar gandrīz 30 redzētām. Kopš novembra sākuma šogad pie barotavas bijuši jau 16 sugu pārstāvji, kas, protams, nav objektīvs skaitlis, jo ne vienmēr kāds no mājiniekiem gadās pie loga un paspēj ciemiņu atpazīt.
No biologa viedokļa putniem ikgadējā cilvēku labdarība rada ērtu un neapdraudētu iespēju tikt pie ēdiena, taču patiesībā mazie spārnaiņi kopš senseniem laikiem iztikuši bez papilduztura, pielāgojušies ziemas skarbumam. Ja reiz esat sākuši, tad svarīgi turpināt barošanu līdz pavasarim, kamēr nokūst sniegs un gaisa temperatūra pakāpjas virs nulles. Noteikti neaizmirstiet papildināt krājumus lielā salā, arī kad saputināts daudz sniega. Dabā pieejamās barības daudzums ziemas sākumā vēl ir pietiekams, taču ar laiku sarūk, jo līdz februārim ir apēsti kukaiņi, kas slēpās spraugās zem mizas, nav vairs atrodama augu barība: sēklas, ogas, āboli un cits. Pavasarim tuvojoties, nežēlīgā dabiskā izlase nodrošina tikai stiprāko un veselīgāko indivīdu izdzīvošanu.
Ko iesākt, ja barotavas mazākos apmeklētājus traucē lielie putni – žagatas, vārnas, kovārņi, kaijas, baloži -, kuri ziemā spēj barību sameklēt paši, kā arī kaimiņu kaķi? Noteikti jāizvēlas tāda ēdnīcas konstrukcija un novietojums, lai “lielie” netiktu klāt, nevarētu iespraukties, tupēt uz jumtiņa vai kādā tuvējā zarā, uzlēkt vai ieķerties ar nagiem, kā arī lai sēkliņas un cita barība nebirtu zemē.
Barotavas ieejas izmēriem nevajadzētu pārsniegt sešus līdz septiņus centimetrus. Jārūpējas, lai apkārtnē nebūtu vaļējas komposta vai atkritumu kaudzes, kas pievilina “lielos” un notur interesi par šo vietu. Dažādus barotavu tehniskos risinājumus savā mājaslapā piedāvā Latvijas Ornitoloģijas biedrības speciālisti. Padomu var jautāt arī vietējiem putnu vērotājiem. Ir modeļi nelielām barotavām, ko var piestiprināt pie pakešu logiem.
Putnu ēdienkartē varat piedāvāt gan nesālītu speķi vai veikalā pirktos maisījumus, sēklu bumbiņas un kaltētu saulespuķu galvu saišķī. Derēs arī auzu pārslas, prosa, linsēklas, ķirbju un saulespuķu sēklas, zemesrieksti, rozīnes, kviešu un miežu putraimi, polenta. Ieteicams graudus un sēklas samaisīt ar cūku taukiem, iepildīt kādā trauciņā, jo tad barību neizpūtīs vējš un neizšķaidīs negausīgākie ēdāji. Parasti cienastu šķiro zvirbuļi un dzilnīši, pārējie putni ņem pa graudiņam, pa kripatiņai.
Vislabāk iebērt barību agri no rīta, vispirms iztīrot sniegu, putnu mēslus un tukšās sēklu čaumalas. Ornitologi iesaka vilkt cimdus, jo ir putnu slimības, ar kurām var inficēties gan citi spārnaiņi, gan arī cilvēki.
Pašu rokām no vienkāršiem materiāliem var izgatavot barotavu, kura iekarama kokā vai nostiprināma pie loga un nebūs ērta lielajiem putniem. Der vismaz litra tilpuma plastmasas pudeles, arī tukšas piena vai sulas tetrapakas, kam no divām pusēm izgriež lodziņus, kur putni var piekļūt barībai. Pakas augšpusē vai pudeles korķī izveido caurumu, iever auklu un piesien, kur nepieciešams.
Komentāri