Valsts ģimnāziju konferencē Cēsīs akcentē problēmjautājumus izglītībā

“Problēmas un grūtības, ar ko ikdienā cīnāmies, visiem jau ir tādas pašas, tādēļ ir vērtīgi pa laikam satikties, lai saprastu, ka neesam vieni ar tām,” priecīga satikt kolēģus no citu pilsētu ģimnāzijām piektdien, 19.septembrī, Cēsu Valsts ģimnāzijā notiekošajā konferencē “FĢimnāzija – sākuma platforma uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā” bija Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Inese Bandenie­ce. Prieku satikties un noklausīties astoņu lektoru stāstīto “Druvai” pauda arī citi dalībnieki.

Kā paskaidroja Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) direktores vietniece metodiskajā jomā un konferences organizatore Dace Baltiņa, kopumā pasākumā piedalījās aptuveni 80 vadības pārstāvji un skolotāji no 21 Valsts ģimnāzijas. Šādas tikšanās ir tradicionālas katru gadu, konferencē izlozē, kur notiks nākamā. Iespēju rīkot valsts ģimnāziju tikšanos 2026.gadā ieguva Jūrmalas Valsts ģimnāzija.

D.Baltiņa pastāsta, ka CVĢ šāda formāta konferenci, kurā tikās valsts ģimnāzijas, rīkoja pirmo reizi. “Līdz šim CVĢ Re­ģionālais metodiskais centrs sadarbojās ar citām ģimnāzijām un institūcijām, organizējot tālākizglītības seminārus un praktiskās darbnīcas dažādu mācību priekšmetu skolotājiem un audzinātājiem. To turpinās arī turpmākajos gados,” atzīst D.Baltiņa.

Konferencē par Valsts ģimnāziju vietu izglītības sistēmā, nodrošinot darba tirgus prasībām atbilstošus speciālistus, runāja Al­dis Baumanis, Dr. paed., ilggadējs SIA “Biznesa augstskola “Turība”” rektors, ilggadējs Pri­vāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs, SIA “Biznesa augst­skolas “Turība”” valdes priekš­sēdētāja vietnieks, Attīstī­bas padomes priekšsēdētāja vietnieks. Viņa profesionālā darbība veltīta stratēģiskajiem un pārstāvniecības jautājumiem, viņš aktīvi darbojas mediju telpā, regulāri pauž viedokli par augstākās izglītības vietu un kvalitāti Latvijā un pasaulē, par augstskolu prestižu sabiedrībā, par izglītības un uzņēmējdarbības sadarbības problēmām un izglītības sistēmas attīstību.

Arī konferencē A.Baumanis pauda, viņa paša vārdiem sakot, reālistisku skatījumu uz izglītības līmeņa nākotnes perspektīvām Latvijā. “Tas, kas Latvijas izglītības sistēmā ir gājis mazumā jeb palicis problemātiskāks salīdzinājumā, piemēram, ar laiku pirms dažām desmitgadēm, ir mācību procesa organizācija. Klasisks piemērs: ja mēs mainām programmas kā tagad, piemēram, ar “Skola 2030”, tad klasiski ir tā, ka vispirms ir programma, tad ir mācību grāmata un patiesībā pat reizē ar mācību grāmatu ir metodiskie norādījumi skolotāju sagatavošanai. Un tad seko ieviešana. Bet ja mēs matemātikā vispirms sākam ar ieviešanu, tad lipinām programmu, pēc tam domājam, kur dabūt grāmatu un tikai tad cenšamies atrast, kas ar to visu strādās, tad rodas problēmas. Es teiktu, ka varbūt ir vajadzīga mazāka, bet sistēmiski domājoša augstākā ierēdniecība, kas nodarbojas ar šo pašu programmu maiņu.”

Toties Ingūna Jurgelāne-Kaldava konferencē runāja par loģiku un loģistiku jauniešu un darbadevēju skatījumā. Ingū­na Jurgelāne-Kaldava ir Rīgas Teh­niskās universitātes Inženier­ekono­mikas un vadības fakultātes asociētā profesore, vadošā pētniece, studiju virziena “Transporta pakalpojumi” direktore. Viņas pārziņā ir arī vairākas studiju programmas: “Loģistika”, “Uz­ņē­mējdarbības loģistika”, “Loģistika un piegādes ķēdes drošība”, “Starptautisko ekonomisko sakaru vadīšana”. I.Jur­gelāne-Kalda­va aktīvi darbojas nozarē, ieņemot tādus amatus kā Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Transporta un loģistikas nozares ekspertu padomes priekšsēdētāja vietniece, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Pakal­pojumu padomes locekle, biedrības “Sievietes transportā” valdes locekle, Latvijas nacionālā kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas prezidente, Starptautiskā kravu ekspeditoru asociāciju federācijas loģistikas un piegādes ķēdes studiju programmu licencēšanas eksperte. Viņa ir arī LDDK Rīgas Valsts tehnikuma konventa locekle. Ingūna Jur­gelāne-Kaldava ir viena no autorēm grāmatai “Ekonomiskā statistika” un digitālajam mācību materiālam “Loģistikas procesu pamati”. Viņa regulāri piedalās Valsts izglītības satura centra loģistikas studiju programmu un eksāmenu satura izvērtēšanā. “Druvai” Ingūna Jurgelāne-Kal­dava atzīst: “Grūti tā noraksturot, kādi ir jaunieši, kas atnāk pēc vidusskolas posma beigšanas studēt tālāk. Es teiktu, ka viņi ir ļoti dažādi. Daudz ir atkarīgs no tā, ar kādu mērķi jaunietis atnāk mācīties augstskolā. Ir tādi, kas atnāk, jo mamma liek, bet ir arī ļoti mērķ­tiecīgi, kam, piemēram, vecāki darbojas uzņēmējdarbībā. Šie jaunieši jau redz savu pienesumu ģimenes biznesā nākotnē.”

Par lielākajiem trūkumiem izglītības sistēmā profesore sauc nemitīgās reformas. “Es vispār apbrīnoju tos, kas Latvijā strādā izglītības sistēmā, tajā skaitā arī sevi, jo mēs nepārtraukti pārorientējamies un piedalāmies sapulcēs, kurās tiek skaidrots, kā mēs tālāk strādāsim, ko atkal jaunu ieviesīsim. Tas, manuprāt, ir tas grūtākais. Turklāt mēs ar šīm pārmaiņām visu laiku raustām arī bērnus,” spriež I. Jur­gelāne-Kaldava.
Savukārt Normunds Bergs, AS “SAF Teh­nikas” valdes priekšsēdētājs, konferencē pievērsās tematikai “Vai, skatoties ekrānā, var iemācīt strādāt ar rokām jeb kādu inženieri sagaida industrija”. Nor­munds Bergs ir elektronikas un IT jomu uzņēmējs, ilggadējs Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents, kā arī LTRK padomes loceklis un Elektronikas pētījumu centra LEO valdes priekšsēdētājs. Bijis Ministru prezidentes Laimdotas Strauju­mas padomnieks IT jomas jautājumos, TZO kavalieris. Regulāri pauž viedokli Latvijas plašsaziņas līdzekļos par globālās un vietējās ekonomikas jautājumiem, izglītības un uzņēmējdarbības mijiedarbības problēmām un tautsaimniecības attīstību, klimata pārmaiņām, drošības jautājumiem. AS “SAF Tehnikas” ir meitasuzņēmumi Āzijā un citur pasaulē. Uz­ņē­muma produkti tiek pārdoti vairāk nekā 60 valstīs.

Pēc lekcijas, lielu tiesu veltītas mūsdienu tehnoloģijām, Normunds Bergs “Druvai” pau­da: “Runājot vispārīgi, jāatzīst, ka Latvijā ir slikta stratēģija izglītībā. Nevar runāt par izglītības sistēmu, kas ir slikta vai laba. Var un vajag runāt par skolām, kas ir sliktas vai labas, par augstskolām, kas tādas ir, par mācību programmām, kas ir vai nav veiksmīgas. Ja kaut ko slavē vai kritizē, ir jāspēj nosaukt to lietu vārdā.”
N.Bergs kā būtisku Latvijā akcentē mazo skolu jautājumu. “Latvijā ir unikāla lieta – mazo skolu sadrumstalotība un tas fakts, ka beidzot ir jāatzīst dzīves reālijas – tas, ka bērnu ir daudz mazāk, un tas, ka mazā skolā nekādi nav iespējams iedot to izglītības kvalitāti, ko var iedot lielā! Ir jāatceras, ka daba vienmēr būs stiprāka par tevi. Jo cilvēki spītīgāk tam turēsies pretī, jo dārgāk tas maksās, jo vairāk tiek nodarīts pāri bērniem. Tas ir līdzīgi kā ar doktorātiem laukos – ir taču apmēram skaidrs, cik ārstu vai medicīnas personāla vajag uz simts iedzīvotājiem. Kad mēs domājam par tādu abstraktu veidojumu kā valsts, mēs tās vienkāršās patiesības aizmirstam. Mēs dzīvojam tajā tradīcijā, sakot, ka šeit taču simts gadus ir bijusi skola, bet aizmirstam, ka situācija tagad ir pavisam cita,” teic N.Bergs.

Konferencē valsts ģimnāziju pārstāvjus uzrunāja arī LTRK prezidents Aigars Rostovskis, uzsverot, cik nozīmīgi ir jauniešiem skolā apgūt ne tikai zināšanas, bet arī prasmes, māku komunicēt un sadarboties. Par skolas vadītāja darbu 21.gadsimtā runāja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Atis Egliņš-Eglītis. Pēc konferences cēsnieki viesiem bija sagādājuši dzīres Cēsu viduslaiku pilī.

Kolēģu uzņemšanai bija gatavojusies visa Cēsu Valsts ģimnāzija. Aktu zāle bija rotāta grezniem rudens ziediem. Katru dalībnieku sagaidīja īpaši gatavots novēlējums, kas bija pievienots pasākuma programmai. Konfe­ren­ci ievadīja skanīgas dziesmas.

D.Baltiņa atzina, ka par veiksmīgo pasākumu noteikti jāsaka paldies visai radošajai darba grupai. “Darba grupā bija A.Bartu­šēvica, A.Šābele, M.Priede . Iesaistījās CVĢ Skolēnu dome, vokālais ansamblis, ko vada A.Bartušēvica. Paldies skaņu un IT operatoriem I.Jirgensonam un I.Lapsiņai, vides noformējuma veidotājai V.Stīpniecei,” par iesaistīto palīdzību konferences organizēšanā pateicīga ir Dace Baltiņa, uzsverot, ka iesaistījās ne tikai pedagoģiskie, bet arī citi ģimnāzijas darbinieki.