Eiropas Kosmosa Aģentūras organizētajās sacensībās “CanSat”, ko Latvijas līmenī rīkoja Cēsu Kosmosa izziņas centrs, piedalījās astoņas vidusskolas klašu komandas, katra izveidoja savu satelīta modeli, kas pēc lieluma nepārsniedz dzēriena bundžiņas izmēru.
Tā kā skolēniem darba veikšanai tika doti seši mēneši, gandrīz katrai komandai bija izdevies savu satelīta modeli arī pabeigt. “Būtībā jaunieši savus satelīta modeļus būvēja turpat skolas solā. Pat ja šķiet, ka satelīts nevar būt tik mazs, jauniešu darbs pierādīja, ka pat tik nelieli satelīti reāli funkcionē – ar sensoriem, ar signālu pārraidīšanu,” par jauniešu dalību projektā stāsta Cēsu Kosmosa izziņas centra izglītības programmas vadītājs Jānis Urtāns.
Runājot par kosmosa tēmas izpratni sabiedrībā, J.Urtāns teic, ka projekta mērķis bijis parādīt, ka kosmoss nav tikai astronauti un lidošana izplatījumā, tēma ir ļoti plaša – tā ienāk mūsu ikdienā caur, piemēram, laikapstākļu prognozēm. “Eiropā “CanSat” kampaņa tiek organizēta jau četrpadsmit gadus, bet pie mums, Latvijā, šī bija pirmā reize. No astoņām komandām, kuras pārstāvēja visus valsts reģionus, darbojošos satelīta modeļus izdevās līdz galam pabeigt četrām komandām, bet par uzvarētāju kļuva Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas komanda “RoboQuick”. Latvijas mēroga fināla pasākums noritēja Cēsīs, Priekuļu lidlaukā,” stāsta J.Urtāns. Par skolēnu izvēlētajām satelīta lietošanas funkcijām viņš teic, ka lielākais uzsvars bijis uz dažādu atmosfēras apstākļu pētīšanu – ozona daudzums, UV starojums, gaistošie savienojumi, putekļu daļiņas, ziedputekšņi gaisā, tāpat arī interese bija par iespēju izpētīt nezināmas planētas vidi.
“Vienu šādu satelītu pārbaudījām tepat Cēsīs. Tas nolaižoties automātiski apgāžas uz sāniem, tiek iegūti dati par augsnes mitrumu, temperatūru, gaisa kvalitāti un citiem rādītājiem. Būtībā tāds mazs modelītis, ja nonāktu uz citas planētas, mums parādītu, vai tā ir vai nav apdzīvojama.”
Lai arī satelīta modeļa izveidošana izklausās sarežģīta un zināšanas ir nepieciešamas, J.Urtāns atzīst, ka pamatos pietiek ar skolā iegūto. Komandās bija četri līdz seši dalībnieki, un katram komandas loceklim atšķirīgi uzdevumi. Piemēram, ļoti svarīga loma esot tieši tam, kurš ir atbildīgais par publicitāti. “Ir svarīgs zinātniskais pētniecības gars, tomēr, pat ja esi izcila atklājuma autors, bet par to neuzzina citi, tad no tā nav nekādas jēgas. Tādēļ šajā projektā liels uzsvars bija prasmei komunicēt, prezentēt un publiskot savus panākumus un idejas,” tā Kosmosa izziņa centra pārstāvis.
Jautāts, vai kosmosa tēma ir tuvāka puišiem vai meitenēm, J.Urtāns atzīst, ka nav tā, ka komandās bijuši vienīgi zēni. “Kopumā statistika rāda, ka šajās jomās aptuveni 20% ir meitenes, nevar sacīt, ka tēma domāta tikai un vienīgi puišiem,” smaidot atzīst J.Urtāns, piebilstot, ka katrā komandā ir vajadzīgs inženieris, dizainers, spēcīgs matemātiķis, fiziķis un PR speciālists.
Noslēdzošais pasākums pasaules līmenī norisinājās Līgo svētku nedēļā, no 20. līdz 25.jūnijam, Boloņas apkārtnē, Itālijā, uz kuru devās Latvijas līmeņa uzvarētāji – Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas komanda. Kopumā tur startēja 25 komandas no dažādām valstīm, tai skaitā no Vācijas, Spānijas, Kanādas. “Jaunieši lielāko daļu laika pavadīja telpās, gatavojot savu CanSat satelītu tehniskajām pārbaudēm un citām lietām. Tad darbs bija jāprezentē žūrijai, pastāstot par to gan no tehniskās puses, gan par iecerētās misijas nolūkiem,” stāsta J.Urtāns. Kopumā viņš vērtē, ka tā ir lieliska pieredze jauniešiem, un, lai arī Valmieras komanda neieguva godalgotu vietu, tomēr uzkrātas vērtīgas zināšanas un paplašināts redzeslauks par STEM tēmām. “No žūrijas saņēmām atgriezenisko saiti, ka mūsu komandai, lai arī labas zināšanas, tomēr tās vairāk balstās uz standarta informācijas apguvi. Mūsu uzdevums būtu pieiet arī šīm STEM jomām radoši, veicināt jauniešos drošības sajūtu par inovatīvu, radošu domāšanu un nebaidīties ar savām idejām nākt klajā.”
Par saviem iespaidiem dalās arī Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas komandas pārstāvis Rolands Brēža, kurš nupat absolvējis skolas 12. klasi. “Kopumā jāsaka, ka mums bija ļoti interesanti. Tā kā projekts bija sešus mēnešus garš, fināla pasākums Itālijā bija tā ilgi gaidītā kulminācija,” priekā dalās R.Brēža. Viņš nekautrējas atzīt, ka visi no komandas jutušies pārsteigti par savu uzvaru Latvijas posmā, jo to patiesi neesot gaidījuši – lielas pieredzes tādās inženierlietās jauniešiem neesot bijis. “Lai arī visi pieci piedalāmies robotikas pulciņā, tomēr neko līdzīgu satelīta būvēšanai darījuši nebijām. Itālijā pavadījām piecas dienas, tajā laikā ieguvām daudz jaunu paziņu no ārvalstīm, visvairāk satuvinājāmies ar Spānijas un Vācijas komandām,” tā R.Brēža. Jaunietis smaidot teic, ka viņu komanda esot bijusi viena no septiņām, kurai nekas neesot nogājis greizi – viss process ritējis sekmīgi un bez aizķeršanās.
Komentāri