Rāmuļu pamatskolu plānots slēgt, to, tiekoties ar Vaives iedzīvotājiem, ceturtdien, 11.janvārī, teica Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis. Juridisks lēmums gan vēl nav pieņemts, Rāmuļu skolas darbības izbeigšana paredzēta konceptuālajā ziņojumā par 14 novada skolām, kurās iecerētas pārmaiņas. Ziņojumu tās pašas dienas rītā bija atbalstījusi deputātu Izglītības un sociālo lietu komiteja, tādam risinājumam piekritusi arī novada skolu direktoru padome.
Piepildīto Vaives tautas nama zāli pāršalca emocijas. Uz tikšanos ar vietvaras vadību bija ieradušies Rāmuļu skolas pedagogi un audzēkņu vecāki, viņus atbalstīja citi vaivēnieši. Viedoklis bija nepārprotams – skolai jāpaliek. Rāmuļu pamatskolas direktora pienākumu izpildītāja Inga Andersone pauda mācību iestādes prioritāti – palīdzēt bērniem, kuri kādu psihoemocionālu iemeslu, veselības dēļ nevar iekļauties un nespēj sekot mācībām lielu skolu daudzskaitlīgās klasēs. Rāmuļu nelielajās klasēs skolotājas var ļoti individuāli darboties ar katru bērnu, ņemt vērā viņa īpatnības, ir cieša sadarbība arī ar skolēnu vecākiem. I.Andersone ar pārliecību balsī sacīja: “Rāmuļu skolu nedrīkst likvidēt!”
Skolēnu mammas pie pašvaldības pārstāvjiem vērsās gan ar pārmetumiem, gan lūgumiem saglabāt mācību iestādi. Pēc ģimeņu stāstītā Rāmuļu skola daudziem nākusi kā glābiņš. Vairākas mātes dalījās ar ļoti personīgiem stāstiem par saviem bērniem, kuri nav varējuši iekļauties lielās skolās, lielās klasēs, nav spējuši sekot līdzi mācībām. Vita Dūra-Klieče, kas pati ir Rāmuļu skolas pedagoģe, pastāstīja, ka viņas bērnam ir mediķu atzīts uzmanības deficīts. Lielās skolās trūkst personāla kapacitātes, lai strādātu ar tādiem audzēkņiem, tāpēc, meklējot risinājumu, nācies vairākkārt mainīt mācību iestādi. Tikai nonākot Rāmuļos, bērns iekļāvies gan mācību procesā, gan kolektīvā. Un piebilda: “Arī es nespēju strādāt lielā skolā. Ja Rāmuļu skolu slēgs, izglītības sistēma būs zaudējusi vienu pedagogu.” Savukārt Zvannieku mājas pārstāve Sandra Dzenīte-Cālīte pastāstīja par audžubērniem, kuru dzīve iepriekš bijusi piepildīta ar tādiem sarežģījumiem, ka, arī nonākot ģimeniskā vidē, viņi nav varējuši iekļauties nevienas skolas ikdienā, tikai Rāmuļos izveidotā vide spējusi šiem bērniem palīdzēt iegūt pamata izglītību.
Skolas pedagogi un skolēnu vecāki uzsvēra arī Rāmuļu skolas atrašanās vietas priekšrocības. Plašā apkārtne, pļavu un mežu tuvums ļauj skolēniem starpbrīžos, brīvajā laikā izkustēties, aktīvi darboties, kas mēdz būt īpaši svarīgi dažādu psihoemocionālo traucējumu gadījumos. Skolēni ir ciešā saskarsmē ar dabu, turklāt rāmulieši jau gadiem piedalās ekoskolu programmā, kas pilnveido gan izpratni par vidi un dabu, gan rada iespēju bērniem praktiski darboties.
Skaidrojot, kāpēc plānots Rāmuļu pamatskolu slēgt, A.Egliņš-Eglītis vaivēniešus iepazīstināja ar kritērijiem, pēc kuriem vērtēta mācību iestādes nākotne. Viens no tiem –audzēkņu skaits nevienā klašu grupā nesasniedz Izglītības un zinātnes ministrijas zemākos pieļaujamos rādītājus, lai pilnībā saņemtu valsts finansējumu programmu īstenošanai. Ņemts arī vērā, ka no 65 Rāmuļu skolas audzēkņiem 28 dzīvesvieta ir Cēsis, bet Vaives pagastā dzīvo tikai 34. Savukārt 125 Vaives pagastā deklarētie bērni mācās Cēsu skolās. Kā arguments bija arī 9.klašu centralizēto valsts eksāmenu rezultāti. Pārbaudes darbā matemātikā Rāmuļu skolā vidējais sniegums ir 20,5%, bet novadā vidējais 42,29; latviešu valodā rāmuliešiem vidēji 47,28, novadā vidēji 59,4; angļu valodas valsts pārbaudījumā attiecīgi 53,3 un 66,7%. A.Egliņš-Eglītis gan uzsvēra, ka centralizēto eksāmenu rezultāti nav raksturojošākais kritērijs, tomēr, piemēram, Cēsu Bērzaines pamatskolā, kas pagājušajā mācību gadā vēl bija speciālā mācību iestāde, 9.klašu beidzēju vidējais sniegums matemātikas eksāmenā bija tūlīt pēc ģimnāziju devītklasnieku rādītājiem.
Inga Andersone atgādināja, ka jāsaprot, Rāmuļu skola pārbaudījumos nekad nesasniegs tādus vidējos rezultātus kā kopumā pilsētas skolas. (No zāles gan skanēja atgādinājums, ka Rāmuļos mācās arī bērni, kuriem ir augstas sekmes un kuri piedalās arī mācību olimpiādēs.) Rāmuļos svarīgs ir kas cits, proti, dot iespēju tiem, kas izkrīt no lielajām skolām. “Mums 8.klasē ir seši skolēni, kas atnāca nesekmīgi, tagad visi ir sekmīgi,” piemēru minēja direktora pienākumu izpildītāja. “Atnāk bērns, kura vērtējums iepriekšējā skolā ir nesekmīgs, bet pēc gada tas jau ir četri. Kurai skolai vēl ir tāda pievienotā vērtība?”
Gan I.Andersonei, gan skolas pedagogiem, gan bērnu ģimenēm bija viens jautājums – kas notiks ar Rāmuļu skolēniem, ja mācību iestāde beigs darbu. Tas vairāk bija retorisks, satraukuma un pat sašutuma pilns, bet atbilde bija racionāla. “Kopā ar novada Izglītības pārvaldi, Rāmuļu skolas vadītāju jau pērn vienojāmies, ka jautājums, kur tālāk bērnam mācīties, ar katru ģimeni jārisina individuāli. Varam piedāvāt divas iespējas. Viena ir Drabešu Jaunā pamatskola, kur ievieš arī alternatīvo pedagoģiju. Šī mācību iestāde ir samērā tuvu Cēsīm, kur dzīvo diezgan daudzi Rāmuļu skolas audzēkņi. Otra – Cēsu Bērzaines pamatskola, kas kopš šī mācību gada vairs nav speciālā izglītības iestāde. Tur ir uzkrāta nopietna pieredze iekļaujošajā izglītībā, ir atbildoši speciālisti. Un abās šajās skolās ir mazskaitlīgas klases, kur skolotāji var labi veikt individuālu darbu ar katru skolēnu,” teica A.Egliņš-Eglītis.
Tomēr gandrīz divas stundas ilgusī saruna par Rāmuļu skolas pastāvēšanu beidzās nepārprotami – skolēnu vecāki, pedagogi un, izskatījās, visi vaivēnieši, kas piedalījās sapulcē, ir pārliecināti, ka mācību iestāde Rāmuļos jāsaglabā.
Domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sarunas beigās sacīja: “Zinām un saprotam, ka mazā skolā lielākoties katram bērnam ir savs individuāls, unikāls stāsts. Kā jau teica Atis Egliņš-Eglītis, pašvaldībai nav viegli apsvērt kādas mācību iestādes slēgšanu. Bet te arī jāpaskaidro, ka Izglītības un zinātnes ministrija nespiež mūs kaut ko likvidēt. Ministrija dod rāmi, kritērijus, pasakot, ka atbilstoši tiem saņemam finansējumu. Ja skolu tīklā kaut kas tam neatbilst, tas paliek pašvaldības ziņā. Runājot par Rāmuļu pamatskolu, apsvērumos par tās darba pārtraukšanu nav kāds viens vai divi kritēriji. Ir mazliet no kvantitatīviem rādītājiem, pēc kuriem saņemams valsts finansējums, mazliet no kvalitatīviem, mazliet no nepieciešamajām investīcijām skolas infrastruktūras attīstībā. Un vēl arī citi, piemēram, demogrāfijas rādītāji. Zināms, ka pagājušajā gadā Latvijā bija absolūti zemākā dzimstība. Tas viss veido kopējo situāciju.”
Sarunas par Rāmuļu pamatskolas pastāvēšanu turpināsies. To uzsvēra arī pašvaldības vadītājs, solot vietvaras pārstāvjiem atkal tikties ar skolas kolektīvu, individuāli runāt ar skolēnu vecākiem.
Vaives pagasta iedzīvotāji asi ar pašvaldību runāja arī par citām problēmām: par ceļu uzturēšanu ziemā, par nepietiekamu iedzīvotāju interešu aizstāvību saules paneļu parka ierīkošanas vietu izvēlē. Vaivēnieši arī vēlējās izprast Kosmosa izziņas centra pienesumu novadam un tieši viņu pagastam, izmaksas šīs iestādes uzturēšanai.
Komentāri