, Cēsu 1. pamatskolas audzēkne
Cēsu 1. pamatskolas absolvente Dana Kozlova kopš augusta pārcēlusies un dzīvo Šveicē, mācās tur skolā. Danai ir 16 gadi. Nu jau svešā zemē pagājis pietiekami ilgs laiks, lai par piedzīvoto varētu dalīties pārdomās.
– Kā radās ideja doties uz Šveici un tur mācīties?
– Šveicē jau vairākus gadus dzīvo mamma. Vēlējos būt kopā ar viņu. Protams, ne jau tikai dzīvot, arī mācīties. Tā nu iestājos Limania Schulen. Aarau.
– Kādas bija tavas pirmās izjūtas jaunajā skolā?
– Pirmajā dienā gāju ļoti satraukusies. Laukā pie skolas bija pilns ar cilvēkiem. Visi viens otru pazina, bet es nevienu! Kad iepazinos ar saviem klasesbiedriem, lielais uztraukums pazuda. Viņi ir ļoti laipni un vienmēr cenšas man palīdzēt.
– Vai saskāries ar valodas grūtībām?
– Jā, protams! Deutche Sprache – schwere Sprache! Latviski sakot, vācu valoda – grūta valoda. Ar valodas grūtībām sevišķi saskaros tādos mācību priekšmetos kā vēsture un ģeogrāfija.
– Kāda skolā ir attieksme pret citu tautību cilvēkiem?
– Attieksme nav slikta. Protams, jārēķinās, ka uz mani skatīsies mazliet citādāk, vismaz iepazīstoties. Taču pēc tam pret visiem izturas vienādi. To es domāju par skolēniem. Arī skolotāji izturas ļoti labi. Vienmēr gatavi palīdzēt. Cenšas visu mācību vielā paskaidrot.
– Salīdzini Latviju ar Šveici – kur labāk?
– Ja godīgi – nezinu! Latvija ir mana dzimtene. Kad pēc kāda ilgāka laiciņa atbraucu, sajūtas ir nedaudz dīvainas. Jūtos tā, it kā beidzot būtu mājās. Tomēr Šveicē ir mana nākotne.
– Kādi ir tavi turpmākie plāni?
– Vispirms jau pabeigt skolu. Grūti teikt, kas notiks tālāk… Laiks rādīs!
Komentāri