Piektdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Skolas vakars – mācību iestādes devums kopienai

Arita Lejiņa
06:22
20.02.2025
199
Skolas Vakars

Ar aizrautību. Apgūstot grafiskā dizaina iemaņas, dalībniekiem ir gan saspringts darbs, gan radošas sarunas. FOTO: no albuma

Vecpiebalgas vidusskolā nolemts reizi mēnesī rīkot Skolas vakaru un uz tikšanos aicināt ikvienu – pieaugušos un skolēnus. Tā ir iespēja apgūt ko jaunu, tikties un izrunāt lietas, kas priecē un satrauc.

Pirmie vakari jau aizvadīti, un vidusskolas direktore Ilona Strelkova atzīst: “Dalībnieku vērtējums par pirmo tikšanos apliecināja, ka pasākums sevi ir attaisnojis. Tāpēc esam apņēmības pilni Skolas vakarus organizēt reizi mēnesī.”

I.Strelkova stāsta, ka doma par izglītojošu pasākumu rīkošanu iedzīvotājiem radusies pašu skolotāju kolektīvā. “Vēloties, lai mūsu skola kļūtu par vietu, kur zināšanas apgūst un prasmes pilnveido ne tikai bērni, bet arī pieaugušie, oktobrī sociālajos tīklos rīkojām iedzīvotāju aptauja. Tās rezultāti apstiprina, ka Piebalgas kopienā ir gana daudz dažāda vecuma interesentu, kas izmantotu piedāvātās neformālās izglītības iespējas. Tas iedrošināja sākt šo jauno tradīciju,” saka direktore un piebilst, ka arī tēmas, par kurām runāt, apzinātas aptaujā. Interesentiem piedāvās pilnveidi informācijas tehnoloģijās, kultūrvēsturē, uzņēmējdarbībā, atbalstu pašizaugsmes prasmēm.

Pirmais Skolas vakars notika janvāra otrajā nedēļā. Ar savu pieredzes stāstu iepazīstināja Abramovu ģimenes uzņēmums SIA “Lancori”, kas darbojas Madonas novada Liezēres pagastā. Uzņēmumā audzē un pārstrādā ķiplokus, piedāvājot gan ķiploku pulveri, gan granulas. Uzņēmēji dalījās pieredzē, pastāstīja par lielākajiem izaicinājumiem, ar ko nākas saskarties viņu biznesā, un panākumiem. Vakara dalībniekiem netrūka jautājumu par to, kā ir vadīt ģimenes uzņēmumu, bija iespēja arī degustēt produkciju.

Dažāda vecuma interesenti pulcējās uz otro Skolas vakaru, kurā piedāvāja apgūt iemaņas grafiskā dizaina veidošanā. Nodarbību vadīja Vecpiebalgas vidusskolas absolvente, grafiskā dizainere Annija Sniedze, kas profesiju apguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā. Dalībnieki izzināja gan teorijas pamatlietas, gan radīja savu darbu, izmantojot apgūto.

Pats sākums iecerei, kā skolai stiprināt savu vietu kopienā, bija brīdis, kad vecpiebaldzēni lika kopā prātus, ko piedāvāt, lai pagastā saglabātu vidusskolu. Līdz ar skolotājiem ideju meklēšanā iesaistījās citi aktīvie, lielu ieguldījumu devis Kārlis Apalups, atzīst I.Strelkova un stāsta, ka tapis plāns A un B, tajā skaitā doma, ka varētu veidot vidusskolas prog­rammu ar profesionālo ievirzi mākslā. Taču situācija izveidojās citāda, vidusskolā 10.klasi tomēr neuzņēma. Tad tieši K.Apalups ieteicis veidot skolu kā vietu, kur katram rast jaunas prasmes, zināšanas, kā vietu, kur kopienai satikties.

Uz Skolu vakariem aicina visu Vecpiebalgas apvienības pagastu iedzīvotājus. Vēsts par pasākumu tiek nodota sociālās saziņas vietnēs, tiek izliktas afišas pie ziņojumu dēļiem pagastos, lai informācija nonāk arī pie tiem, kas neizmanto sociālos medijus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pūtēju orķestris gatavojas skolēnu dziesmu un deju svētkiem

06:16
24.04.2025
49

Cēsu 1. pamatskolas pūtēju orķestris ir vienīgais pūtēju orķestris, kas Cēsu novadā gatavojas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Kolektīvā ir 45 dalībnieki. Orķestra diriģents Jānis Jansons pastāsta, ka pūtēju orķestriem šopavasar skates nav. Tā notika jau aizvadītajā gadā, visi orķestri ieguva labus rezultātus un varēs piedalīties šīs vasaras lielajos svētkos. Vidzemes un Latgales jauniešu […]

Lieldienu prieki bērnudārzos

05:30
23.04.2025
52

Bērnudārzu audzēkņi pirms Lieldienām aizrautīgi krāsoja un ripināja olas, gāja rotaļās un mācījās latviskās tradīcijas svētku svinēšanā. Vecpiebalgas vidusskolas direktora vietniece pirmsskolā Agita Šulca pastāsta: “Svinam svētkus tradicionāli – bērni nevis nes krāsotas olas no mājām, bet paši bērnudārzā gatavo tās vārīšanai sīpolu mizās, satinot dabas materiālos. Tad visi ejam lejā uz virtuvi, liekam olas […]

Skolas dzīve - toreiz un tagad

05:10
23.04.2025
43

Pirms Lieldienu brīvdienām Cēsu Valsts ģimnāzijā norisinājās skolas simtgadei veltīts pasākums “Mēs – toreiz un tagad”. Ar tagadējiem ģimnāzistiem tikās paliels pulciņš absolventu, kuri mēģināja šo to atcerēties no savām skolas gaitām un stāstīt, kā šeit pavadītais laiks ietekmēja profesijas izvēli un turpmāko dzīves gaitu kopumā. Tā nebija dalīšanās ar “pareizā dzīves ceļa” receptēm, drīzāk […]

Apvieno mūziku un vizuālo mākslu

06:42
17.04.2025
28

Starptautiskajos mū­zikas un mākslas svētkos “Universum” mūzikas un mākslas vidusskolā Valmierā piedalījās arī skolēni no Alfrēda Kalniņa Cēsu Mū­zikas vidusskolas un Cēsu 1.pamatskolas. Pasākumā piedalījās arī Limbažu Mū­zikas un mākslas skolas, Cēsu 1. pamatskolas, A.Kal­niņa Cēsu Mūzikas vidusskolas un Dzērbenes Mūzikas un mākslas skolas apvienotais ansamblis Ilzes Petrovskas vadībā. Pirmo reizi uzstājās arī Cēsu 1. […]

Norvēģijas skolēni gūst praksi Latvijā

06:40
16.04.2025
40

Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolā divas nedēļas viesojās četri skolēni un divas skolotājas no Norvēģijas. Jauniešiem, kuri apgūst veselības aprūpi, te bija prakses vieta. Norvēģu skolēni iesaistījās skolas ikdienā, gan aprūpējot skolēnus ar īpašām vajadzībām, viņus apģērba, palīdzēja paēst, gan piedalījās nodarbībās baseinā, radošajās darbnīcās, kā arī asistēja mācību stundās un palīdzēja bērniem socializēties. Tāpat skolēni […]

Nostāties kora priekšā, pacelt rokas. Un skan dziesma

00:00
11.04.2025
130

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 4.kursa diriģēšanas programmas audzēknis Ulvis Krieviņš kļuvis par Imanta Kokara 5.Starptautiskā jauno kordiriģentu konkursa laureātu un  3.starptautiskajā Jono Aleksona jauno kordiriģentu konkursā Viļņā novērtēts kā trešais labākais.  Viņš arī ieguva speciālo balvu par vislabāk interpretēto lietuviešu dziesmu korim. Jaunajam diriģentam un pedagoģei Ivetai Lapiņai ceļš uz konkursu bijis nopietna darba rezultāts. […]

Tautas balss

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
8
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
15
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Kaimiņu suns izkašņā puķes

15:07
23.04.2025
22
Lasītāja raksta:

“Ko darīt, ja kaimiņa suns izposta puķu dobi? Vai tiešām jāiet žēloties policijai? Lielais suns ieskrēja manā dārzā, izrakņāja pavasara puķes. Dzīvnieks jau nav vainīgs, bet bāru gan to un dzinu prom. Bet ko darīt ar suņa saimniekiem? Laikam muļķīgi bārt, viņi taču paši saprot, ka nedrīkst laist sunim skriet bez pavadas,” bēdās dalījās lasītāja.

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
24
12
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
20
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Sludinājumi