Salidojums apliecina – tehnikums mainās un turpina būt nozīmīgs

Svinot atkalredzēšanos, koncertzālē “Cēsis” uz salidojuma “Turpinājums!” svinīgo atklāšanu pulcējās ap pusotram tūkstotim Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) absolventu un cilvēku, kuri beiguši mācību iestādes, kas tagad apvienojušās VTDT: Priekuļu tehnikumu, Jāņmuižas Profesionālo vidusskolu, Cēsu arodvidusskolu un Ērgļu arodvidusskolu.

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma direktors Artūrs Sņegovičs, novēlot skaistus satikšanās svētkus, sacīja: “Liels paldies, ka šodien esat kopā ar mums! Skolas jaunieši un visi kopā esam ļoti centušies, lai svētki izdotos. Man ir ļoti liels gods un privilēģija šeit būt kā direktoram tehnikumam, kuram ir ļoti gara vēsture un nozīmīga loma gan vietējā, gan valsts līmenī. Esmu gandarīts, ka šajā zālē ir gan Priekuļu tehnikuma, gan Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas, gan Cēsu arodvidusskolas, gan Ērgļu arodvidusskolas absolventi, kas tagad visi esam ar Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma vārdu. Jūs, absolventi, kopā ar skolas kolektīvu esat veidojuši mācību iestādes slavu, raksturu un īpašības. Lai arī apvienotajām skolām nosaukumi gadu gaitā mainījušies, arī pēdējie pieci gadi ar jauno nosaukumu pierādījuši, ka mūsu sasniegumi turpina izskanēt Cēsu novadā, Latvijā un pasaulē. Man ir liels lepnums, ka visu šo laiku, vairāk nekā simts gadu, labais aroda vārds izskan tieši šeit, pie mums.”

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs vērtēja, ka katrs absolvents, kurš ieradies uz salidojumu, ir apliecinājums, ka viņš lepojas ar izglītības iestādi, ko absolvējis, un godam nes iegūtās zināšanas un savu arodu dzīvē: “Salidojums, kad no tuvākām un tālākām vietām uz savu skolu ierodas absolventi, ir brīdis, lai satiktos ar saviem pedagogiem, kursa biedriem, skolu, dalītos atmiņās, priekos un bēdās, kas piedzīvotas. Paldies tiem, kas savulaik dibināja šīs izglītības iestādes, paldies direktoram un pedagogiem, darbiniekiem, kas turpina nest tehnikuma tradīcijas, spozmi un zināšanas tālāk arī nākamajiem skolēniem.”

Tikšanās svētkus vadīja skolas pašpārvaldes jaunieši, pasākuma gaitā viņi stāstīja stāstu, kas apliecina, ka šodienas tehnikumu veido visas līdzšinējās skolas, vēsturiskās tradīcijas un absolventi,    šodienas audzēkņi un skolotāji, arī uzņēmumi, kas ir prakšu devēji. Jaunieši bija sagatavojuši video sižetus par visām jomām – lauksaimniecību, būvniecību, kokizstrādājumu izgatavošanu, autotransportu, ēdināšanu, enerģētiku, IT un datorsistēmām, dizainu – , kuras tehnikumā var apgūt. Bija akcenti par mācību darbu izglītības iestādē, bija pedagogu, audzēkņu un absolventu stāsti, kuros varēja saklausīt gan katra aroda pievienoto vērtību, gan to, ka skolā var apgūt ne tikai profesiju, bet arī dzīves briedumu. Svētku programmā vairākkārt izskanēja tehnikuma sauklis “Šaubu nav”, uzsverot jauniešu izvēli par labu tieši Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumam. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta pārstāve Ieva Suškeviča atgādināja: “Visas skolā apgūstamās profesijas ir un būs vajadzīgas. Nenoliedzami, tās ir transformējušās, mainījušās, kļuvušas daudz tehniskākas, jo ir saistītas ar tehnoloģijām. Bet mēs zinām, ka nekāds mākslīgais intelekts nepalīdzēs, ja cilvēkam nebūs sava intelekta. Tāpēc ir vajadzīgi cilvēki, ir vajadzīgas tehnoloģijas, jo, tikai savstarpēji mijiedarbojoties, tiks sasniegts labākais rezultāts.”

Salidojumam tautisku raksturu piešķīra skolas deju kolektīva “Virpulis” un absolventu “Zelta virpulis” izdejotais gan no vasarā gaidāmo Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku repertuāra, gan arī no aizvadītajiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Ar īpaši skaļiem aplausiem tika sagaidīta deja “Es izjāju prūšu zemi”. Muzikāli atraktīvu dzirksti piešķīla skolas pūtēju orķestris.

Pirms svinīgās salidojuma daļas dalībnieki bija aicināti viesoties tehnikuma ēkās Cēsīs un Priekuļos, iepazīt, kā tās izskatās šodien. Savukārt pēc oficiālās daļas bijušie kursa biedri tikās mācību iestādēs klasēs, lai kopīgi aizvadītu svētku vakaru.