Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Piebalgas meitene mācās Somijā

Druva
15:13
17.08.2021
139
Mitene 2

Drīz būs četri gadi, kopš Estere Zvaigzne mācās Somijā. Nu jau viņa ir pamatskolas vecākajā klasē. Esteres laime ir tā, ka ikdienā var būt kopā ar vecākiem, ar jaunāko brāli un māsu. Visi trīs mācās Helsinkos, kur vecpiebaldzēnu ģimene apmetusies uz dzīvi. Apgūta vide, kultūra, citas zinības.

Esterei jaunajā mācību gadā būs jau jāizvēlas, ko tālāk mācīties. Somijā pieņemts to izlemt 9. klasē. Ikvienā Helsinku pamatskolā strādā pedagogs, kura uzdevums palīdzēt pusaudžiem atrast piemērotāko tālāko izglītību. Meitene stāsta:
– Skolotājs ar katru izrunā, kādu amatu skolēns gribēs apgūt, un atrod spējām piemērotāko vidusskolu vai amatu skolu. Šajā izvēlē svarīgas pamatskolā gūtās sekmes, ģimene zina, kāda ir vēlamā vidējā atzīme, lai tiktu nākamajā mācību iestādē. Tiem, kuri nodomājuši mācīties vidusskolā, atestātā jābūt augstākām atzīmēm.
Vidusskolās iestājas tikai tie, kuri jau 9. klases sākumā zinājuši, ka viņu profesionālajai izvēlei būs nepieciešama augstākā izglītība, un attiecīgi mācījušies. Vidusskolas audzēkņu uzņemšanai rīko konkursu. Tajā visvarīgākā ir pamatskolas atestāta vidējā atzīme. Amatu skolās iestāties ir vienkāršāk – jāaizpilda vien anketa.
– Ko skolēni izvēlas vairāk – vidusskolu vai amata apgūšanu?
– Arī Somijā pēc 9. klases skolēni visbiežāk grib mācīties vidusskolā, nevis amatu skolā. Pēc vidusskolas katrs cer iestāties augstskolā. Ja dzīvo Helsinkos, jāmācās tajā vidusskolā, kas ir tuvākā mājām. Jaunieši, kas dzīvo laukos, tad var izvēlēties mācīties arī pilsētā.
– Kurš no jums pieciem ģimenē pirmais apguva somu valodu?
– Mazā māsa, jo sešu gadu vecumā viņa sāka apmeklēt bērnudārzu. 1. klasē iestājoties, viņa jau prata runāt ļoti labi. Taču mājās sākās citas grūtības. Kā lai māsai iemāca pareizi runāt latviešu valodā? Viņa taču sāka nepareizi veidot vārdu galotnes! Tagad tā vairs nav. Māsa diezgan labi runā latviski.
Skolā iestājoties, es runāju angliski, bet skolotāja mudināja, lai ātrāk mācos somu valodu, jo nevarēs visu laiku sarunāties ar mani angliski. Sāku lasīt grāmatas somu valodā un vienā brīdī sapratu, ka jau pašsaprotami runāju somiski.
– Kāda ir tava ikdiena?
– Līdz skolai ir kādi kilometri. Vispirms braucu ar autobusu, pēc tam vēl vienu pieturu ar metro. Mācīties sāku 5. klasē, jo tas atbilda manam vecumam, bet daudzi skolā domāja, ka esmu 9. klasē. Tas garā auguma dēļ. Somi nav augumā gari – pārsvarā ap metru un piecdesmit vai sešdesmit centimentriem. Tie, kuri ir garāki, visticamāk, ieguvuši arī zviedru vai igauņu gēnu.
– Nav brīnums, ka pusaugu vecumā izrādījies klasē garākā, jo tavā ģimenē ir piebaldzēnu raženā auguma gēns. Vai par to aizvien pārdzīvo?
– Tagad vairs ne. Esmu 1,79 metru gara, bet daļa klases puišu mani ir pārauguši. Kad ienācu klasē, nevienu nepazinu, somiski nerunāju. Skolotāja mani iepazīstināja ar divām meitenēm. Viņas labi mācēja angļu valodu. Abas prasīja, no kurienes esmu, kāda man bijusi dzīve. Viņas tobrīd nemaz nezināja, kur tāda Latvija atrodas. Sākumā man bija tikai divas draudzenes. Ar citiem klasesbiedriem sāku runāties tikai pēc kāda laika.
– Vai tagad visi klasesbiedri zina, kur atrodas Latvija?
– Jā, visi zina! Mēs klasē esam no dažādām valstīm, arī Pakis­tānas, Bulgārijas, Taivānas. Esam draudzīgi. Varbūt somu bērniem ir grūtāk, jo viņi nav tik atvērti jaunām sarunām kā mēs citi.
– Pagājuši vairāki gadi. Vai turpini salīdzināt Vecpie­balgas un Helsinku skolu?
– Kad biju 8. klasē, salīdzināju, man šķita, ka latviešu bērni jau sen zina visu to, ko Somijā tikai māca. Man bija vieglāk mācīties arī tādēļ, ka matemātikā daudz ko vairāk pratu. Toties ar bioloģiju un veselības mācību tā vis nebija. Joprojām ir grūti. Vecpiebalgas skolā tā arī nepaguvu mācīties Latvijas vēsturi, jo vispirms mācīja pasaules vēsturi. Somijā savas valsts vēsturi māca līdztekus pasaules vēsturei.
– Tev ir basketbolistes augums. Vai izmanto šo priekšrocību?
– Jā, es gāju spēlēt basketbolu, taču, tiklīdz sporta grupā ienāca jauns spēlētājs, skolotājs sāka mācīt visu no sākuma. Pie spēlēšanas tā arī netikām, un tas man nepatika. Treniņu maksa arī bija dārga. Tad domāju, labāk apgūšu boksu, taču ātri sapratu, ka tā vis nevarēs. Bokss ir traumatisks sporta veids, bet es gribu kļūt par ķirurgu. Rokas man jāsargā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
30

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
135

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
86

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
192

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi